Pensijas ir viens no galvenajiem pilsoņu sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam iedzīvotājam mēnesī.
Pensijas ir viens no galvenajiem pilsoņu sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam iedzīvotājam mēnesī. Tomēr vecuma pensiju saņem nevis vidējais eiropietis, bet gan noteiktu vecumu (visbiežāk 65 gadus) sasniegušais.
Nauda ceļo līdzi pensionāram, bet ne visa
Katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir tiesības pašai noteikt pensionēšanās vecumu, pensijas lielumu, kā arī pensijas aprēķināšanas nosacījumus un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Ja arī Latvija iestāsies ES, šeit valdīs pirms pieciem gadiem pieņemtais Pensiju likums. Ja darba ņēmējs ir strādājis vairākās dalībvalstīs, viņa pensiju aprēķina, summējot apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas katrā valstī. Ja, strādājot un maksājot pensiju pēc proporcionālās sistēmas, strādnieks ārzemēs ir nopelnījis lielāku pensiju, tad viņam tiek izmaksāta tā (bet ne abas).
Atzīstot brīvas pārvietošanās tiesības, visām ES dalībvalstīm ir jāatzīst citā valstī veiktie apdrošināšanas maksājumi, tomēr katras valsts likumdošana nosaka gadu minimumu, kas būtu jānostrādā vai jānodzīvo tajā. Dānijā un Somijā, piemēram, jābūt nostrādātiem vismaz trim gadiem, bet Spānijā jābūt nodzīvojušam 10 gadu pēc kārtas (un par apdrošināšanu jāmaksā vismaz divus no pēdējiem astoņiem gadiem pirms pensijas vecuma sasniegšanas).
Tomēr katrai valstij vēl ir īpašas pensijas piemaksas, kuras maksā tikai tad, ja pensionārs dzīvo šajā valstī. Visizplatītākās ir piemaksas pie pensijas vecākiem ļaudīm (piemēram, virs 80 gadiem) – Beļģijā, Īrijā, Spānijā, Grieķijā u. c. Ir vienā vien valstī pastāvošas piemaksas, kuras neceļo emigrantam līdzi pāri robežai: Zviedrijā – municipālā mājsaimniecības piemaksa (80 procentu apmērā no īres maksas), Itālijā – piemaksas pilsoņiem bez iekrājumiem. Ir citas vietējās priekšrocības – autobusu un vilcienu izmantošana bez maksas Īrijā, Portugālē – Ziemassvētku piemaksa un četrpadsmitā pensija jūlijā…
Kā rēķina pensijas?
ES dalībvalstis, nosakot obligātās apdrošināšanas iemaksas, pēc 35 – 40 gadu darba no trim iespējamiem pensiju avotiem paredzējušas pensiju 60 līdz 80 procentu apmērā no darba algas. Turklāt valsts noteiktā vecuma pensija (par nostrādātiem gadiem) nebūt nav vienīgais pensijas avots. Par otru avotu tiek uzskatīta proporcionālā sistēma (pēc apdrošināšanas iemaksu lieluma atkarībā no algas) un par trešo – brīvprātīgās iemaksas privātajos pensiju fondos. Arī Latvijas pensiju sistēma būvēta tāpat kā Eiropā.
Austrijā vecuma pensiju aprēķina pēc augstākās algas 15 gadu laikā. Portugālē pensiju aprēķina pēc 10 labākajiem gadiem, bet ne mazāk kā 30% un ne vairāk kā 80% no vidējās izpeļņas, toties minimums garantēts.
Luksemburgā minimālā vecuma pensija 46878 franku gadā (Ls 560 mēnesī, maksimālā – Ls 3250). Ja nav nostrādāti 40 gadi, tad par katru gadu pensija tiek samazināta par 1/40 daļu. Apmēram tāda pati ir pensija Beļģijā (520 tūkstoši beļģu franku gadā). Vismazākās minimālās pensijas ir Portugālē, Grieķijā un Spānijā, bet pat Portugāles 32600 eskudo (~ Ls 90) ir trīsreiz vairāk nekā Latvijā noteiktā minimālā pensija 30 latu apmērā.
