Ar ko Latvijā pazīstama Stelpe? Droši vien ar Stelpes paniņām, ar Stelpes sviestu, arī ar brokastu sieru «Ciba».
Ar ko Latvijā pazīstama Stelpe? Droši vien ar Stelpes paniņām, ar Stelpes sviestu, arī ar brokastu sieru «Ciba». Tas top Stelpes pienotavā, akciju sabiedrības «Siera nams» ražotnē. Sākumā varētu šķist, ka viens no mazākajiem rajona pagastiem iegrimis apātiskā snaudā un bezcerībā, jo maz dzirdams par tā aktivitātēm. Tomēr, tiekoties ar rosīgajiem pagasta ļaudīm, uzņēmējiem, nepārprotami jūtams – sparīguma un cerību oglītes kvēlo. Vajadzētu tikai uzpūst pareizajiem vējiem…
Raiņa vecvecāku mājvieta
Stelpieši ar lepnumu piemin Raiņa tēva mājas «Pliekšānus». Par šo mājvietu tagad liecina vien piemiņas akmens, kura apkārtne prasīt prasās pēc sakoptības. Turpat netālu, Ķēkutu kapsētā, atdusas vairāki lielā dzejnieka radi, tostarp vectēvs un vecāmāte. Pats Rainis gan neesot Stelpē dzīvojis. Toties ir pagasta ļaudis, kuri atceras veco, mazliet dīvaino Ķuņķu saimnieku, kurš bijis pārsteidzoši līdzīgs Rainim. Saimniekam aizejot viņsaulē, saglabājušies tikai minējumi, vai šis vīrs patiešām varējis būt Raiņa radinieks.
Stelpes pagastā atrodas Arnolda Spekkes, kādreizējā Latvijas diplomāta un vēsturnieka, dzimtās mājas «Cīruļi». Vecumdienas Stelpes pusē vada tādas personības kā Osvalds Porietis, Aina un Mārtiņš Baloži, Guna Rūga un vēl citi gan skolu, gan dzīves mācīti inteliģences pārstāvji. Dažiem gara spēks līdzējis izturēt visos dzīves līkločos nu jau vai veselu gadsimtu.
Deviņdesmitos gadus sāka ar vecu zapiņu
Pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Sladzis atzīst – valsts finansu politikas dēļ Stelpes pagastam, tāpat kā daudziem citiem, jāiztiek ar izdzīvošanas budžetu. «Tas, nenoliedzami, sekmē dzīves līmeņa lejupslīdi,» secina priekšsēdētājs. «Tomēr pašvaldība vēl spēj pildīt savas funkcijas. To lielā mērā nosaka gan pagasta padomes darba modernizācija, gan darbinieku profesionālā izaugsme. 1992. gadā, kad mani ievēlēja par priekšsēdētāju, pagastam piederēja nebraucams zaporožecs un tik tikko kustošs moskvičs. Pašlaik pagasts ir nodrošināts ar «pieklājīgu» vieglo automobili, kā arī ar mikroautobusu skolēnu pārvadāšanai. Transports apkalpo visas pagasta iestādes, tātad – to netieši izmanto vairākums stelpiešu,» tā J. Sladzis.
Kultūras dzīves balsti – skola un bibliotēka
Kopš kolhoza laikā nodega Stelpes tautas nams, pamatskola un bibliotēka ir vienīgās kultūras iestādes iedzīvotājiem. Pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece skolotāja Līga Šķiliņa stāsta, ka Stelpes pašvaldība cenšas iespēju robežās atbalstīt skolas bērnu mācības. Pašlaik pagastā visi skolas vecuma bērni mācās. Reizi nedēļā sagatavošanas nodarbības tiek organizētas piecus un sešus gadus veciem bērniņiem.
