Bauskas rajons arī bija pārstāvēts tradicionālajā, jau 7., lauksaimniecības izstādē «Vecauce 2001», kas 7. un 8. jūlijā notika Dobeles rajonā.
Bauskas rajons arī bija pārstāvēts tradicionālajā, jau 7., lauksaimniecības izstādē «Vecauce 2001», kas 7. un 8. jūlijā notika Dobeles rajonā.
Savi stendi bija lopbarības ražošanas sabiedrībai «Mūsa» SIA, akciju sabiedrībai «Balticovo». Trušu kolekciju papildināja Iecavas un Vecumnieku pagastā audzētie šķirnes pūkaiņi. Latvijas Kazkopju asociācijas stendā bija pārstāvēta arī codietes Ingunas Mediņas produkcija. Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka bija uzaicināta piedalīties Latvijas arāju sacensību vērtēšanā. Diemžēl no Bauskas rajona aršanas meistarības pārbaudē nepiedalījās neviens. Kaut arī bija veikti plaši priekšdarbi arāju sacensībām, tajās iesaistījās tikai 18 dalībnieku.
Pārnadžu ekspozīcijā nebija
Izstādes dalībnieki «Bauskas Dzīvei» vēstīja, ka Vecauces ekspozīcija interesentus visvairāk piesaista ar šķirnes dzīvniekiem. Taču arī šogad, ievērojot drošības apsvērumus, pārnadžu ekspozīcijā nebija. Interesenti varēja aplūkot trušus, mājputnus un zirgus. Manēžā notika dresētu suņu demonstrējumi un sacensības jātnieku sportā, kas arī pulcina daudz skatītāju.
Īslīces pagasta zemnieces Austras Bukauskas ģimene Vecauces izstādi apmeklēja pirmo reizi. Īslīciete «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Lielie brauktgribētāji bija vīrieši, viņi vēlējās paskatīties, kā strādā valsts labākie arāji. Mērojot tādu prāvu ceļa gabalu, protams, novērtējam arī citus stendus.»
Pārbauda eksperimentus
Lopbarības ražošanas sabiedrības «Mūsa» SIA valdes priekšsēdētājs Raitis Pavinkšnis secināja, ka apmeklētāju vidū tikai pa retam bijis kādas lielākas lopkopības ražotnes pārstāvis. Protams, «Mūsa» sniedza konsultācijas un informēja par kombinētās spēkbarības veidiem, cenām un piegādi visus, kurus tas interesēja.
Patlaban «Mūsas» lielākais partneris ir SIA «PF Vecauce», kur sadarbībā ar SIA «Profarm» sākti pārkārtojumi un modernu tehnoloģiju ieviešana. R. Pavinkšnis atzīst, ka Vecauce «Mūsai» ir kā izmēģinājumu poligons, kur precīzi var pārbaudīt dažādu veidu spēkbarības efektivitāti.
Rekonstrukcija vecajos mūros
Kaut arī SIA «PF Vecauce» lopu mītnēs viesu apmeklējumi ir ierobežoti, «Bauskas Dzīvei» bija iespējams salīdzināt, kā atšķiras cūku atnešanās moderni aizgaldi no vecajiem. Pirmkārt, telpa tiek izmantota ekonomiskāk, pēc pārkārtošanas tajā var uzturēties 78 grūsnas sivēnmātes, pirms tās – 38. Cūkas stāvvieta iekārtota tā, lai nebūtu draudu mazuļiem un sivēnmāte tos nesaspiestu. Otrkārt, nesalīdzināmi labāks ir mikroklimats, jo ar gaisa plūsmu tiek novērsta lopu mītnei raksturīgā smaka. Treškārt, uzlabota arī barošana. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Osītis, apskatot rekonstruēto un pārveidoto kūti, bijis izbrīnīts, ka «veciem mūriem» var tā piemērot jaunu tehnoloģiju.
SIA «PF Vecauce» direktors Kristaps Melbārdis stāstīja, ka šomēnes apritēs gads, kopš komplekss «Pūpoli» ir privatizēts. Līdz ar to sākušās pārmaiņas. Palielinājies dzīvnieku skaits, noteikti divi svarīgākie attīstības virzieni – modernas tehnoloģijas un ģenētika. Tiek veidota sava ģenētiskā bāze. Sivēnus un arī jauncūkas pārdod zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar cūkkopību. Arī daži Bauskas rajona zemnieki brauc uz Vecauci, lai sagādātu papildinājumu ganāmpulkam.
Trušu modē arī dalmācietis
Vecumnieku pagasta iedzīvotājai Stellai Rubaņikai Bauskas rajonā ir lielākā šķirnes trušu audzētava. Vecaucē varēja aplūkot vairākus interesantus īpatņus, arī pundurtrusīšus, kas kļuvuši par mīļdzīvniekiem daudzās mājās pilsētā. Par trušiem un mājputniem bija liela interese. Daudzus sajūsmināja reks šķirnes dalmāciešu truši. Tas ir dzīvnieciņš ar īsu, biezu, melnbaltu kažoku, kas atgādina populāro suņu šķirni.
Iecavniece Alda Kadiķe Vecauces izstādē trušus rādīja pirmo reizi. Jesu sētā ir ap 200 garaušu. Aldai patīk Jaunzēlandes šķirnes truši, kas ir ātraudzīgi. Glezns kažoks veidojas zilpelēkajiem «jaunzēlandiešiem». Pēc trušu gaļas pieprasījums būtu, bet tās cena Ls 2,50 kilogramā pircējiem liekot padomāt. Mācoties kursos un papildinot zināšanas truškopībā, Alda noskaidrojusi, ka Čehijā, piemēram, truša gaļa ir trīs reizes dārgāka par vistas gaļu. Tur novērtē šo dzīvnieku gaļas diētiskās īpašības.
Latvijā sākts audzēt šinšillas trušus, kuru ādiņas ir vienas no vērtīgākajām. Šos dārgos dzīvnieciņus, kuru cena ir no 60 līdz 100 latu, Tukuma rajona Engurē kopj Daiga un Arnis Kraukļi. Īpatņu vērtība tik augsta tādēļ, ka šinšillām dzimst tikai divi mazuļi.
