Kādā no Bauskas un Jelgavas rajona robežas līkumiem paslēpusies Zarasibru māja. Pa šauru meža celiņu var nokļūt līdz Emburgas–Iecavas lielceļam. No «Zarasibrām» uz Iecavu jābrauc apmēram astoņus kilometrus.
Kādā no Bauskas un Jelgavas rajona robežas līkumiem paslēpusies Zarasibru māja.
Pa šauru meža celiņu var nokļūt līdz Emburgas–Iecavas lielceļam. No «Zarasibrām» uz Iecavu jābrauc apmēram astoņus kilometrus. Tikpat tālu atrodas Emburga – tuvākā apdzīvotā vieta kaimiņrajonā.
Murka latviski nesaprot
Senajā lauku sētā dzīvo pensionāre Ausma Ozoliņa. Jau 18 gadu viņa kopj paralizētu vīru. Ausmas vienīgais transporta līdzeklis ir velosipēds. Tuvākās mājas, kurās ir telefons, atrodas apmēram divu kilometru attālumā. Labi, ka saimniecei ir trīs bērni. Bauskas rajonā dzīvojošie dēli nav skubināmi apmeklēt māmuļu, no Jelgavas bieži atbrauc meita. Ausmai pieder divas govis, teļi, zirgs, aita, rukši un vistas. «Zirgu dabūju par sovhoza pajām. Tajā fermā neviens latviski nerunāja. Mana ķēve Murka ir «krievvalodīga»,» smej saimniece.
Ar visiem dienišķajiem mājas darbiem viņa pati tiek galā. Dēlu palīdzība nepieciešama, kad jāmēž kūts vai jāpļauj siens. «Zarasibru» saimniecei ir pamatīgs laucinieces rūdījums. Kādreizējā sovhozā «Progress» viņa strādājusi dārzniecībā, bijusi teļkope un pastnieces aizvieto- tāja.
Nosaukumu nevar izskaidrot
Kāpēc mājām tāds neparasts nosaukums, Ausma Ozoliņa nav noskaidrojusi. Toties viņa labi zina ēkas celtniecības vēsturi: ««Zarasibras» būvējis mans vecaistēvs un viņa dēls – mātesbrālis. Nams uzcelts vecā mājvietā. Liepa sētsvidū vēl no seniem laikiem saglabājusies. Kaimiņmāju sauca par «Kalnasibrām». Dikti smuka sēta bija – slēģoti logi, klēts blakus. No tās vairs palikusi vienīgi kūts.»
Ausma pavadījusi bērnību Mežotnes pagastā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma apmetušies «Zarasibrās», jo vecāku mājās jau dzīvojuši svešinieki.
Interesējas par apkaimes vēsturi
Netālu atradušies «Avotnieki» – rakstnieka Arnolda Apses dzimtas māja. Arnolds Apse mūža lielāko daļu pavadījis trimdā Francijā. Latvijā 1998. gadā izdota viņa grāmata «Klosterkalns».
Trimdā rakstnieks nodibināja citu ģimeni. Ausma Ozoliņa atceras: «Viņa pirmā sieva Lidija ar bērniem turpināja dzīvot «Avotniekos». Kolhozu dibināšanas laikā ģimene māju pameta, pirms Atmodas atgriezās un mēģināja visu sākt no jauna. Dzīvoja vagoniņā, jo ēkas vietā atrada krāsmatas. Mēs ar Lidiju bijām pazīstamas. Reiz viņa stāstīja, ka vīrs no Francijas atrakstījis, prasot šķiršanos. Viņa piekritusi. Dažus gadus Lidija sovhozā «Progress» kopa zirgus. Brigadieris Žanītis viņai bija brūtgāns. Vai, kādi tik joki gadījās!»
Par Apses dzimtas turpmākajām gaitām Ausmai nav precīzu ziņu. Pirms kādiem desmit gadiem Lidija esot mirusi, bet trīs bērni devušies katrs uz savu pusi. «Zarasibru» saimniecei šķietot, ka viens rakstnieka dēls dzīvojot Bauskā.
Laikrakstā atrod jaunus ratus
Visas darīšanas Ausma kārto Iecavā. Uz pagasta centru šad tad viņa dodas iepirkties, jo «Emburgā jau nekā nav – tikai viena bode, bet Iecavā ir viss». Maršrutā Emburga–Iecava divas reizes nedēļā kursē satiksmes autobuss. Ar divriteni Ausma aizbrauc līdz lielceļam, atstāj velosipēdu paziņas mājā un gaida autobusu. Iecavā satiksmes līdzeklis kavējoties pusstundu. Šajā laikā varot apmeklēt veikalus un iestādes. Klusā nostūra iedzīvotāji mēdzot iepirkties arī autoveikalā, kas loku lokiem izbrauc meža ceļus.
Lai uzzinātu, kas notiek rajonā un pasaulē, «Zarasibru» saimniece pasūta «Bauskas Dzīvi» un «Lauku Avīzi». Laikrakstiem naudas neesot žēl, jo kauns dzīvot pilnīgā «tumsā». Atsaucoties uz avīzē publicētu sludinājumu, Ausmai izdevies nopirkt gluži jaunus zirga ratus.
Fakti
Ceļojumā apkārt rajonam «Bauskas Dzīve» uzkavējās Iecavas pagastā, uz Bauskas un Jelgavas rajona robežas, Zarasibru mājās.
