Pasaulē ir daudz protestantu grupējumu. Viņus sauc arī par nonkonformistiem.
Pasaulē ir daudz protestantu grupējumu. Viņus sauc arī par nonkonformistiem.
Pateicības dienas pirmsākumi
Kristietības dalīšanās notika 16. gadsimtā. Vācu teologa Martina Lutera un franču domātāja Žana Kalvina protes- tu dēļ izveidojās jauns kristietības atzars – protestantisms. Luters un Kalvins kritizēja Romas katoļu baznīcas visvarenību. Vācu teologs asi iebilda pret grēku atlaišanas zīmju jeb indulgenču pārdošanu, uzskatot, ka tās degradē ticību. Tajā laikā Eiropa sadalījās divās ietekmju zonās – protestantiski noskaņotajos ziemeļos un katoliskajos rietumos. Protams, ticīgo vidū valdīja naidīgums. Baidoties no vajāšanām, daudzi nonkonformisti 17. gadsimtā devās projām no Eiropas uz jauno kontinentu – Ameriku. Ieceļotāji pirmajā gadā cieta badu. Viņus centās glābt vietējie indiāņi. Pēc pirmās ražas novākšanas izdzīvojušie eiropieši rīkoja pateicības svētkus par godu Dievam. No tā laika Savienotajās Valstīs Pateicības dienas svinēšana ir tradicionāla.
Dažas grupas strauji attīstās
Protestantu grupējumu pārstāv arī baptisti. Šī kustība izveidojās 17. gadsimtā Lielbritānijā. Pašlaik baptistu konfesija ir viena no lielākajām pasaulē. Šīs reliģijas piekritēji milzīgu nozīmi piešķir Bībeles mācībai un Kristus personībai. Baptisti atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, jo uzskata, ka mazs bērns nevar izprast rituāla jēgu.
Arī Vasarsvētku kustība, kas radās ASV 20. gadsimta sākumā, uzskatāma par nonkonformisma sastāvdaļu. Mūsdienās šis reliģijas virziens pārsteidz ar ļoti strauju attīstību.
Vasarsvētku konfesijā īpaša nozīme tiek veltīta Svētajam Garam un visām tā izpausmēm. Tādēļ par galvenajiem svētkiem kļuvuši Vasarsvētki jeb Svētā Gara parādīšanās diena. Izplatīts brīnumainās dziedināšanas kults ar dievišķā gara palīdzību. Dievkalpojumos ticīgie nereti nokļūst ekstāzei līdzīgā stāvoklī un runā nepazīstamās valodās. No tā radies termins «runāšana mēlēs». Šis fenomens tiek saistīts ar Svētā Gara iedarbību uz katru cilvēku.
Metodistus neuzskata par kristiešiem
Adventisti ir pārliecināti par Kristus drīzu atnākšanu. Viņiem ir svarīgi svētīt sabatu jeb septīto svēto dienu pēc jūdu kalendāra. Mūsu skaitīšanas sistēmā tā ir sestdiena. Adventisti ievēro stingrus ierobežojumus ēdienu izvēlē, kategoriski noliedzot alkohola un citu baudvielu lietošanu.
Kristiešu liela grupa ir metodisti. Sākotnēji viņu baznīcas bija izplatītas Anglijā, kur kustību izveidoja 18. gadsimtā. Sludinātāji devās uz trūcīgo ļaužu dzīvesvietām, manufaktūrām un laukiem. Viņi aicināja cilvēkus pievērsties Dievam un iestājās par sociālām reformām.
Pēdējā laikā jūtama unitāriešu jeb vienotāju baznīcas ietekme. Šai tendencei pretojas pārliecināti kristieši, jo unitārisms neatzīst Svēto Trīsvienību. Vienlaikus tiek apgalvots, ka Jēzus Kristus bijis tikai cilvēks, nevis Mesija. Unitārieši uzsver zinātnes nozīmi un aicina domāt racionāli. Šo iemeslu dēļ daudzi viņus neuzskata par kristiešiem.
