Ādžūnu jeb Lazdu vējdzirnavas, kas atrodas Īslīces pagastā, ir vienas no nedaudzām sudmalām Latvijā, kuras vēl saglabājušās.
Ādžūnu jeb Lazdu vējdzirnavas, kas atrodas Īslīces pagastā, ir vienas no nedaudzām sudmalām Latvijā, kuras vēl saglabājušās.
Tās ir vērts apskatīt, jo katras vējdzirnavas ir tehnikas vēstures un tautas celtniecības piemineklis.
Tā par vējenēm izteicies R. Puriņš populārzinātniskā grāmatiņā «Senās vējdzirnavas».
Lazdu sudmalām ir nozīmīga vieta apkārtnes cilvēku dzīvesstāstos.
Gaida vēju un dzer brandavīnu
«Bauskas Dzīves» sastaptie vietējie iedzīvotāji glabā atmiņas par vējdzirnavām. «Es biju mazs puišelis, kad pirmo reizi ar saimnieku Indriķi Kārkliņu, pie kura strādāja māte, atbraucām uz sudmalām malt graudus. Citreiz divas trīs diennaktis nācās palikt dzirnavās un gaidīt, kad būs vējš. Tad vīri čuguna katlā kurināja ugunskuru, cepa desiņas un dzēra brandavīnu. Dzirnavu saimnieks vecais Zaķītis (Kārlis Zaķis – D. E.), mūžīgi noputējušu kažociņu, piedzērās, nokrita uz maisiem un turpat gulēja. Viņam bārzdiņa bija pilna ar miltiem,» atcerējās «Sarmu» saimnieks Gunārs Kuzmins. Skopākas atmiņas ir Veltai Balodei: «Bieži esmu braukusi ar tēvu uz dzirnavām!»
Pēc Zaķīša nāves dzirnavas pārņēma viņa mazdēls Jānis Bumbiers. Viņa atraitne Aija «Bauskas Dzīvei» vēstīja, ka pašlaik sudmalu turpmākais liktenis neesot zināms.
Par to, kad un kur cilvēki iemācījušies izmantot vēja enerģiju agregātu darbināšanai, kā arī par vējdzirnavu attīstību, informācija ir ļoti skopa un pretrunīga, vēstīts R. Puriņa grāmatiņā «Senās vējdzirnavas». Plašākas ziņas ir par Persijas vējdzirnavām. Tās varētu būt radušās jau 7. gadsimtā, jo kalifa Omāra laikā (634 – 644) bijusi runa par kādu persiešu gūstekni – vējdzirnavu būvētāju.
Visvairāk sudmalu Zemgalē
Latvijā pirmās vējdzirnavas sāka celt 14. gadsimtā. Tās mēdza dēvēt arī par vējenēm, vējavām, sudmalām, Latgalē – par patmaļām, dzernovām, zēnovām. Latvijā vējdzirnavas visvairāk cēla Zemgales līdzenumā, Lubānas zemienē un citur, kur nebija ūdensdzirnavām piemērotu upju vai strautu.
Dzirnavu laišana darbā bija liels notikums. Pie izpušķotām sudmalām piebrauca zemnieki un pirmo dienu mala par brīvu. G. Kuzmins sacīja, ka pašlaik Lazdu vējenēs graudus maļ pirmdienās un piektdienās.
