«Tāds kā neredzams mazs velniņš man liek pa dzīvi sisties un nepadoties,» teic ceraukstietis VIKTORS BERĶIS.
«Tāds kā neredzams mazs velniņš man liek pa dzīvi sisties un nepadoties,» teic ceraukstietis VIKTORS BERĶIS. Apaļā 80 gadu jubileja viņam ir šodien, 18. jūlijā.
Malā stāvētājs un klusētājs Viktors nekad nav bijis. Daudz darbavietu viņš sauc par savām, arī bijušās dzirnavas Vecumniekos un Rundālē. «Man vienmēr ir gribējies sevi apliecināt. Strādāju Vecumnieku dzirnavās par vadītāju un mācījos Rīgā politehnikumā. Jaunam visas idejas liekas foršas. Uz mācībām bija jātiek, rausos vien mocim virsū un laidu uz Rīgu. Pat stindzinošais mīnus 30 grādu sals manu mērķtiecību neapslāpēja. Laidu autobusam aizmugurē, lai drusku būtu aizvējš,» atminas Viktors.
Pirmajām mīlestības jūtām viņš nav spējis pretoties. Puisim vēl nebija 18 gadu, kad kļuvis par vīru. Tēvs mācītājam atļāvis laulāt vienīgo dēlu.
«Kas man tagad nekaiš! Ja gribu padzīvot atmiņās, paskatos diapozitīvus,» saka jubilārs. To viņam sakrājies vairāk nekā tūkstoš. «Gribētos arī tagad bildēt, diemžēl vaļaspriekam pensija ir par mazu.» Diapozitīvos daudz skatu ir no medību gaitām.
Viktors nav ļāvis vecumam sevi sagūstīt. Vēl kā jauns zellis laiž ar automašīnu. Pirms dažiem gadiem ar savu vellaratu minies uz Cerauksti. «Cīnos ar savu dārzu. Sāp kājas, dikti grūti ir visu apdarīt. Labi, ka palīgā nāk strādīgie Raita Ābelnieka dēli Kristaps un Kārlis,» tā jubilārs. «Esmu noņēmies ar kazām. No ragaiņu piena taisu biezpienu un sieru.»
Viktora lielākais draugs ir dators. «Mazdēls pirms pusgada man to uzdāvināja. Švaki ar angļu valodu, zinu tikai, ko nozīmē «okey». Sākumā mazdēls iemācīja, cik reižu jāspiež taustiņš «Enter», lai kaut ko varētu izdarīt. Nu jau caur epastu sarakstos ar draugiem Austrālijā, Anglijā un Zviedrijā. Skumji, ka prieki ir tik dārgi. Nesen pienāca telefona rēķins. Saķēru galvu. Kas to būtu domājis? Jāmaksā 25 lati!»
Paulis Vīgants raksturo jubilāru: «Īpaši patriotiski noskaņots, darbojas «Daugavas vanagos». Skaisto jubileju svinēsim Plūdoņa namiņā. Sabrauks Viktora radiņi, arī abas meitas ar ģimenēm.»
Mirdza Svītiņa apbrīno Viktora uzņēmību, jo viņš visu spēj dabūt gatavu. Izskan vēlējumi piedzīvot 100 gadu jubileju.