Atzīstos – arī es bērnībā šad tad neklausīju vecmāmiņu. Vairums no viņas padomiem un pamācībām tādam pusauga puikam šķita, maigi izsakoties, dīvaini.
Atzīstos – arī es bērnībā šad tad neklausīju vecmāmiņu. Vairums no viņas padomiem un pamācībām tādam pusauga puikam šķita, maigi izsakoties, dīvaini. Tomēr viņa stāstīja un skaidroja, ko drīkst un nedrīkst, kas ir pašsaprotami. Tikai gadiem ejot, esmu apjautis, ka zemapziņā šie vecmāmiņas teksti ir iegūluši, vajadzīgajā brīdī izpaužoties pareizā rīcībā un saprātīgā lēmumā.
Vērojot un vērtējot mūsdienu ļaužu rīcību, dažbrīd šķiet, ka viens otrs ir aizmirsis vai personīgās ērtības labad izliekas aizmirsis pašsaprotamas lietas. Dīvaina un nevajadzīga šķiet ik gadu aprīļa pasludināšana par spodrības mēnesi. Kādā televīzijas raidījumā kā liela prieka vēsts tika pasniegta ziņa, ka 58 procenti rīdzinieku esot ar mieru pavasarī sakopt savas mājas priekšu. Bauskas pašvaldība izstrādājusi sarakstu, kur kam kas ir jātīra. Daļa norādīto uzdevumu šķiet absurda, piemēram, SIA «Aips» jāsakopj autoostas teritorija. Sava īpašuma sakopšana taču ir pašsaprotama lieta!
Pārrunājot Bauskas rajona Policijas pārvaldes ieceri pilsētas krustojumos satiksmes noteikumu pārkāpējus fiksēt ar videokamerām, pārsteidza paziņas bravūrīgā atzīšanās, ka mazpilsētās luksofori esot tikai nevajadzīgs laika kavēklis. Viņš parasti piebraucot, paskatoties, ja automašīnu neesot, droši stūrējot pāri pie sarkanās gaismas… Noziedzīga nekaunība, kura atklāj pašsaprotamu pamatvērtību noliegšanu – sarkanais signāls – stāvi un uzmanies!
Negaidīta bija kādas lieltirgotavas darbinieces atzīšanās, ka viņai vairs nepatīkot veikalā strādāt, jo nemitīgi jācīnoties ar zaglēniem. Vai ik dienu kādam ienākot prātā kaut ko paņemt, dažreiz turpat tirgotavā apēst un pie kases par preci nesamaksāt. Ne jau visi šie cilvēki esot trūcīgi, dažiem tas pat esot stils – «Kāruma» šokolādes sieriņš – bezmaksas piedeva lielveikalā. Varētu domāt, ka cilvēkam nekad neviens mūžā nav pateicis, ka zagt nedrīkst.
Kad uzticēts kāds darbs, tad tas jāveic iespējami apzinīgi un kārtīgi. Pamani kādu slikti darām, aizrādi viņam, esi atbildīgs par nodokļu iekasēšanu, strādā un izpildi uzticēto pienākumu. Paveries pa biroja logu un redzi, ka aiz kaimiņu mājas stūra kāds nelikumīgi tirgo cigaretes, bez akcīzes markām, bez nodokļiem, gadiem ilgi – ej un pārtrauc šo nelikumību!
Ja esi paēdis, pasaki paldies un nokop traukus, esi beidzis uzņēmējdarbību, aiztaisi savu bodīti ciet un noņem reklāmas no sienas. Īpaši proties kaunu, ja cits par neizdarību tev ir jau aizrādījis. Īsts saimnieks vienmēr redzēs, kur uzraksts «Bārs «Elfs»», «Apavu veikals «Vigo»» vai «Piena produktu tirgotava «Bizo»» stāv gadiem vai mēnešiem ilgi, bet muļķo nezinātājus, dara kaunu pašam.
Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl. Bet te atcerējos, ka vecmāmiņa reiz teica arī tā: «Ja neesi skolotājs, nemāci citus dzīvot! Tāpat visu pasauli nepāraudzināsi. Gan jau Dieviņš tiks galā.»
