Ilze Tijone ir no to baušķenieku pulka, kas katru dienu brauc uz darbu Rīgā. To viņa izvēlējās pirms sešiem gadiem. Tagad Ilze Tijone ir Somijas darījumu un konsultāciju centra «Finpro» vadītāja Latvijā.
Ilze Tijone ir no to baušķenieku pulka, kas katru dienu brauc uz darbu Rīgā. To viņa izvēlējās pirms sešiem gadiem. Tagad Ilze Tijone ir Somijas darījumu un konsultāciju centra «Finpro» vadītāja Latvijā. Tā ir valstiska organizācija, kas darbojas pie Somijas vēstniecības Latvijā. Ilze vada triju cilvēku darbu, strādājot ar projektiem, kas skar Somijas un Latvijas uzņēmēju intereses.
Ilzes dzīvesbiedrs Valdis ir akciju sabiedrības «Viduslatvijas reģiona ceļi» Bauskas ceļu rajona direktors. Ilzes un Valda laulībai šoruden būs 20. gadskārta. Meita Līga mācās Bauskas 1. vidusskolā. Vecākā meita Linda Latvijas Universitātē studē ekonomiku, piedalās studentu pašpārvaldes darbā.
Kā nonāci līdz domai, ka jāmeklē darbs Rīgā?
– Man toreizējais darbs vairs nesniedza gandarījumu, tas sāka nomākt. Izlasīju avīzē par Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) izsludinātu konkursu un iesniedzu dokumentus. Kad tur jau strādāju, sapratu, ka šādu izvēli – meklēt iespējas izaugsmei – vajadzēja izdarīt jau pāris gadu agrāk. Tā bija liela uzdrošināšanās un sevis pārbaude.
Kas ir organizācija «Finpro», kurā tu strādā?
– Tā darbojas 38 pasaules valstīs, pārstāvot Somijas ekonomikas intereses. Baltijas valstīs «Finpro» centros strādā septiņi darbinieki, Igaunijā un Lietuvā – pa diviem, Latvijas centrā – trīs vietējie speciālisti. Laiku pa laikam stažējas arī kāds no Somijas.
Vai esi iemācījusies somu valodu?
– Neesmu gan. Darbā latvieši ar somiem sarunājas angliski. Nodarbojoties ar ekonomiskiem jautājumiem divpusējās attiecībās starp Somiju un Latviju, dokumenti tiek rakstīti angļu valodā, ne vienmēr latviešu valodā ir atbilstošie termini, lai, nezaudējot jēgu, precīzi izteiktos.
«Finpro» nav juridisks birojs, bet konsultatīvs centrs. Mums jāpalīdz mārketinga, tirdzniecības jautājumos, jākonsultē par uzņēmumu reģistrāciju, muitu, transportu, patiesībā jāsniedz informācija par jebkuru jomu. «Finpro» ir valstiska organizācija, tāpēc tai uzticas somu uzņēmēji, kuri vēlas attīstīt biznesu Latvijā. Protams, katru mūsu darbu, projektu, dokumentu kopumu viņi vērtē, tas nosaka mūsu centra korporatīvo attiecību kvalitāti.
Kādas ir Somijas uzņēmēju intereses Latvijā?
– Analizējot Somijas investīciju struktūru, redzams, ka 250 miljonu eiro ir investēti Latvijas un Somijas 350 kopuzņēmumu pamatkapitālā. «Finpro» veido šo uzņēmumu datu bāzi, interesenti pie mums var saņemt informāciju. Struktūra ir ļoti plaša, kaut vai mazumtirdzniecība – lielveikali «Kesko», «Citymarket».
«Lattelekom» lielākā investore ir «Sonera», somi darbojas kokmateriālu ražošanā, eksportā, mežizstrādē, celulozes rūpniecībā un vēl daudzās nozarēs. Somiem Latvija ir interesanta uzņēmējdarbībai.
Vai Igaunija šajā sadarbībā nav aktīvāka?
– Igaunijā ir ļoti lielas somu investīcijas, taču, vērtējot, piemēram, pagājušā gada tirdzniecības bilanci, redzams, ka pašlaik Somija vairāk preču izved no Igaunijas, nekā tajā ieved. Šajā ziņā Latvija vēl ir ļoti bāla – Somijas imports apmēram septiņas reizes pārsniedz eksportu.
Tomēr, ja tiek izvērtētas iespējas veidot kopuzņēmumu Baltijas valstīs un mēs piedāvājam Daugavpili, bet igauņi – Narvu, somi izvēlēsies otro. Valodas barjera ar igauņiem mazāka, transportēšana tuvāka un izmaksas zemākas. Pēdējā laikā arī lietuvieši ļoti aktīvi veido kontaktus.
Vai biznesā ar Somiju pamanīts Bauskas rajons?
– Nav gan, kaut arī iespējams, ka atsevišķiem uzņēmējiem ir kontakti un sadarbības partneri. Bauskas rajonā tradicionāli bijusi attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, vajadzīgs ilgāks laiks, lai izveidotu citu veidu ražošanu.
Šķiet, ka Bauskas rajons varētu būt interesants sadarbības partneris somiem tūrisma pakalpojumu jomā. «Finpro» strādāja konsultante, kura veidoja projektu šajā nozarē, bet tas pagaidām nav guvis Somijas interesi. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu rajona pašvaldībām nav tādas sadarbības ar Somiju, kāda izveidojusies ar Zviedriju.
Cik bieži tev iznāk būt ārzemēs, Somijā, tikties ar turienes uzņēmējiem?