Palielinās pensionēšanās gadi
ES valstīs pamazām izlīdzinās pensionēšanās vecums – tā palielināšanas virzienā. Vidēji tas ir 65 gadi. Otra tendence – abiem dzimumiem viens pensionēšanās vecums. Sievietes kļūs «līdztiesīgas» ar vīriešiem. Piemēram, Austrijā vēl sievietēm pensionēšanās vecums ir 60 gadu, bet to pamazām paredzēts pielīdzināt vīriešu pensionāru statusam – 65 gadiem. Tieši tas pats briest Lielbritānijā.
Portugālē sieviešu pensionēšanās vecums bija 62 gadi, bet šogad jau ir vienāds ar vīriešiem – 65… Arī Vācijā pamazām palielinās pensionēto sieviešu vecumu (šogad tas ir jau 63 gadi), bet vēl pēc 12 gadiem nebūs atsevišķas sieviešu vecuma pensijas.
Iespējams agrāk aiziet pensijā
Vācijā ikviens varēs saņemt pensiju ātrāk – no 62 gadu vecuma, ja 35 gadus būs maksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šāda elastīga sistēma tiek radīta gandrīz visās valstīs (izņemot Franciju un Lielbritāniju), kad no valsts noteikta vecuma, parasti no 60 gadiem (Itālijā no 57 gadiem, Īrijā no 65 gadiem) drīkst pensionēties ātrāk. Tomēr pilnu pensiju var saņemt, ja apdrošināšanas iemaksas veiktas valsts noteikto gadu skai- tu, parasti 40 gadu (Itālijā 20). Visos citos gadījumos pensija iznāk mazāka, līdz pienāk «īstais» pensionāra vecums. Elastīga pensionēšanās paredzēta arī Zviedrijā. Tieši tāpat ir arī Latvijā: vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, un sievietēm no 56 gadiem, ir tiesības priekšlaikus pieprasīt vecuma pensiju, ja vien viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Agrā pensionēšanās ir iespējama arī zemniekiem, kuri ar savu saimniecību aizgājuši no lauksaimnieciskās ražošanas. Eiropas Savienība no lauksaimniecības budžeta pēc 55 gadu sasniegšanas šiem zemniekiem atvēlējusi 15000 eiro gadā (Ls 700 mēnesī). Šādi maksājumi pienākas ne vairāk kā 15 gadu un ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecumam. Piemēram, Somijā zemniekiem tas iespējams jau no 55 gadu vecuma, bet tikai tad, ja zemnieks pārdod saimniecību veiksmīgākajiem vai sāk izmantot to nelauksaimnieciskiem nolūkiem.
Kāda ir mūsu problēma?
Latvijas, tāpat kā visas Austrumeiropas problēma, laiku pa laikam ir vecuma pensiju draudi valsts budžetam. Uzturamo pensionāru īpatsvars mums ir lielāks tāpēc, ka zemāks bija pensionāru vecuma cenzs (no 55 gadiem sievietēm, no 60 gadiem vīriešiem), kā arī tāpēc, ka tika ļauts gan strādāt, gan saņemt pensijas, arī tāpēc, ka samazinās nodokļu maksātāju skaits (mazāk darba vietu, mazāk legālo atskaitījumu no algas).
Vēl pavisam nesen pensijas tika maksātas tikai no darba devēju atskaitījumiem, bet ne no sociālās apdrošināšanas fondiem, kuros iemaksas veiktu paši darba ņēmēji.
Aplūkojot iepriekšminētās tendences, skaidri iezīmējas Latvijas ceļš uz eiropeisku pensiju sistēmu. Šogad pieņemtais «Valsts fondēto pensiju likums» no nākamā gada 1. jūlija noteicis tādu valsts fondēto pensiju shēmu, kas ļauj palielināt pensiju kapitālu, uzkrātās iemaksas ieguldot vērtspapīros, nekustamā īpašumā. Tas ir valsts «bizness». Bet vēl iedzīvotājiem atvērta trešā pensiju sistēmas iespēja – privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus pensijai var uzkrāt gan darbinieks, gan arī uzņēmums saviem strādājošajiem.
