Zemgalē (ieskaitot Bauskas rajonu) neesot dabas pieminekļu, ainavu un vides vērtību – to nācies dzirdēt ne no viena vien Rīgas vides speciālista vai zinātnieka.
Zemgalē (ieskaitot Bauskas rajonu) neesot dabas pieminekļu, ainavu un vides vērtību – to nācies dzirdēt ne no viena vien Rīgas vides speciālista vai zinātnieka. Kaut ko līdzīgu var saklausīt pat rajona iedzīvotāju izteikumos.
Apgalvojumi nav patiesi. Bauskas un Aizkraukles rajoni ir vieni no izcilākajiem Latvijā bioloģiskās daudzveidības objektu – biotopu un neskartās vides – jomā. Dažādi meža biotopi galvenokārt izvietoti nevis mežos, bet gan upju nogāžu krastos, mežainās Mūsas un īpaši Mēmeles piekrastes gravās, Iecavas upes Vecupju mitro pļavu mežos (kur pat atrastas kadiķu audzes kalcifilās augsnēs, ozolu audzes u. c.). Neskarti meži atrodami arī Iecavas upes nepārveidotās gultnes posmā no Ozolaines līdz rajona robežai un līdz pat attekai, Bārbeles un Stelpes pagasta visai plašās daļās u. c. Lai to pierādītu, esmu «cīnījies» ar zinātniekiem (pārsvarā – Latvijas Dabas fonda (LDF) speciālistiem, ar kuriem sadarbība dažādos semināros noris jau četrus gadus) un Dānijas un Latvijas kopprojekta «DA-RUDEX» ietvaros 1997. – 2001. gadā. Esmu noorganizējis un līdzvadīju valsts vides inspektoru un meža ekologu tikšanos seminārā LDF speciālistiem, apspriežot tēmu «Vides speciālistu un meža ekologu 2001. gada sadarbības analīze un 2002. gada sadarbības iespēju projekti». Tas gan jau notika jaunākā Dānijas un Latvijas kopprojekta «EMERALD» (Dāņu projekts «DANCEE») ietvaros, kura realizācija Latvijā turpināsies līdz 2004. gadam. Semināra laikā man izdevās pārliecināt «EMERALD» (LDF) pētniekus par Bauskas rajona bagātību ar interesējošiem objektiem un to pētījumu nepieciešamību. Sarunas ir bijušas sekmīgas, un tāpēc 2002. gadā notiks vērienīga Bauskas rajona izpēte.
2002. gada 18. janvārī Bauskā ieradās četru vadošo «EMERALD» projekta pētnieku grupa, lai kopā ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) Bauskas daļu apspriestu pētāmo objektu sarakstus, darbu norises grafikus 2002. gadā.
Jelgavas RVP Bauskas daļa pētniekiem sagatavojusi 146 jaunu pētāmo objektu sarakstu, no kura izpētei izvēlēti ap 90% teritoriju un objektu. Taču tas nav galīgais saraksts, jo šeit ir jāpieskaita klāt gan tie objekti (dolomītu atsegumi, sēravoti, reto augu atradnes, kriteņu rajoni u. c.), kas jau agrāk atradās valsts vai pašvaldību aizsardzībā un sastāda ne mazāk par 70 – 80 teritoriju un objektu (kopā no vides pārvaldes – ap 200 objektu un teritoriju). Vēl arī jāpieskaita meža ekoloģes Andas Šmiukšes apsekojumu saraksti, tajos iekļauts ap 300 objektu. Tādējādi zinātniekiem tiek piedāvāts apsekošanai ne mazāk par 500 teritoriju un objektu. Pašlaik vides speciālisti sagatavo pētāmo teritoriju skices platībām, kurām vēl tās nav iesniegtas janvāra apspriedes laikā. Lauku darbi varētu sākties jau 2002. gada aprīlī vai vēlāk.
Saskaņā ar pastāvošo biotopu klasifikatoru Bauskas rajonā zinātnieku interesi saistīja dabiskie ezeri, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi – pārejas purvi (sēravoti), karsta kriteņu zonas un rajoni. Šobrīd Bauskas rajonā izdalot astoņas zonas vai rajonus ar kopplatību ap 2000 – 2500 ha: izžūstoši karsta ezeri, upju straujteces posmi un kāples, kadiķu audzes kalcifilās platībās, dūņaini upju krasti, mēreni mitras vai kūdrainas pļavas, vecupju meandru pārplūstošās pļavas, dažādu purvu tipi, iežu atsegumi, boreālie meži, ozolu meži, platlapju meži un meži upes palienās un krastu nogāzēs, nogāžu un gravu meži, saldūdens kaļķavoti, purvainie meži, eitrofas augsto lakstaugu audzes, reto augu un putnu atradnes u. c.
Jau 2001. gada oktobrī – decembrī veikti pētījumi Mēmeles upes gultnē projekta «Priekšlikumi mikroliegumu noteikšanai Mēmeles upes ielejā» ietvaros, ko realizēja LDF speciālisti pēc LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma.
Arī no 2002. gadā apsekojamo objektu un teritoriju vidus iespējams izdalīt tādus, kuru vērtība vai nozīme nez vai radīs šaubas. Par tādām var uzskatīt:
* Iecavas upes Vecupju mitrāssausās pļavas ap 1000 – 1200 ha platībā ar Stelpes sēravota strauta tīklu, kriteņu iezīmēm, labām augsto lakstaugu audzēm kalcifilās, labi sadalījušās zāļu kūdras platībās, ozolu mežiem un kadiķu audzi kalcifilās pļavās u. c. Stelpes un Dāviņu pagastā;
* Bauskas (Aizkraukles) rajona kriteņu zonas un rajoni Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Kurmenes pagastā. Tostarp arī iespējamā termokarsta kritene «Silazaķi» Stelpes pagastā ar šai apkārtnē spilgti novērojamām zemestrīču atbalsīm, magnētiskās un gravitācijas anomāliju laukiem u. c.;
* sēravoti un to purvainās pļavas kūdrainās augsnēs (karsta kriteņu zonu sastāvdaļas);
* Panemunes un Skaistkalnes mežu masīvi kā putniem starptautiski nozīmīgākās vietas Latvijā;
* upju mežainās gravas, kas ļoti raksturīgas Mēmeles upes kreisajam krastam, un upju krastmalu nogāžu kalcifilie avoksnāji u. c.;
* iežu atsegumi (klintis), tostarp 2001. gada pavasarī jaunizveidojušies pie «Deviņzares» salas;
* «Ozoldārza» neparastā veco ozolu audze Rundāles pagastā u. c.