– Vairāk šādu tikšanos man bijis ar somiem Latvijā. Nav vairs visur jābrauc, lai kādu sastaptu, ieraudzītu. Daudz var uzzināt un nokārtot, izmantojot mūsdienīgu tehnoloģiju sakaru iespējas, ko nodrošina internets. Lai tas veiktos labāk, pērn pusgadu tālmācībā studēju informāciju komunikācijas tehnoloģiju Laperantas Universitātē (Somija).
Taču reizi gadā uz Somiju noteikti ir jābrauc. Tad vienu nedēļu kopā pavada visu «Finpro» centru darbinieki, tur sastopu kolēģus no dažādām pasaules valstīm, diskusijas ir ļoti interesantas. Šogad tikšanās notiks augustā. Esmu arī starptautiskas pārtikas ekspertu grupas dalībniece, tas dod iespēju jauniem, lietderīgiem kontaktiem.
Šo gadu laikā tu esi ieguvusi vēl vienas augstskolas diplomu.
– Divarpus gadu studēju Rīgas Biznesa institūtā. Tā ir augstskola, kurā līdzekļus ieguldījuši ASV informācijas aģentūra, ASV starptautiskā attīstības aģentūra, Amerikas latviešu asociācija, kā arī Kanādas starptautiskā attīstības aģentūra. Vispirms institūtā mācījos trīs mēnešu biznesa angļu valodas kursos. Saņemtais vērtējums ļāva man uzreiz iestāties institūta maģistrantūras sagatavošanas grupā.
Viens maģistra grāds tev taču jau bija!
– Jā, bet jāatkārto vecmāmiņu teiciens, ka mācīties nekad nav par vēlu un nekad nevar zināt visu. Rīgas Biznesa institūts Latvijā pirmais piedāvāja iespēju iegūt maģistra profesionālo grādu biznesa administrēšanā (MBA – master of business administration).
Programmā uzņem tikai tos, kuriem jau ir bakalaura grāds un darba pieredze, lekcijas ir angļu valodā. Apguvu ekonomikas pamatprincipus, mārketinga, personāla vadīšanu, finanšu, ražošanas un pakalpojumu organizēšanu, stratēģisko vadīšanu, starptautiskā biznesa un mārketinga zinības. Studijas bija ļoti grūtas, bet šīs zināšanas man ir nepieciešamas darbā. Maģistra grādu ieguvu 2001. gadā, kad Rīgas Biznesa augstskolai bija pastāvēšanas desmit gadu jubileja.
Tev ir atbildīgs amats, tomēr parasti tu uz darbu brauc ar autobusu un pašai savas mašīnas nav.
– Auto nekad neesmu uzskatījusi par prestižu apliecinošu lietu, tas ir tikai pārvietošanās līdzeklis. Autovadītājas tiesības man ir, gan jau būs arī mašīna. Braukt uz Rīgu un pa to ir pārāk grūti. Iesēžos autobusā, un stunda pieder man, tajā laikā varu gulēt un atpūsties. Uzmanība, kas nepieciešama auto vadīšanai, palielinātu manu ikdienas slodzi, bet spēks vajadzīgs darbam.
Kādi šie gadi ir bijuši Tijonu ģimenei, kad mamma mājās ir tikai vēlu vakaros?
– Zinu, ka manējiem nav bijis viegli, taču nekad neesmu dzirdējusi pārmetumus. Uz darbu aizbraucu agri no rīta, atgriezos vakarā, pat naktīs, kad biju iestājusies Rīgas Bizne- sa institūtā. Man ir ļoti labs vīrs un mīļi bērni, paldies viņiem. Jaunākajai meitai Līgai bija desmit gadu, kad viņa visiem sāka gatavot pusdienas un vakariņas. Kad es to varētu pagūt?
Kopā ar tēti meitas vadīja mājas dzīvi un ir izaugušas ļoti patstāvīgas. Viņas ir pārliecinājušās, ka veiksme nenāk bez piepūles – ne man darbā, ne Valdim sportā. Tagad pie šāda ritma esam pieraduši, dzīve kļuvusi stabilāka, tāpēc neko nenožēloju. Ikdiena nepasniedz dāvanas, ir smagi jāstrādā, lai kaut ko iegūtu. To tagad ir sapratuši daudzi. Pazīstu gan pavisam jaunus cilvēkus, gan savus līdzaudžus, kuri ir ļoti centīgi, studē, mācās valodas, meklē jaunas darba iespējas. Gluži vienkārši neko citu šis laiks mums nepiedāvā.
***
ILZES TIJONES izaugsmes ceļš
1985. gads – Ilze Tijone absolvē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti.
Līdz 1996. gadam laboratorijas vadītāja bijušajā starpkolhozu konservu fabrikā Bauskā, piedalās jaunu dzērienu ražošanas tehnoloģijas izstrādāšanā.
1996. gadā iesniedz dokumentus Latvijas Attīstības aģentūras izsludinātā konkursā un tiek pieņemta darbā.
1997. gadā Latvijas Universitātē iegūst maģistra grādu pārtikas ķīmijā.
1998. gadā piedalās Somijas vēstniecības Latvijā izsludinātā konkursā un tiek pieņemta darbā Somijas darījumu un konsultāciju centrā «Finpro».
2001. gadā absolvē Rīgas Biznesa augstskolu, iegūstot maģistra profesionālo grādu biznesa administrēšanā.
Kopš 2002. gada ir «Finpro» vecākā konsultante, Latvijas centra vadītāja.