Reizi gadā visiem skolēniem tiek organizēts brauciens uz Iecavu pie zobārsta. Par tradīciju kļuvis, mācību gadu noslēdzot, sekmīgākajiem un uzcītīgākajiem audzēkņiem sarūpēt ekskursiju. Pašvaldība simboliskas prēmijas piešķir tiem bērniem, kuri guvuši godalgotas vietas mācību olimpiādēs. Kopīgi ar skolu tiek organizēti dažādi sabiedriski pasākumi, piemēram, ik gadu februārī tiek rīkots kopīgs vecāku un skolotāju atpūtas vakars, pensionāru pēcpusdiena. Savukārt skolotāja Inese Freiberga regulāri organizē braucienus uz teātra izrādēm. Par tradīciju kļuvuši pagasta sporta svētki augusta nogalē.
Stelpiešos dzīvs arī sportiskais gars. Nesen izveidota volejbola komanda, kas iesaistījusies rajona volejbola čempionātā. To aktīvi atbalsta Grīnvaldu, Saldābolu, Kalniņu, Skreiju ģimene un citi. Savukārt Māris Kalniņš kopā ar bērniem Stelpi pārstāv šaha čempionātos.
Pagasta bibliotekāre Jana Avota labprāt uzņēmusies kultūras dzīves veicinātājas darbu. Viņa cenšas sarīkot dažādas izstādes un izglītojošus pasākumus gan lieliem, gan maziem, īpaši skolēniem. Piemēram, šodien, 31. martā, J. Avota iecerējusi rīkot pensionāriem ekskursiju uz Rundāles pili.
Ideja par diennakts viesnīcu
Pagaidām nav attaisnojusies pagasta jauniešu labā griba at- klāt Stelpē savu klubiņu. Tā seci- na J. Sladzis. Pērn vairāki jaunieši vērsušies padomē ar ierosinājumu izveidot vietējo klubiņu. Šim nolūkam pagasta pašvaldība atvēlēja kādu trīsistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Jaunieši solījušies telpas iztīrīt, saremontēt. «Diemžēl kādu nakti dzīvoklī tika uztaisīts tāds «remonts», ka sapratām – bez uzrauga klātbūtnes tā lieta neies. Joprojām pastāv ideja ierīkot minētajā dzīvoklī klubiņu, «sajūdzot» to ar vēl dažām citām telpām, izveidot lasītavu un varbūt arī miniatūru diennakts viesnīcu,» stāsta J. Sladzis.
Pieaug neapstrādātas zemes platības
Līdz šī gada sākumam pagastā bija reģistrēts 60 zemnieku saimniecību jeb par 20 mazāk nekā pirms trim gadiem. Tā vēsta pagasta lauksaimniecības organizatore Valentīna Eihbauma. Vairākas saimniecības ir atteikušās no zemnieku saimniecības juridiskā statusa, vairāki saimniecību vadītāji nomiruši. Vairāk par simt hektāriem zemes pieder tikai vienai zemnieku saimniecībai. «Jaunzemgaļi», «Ķērpji» un «Līvi» ir saimniecības, kam ir visa nepieciešamā tehnika, aktīvi darbojas lauksaimniecībā ar sekmīgiem rezultātiem. Pagastā ir tikai divas zemnieku saimniecības, kurās ir vairāk nekā desmit slaucamu govju. «Iespējams, ka šogad apstrādātās zemes platības saruks, jo degvielas cenas ir cēlušās vairāk nekā par vienu trešdaļu. Turpretī akcīzes nodokļa atmaksa palikusi iepriekšējā gada apjomā. Cilvēkiem gluži vienkārši nav par ko nopirkt degvielu,» secina V. Eihbauma.
Dabas vērtības iedzīvotājiem
Septiņu pagasta padomes deputātu domas ir atšķirīgas par nākotnes izredzēm. Priekšsēdētājs J. Sladzis ir pārliecināts, ka agri vai vēlu Stelpes pagasts iekļausies Vecumnieku pagasta teritorijā. «Daudzi stelpieši jau sen izmanto Vecumnieku infrastruktūru, arī ģeogrāfiski mēs esam cieši sasaistīti,» spriež priekšsēdētājs. Turpretī viņa vietniece L. Šķiliņa uzskata, ka pagastu apvienošana Stelpi padarīs par vēl tālāku nomali.
Pagasta pašvaldība cerīgi raugās uz Iecavas augšteces projektu. Tā ietvaros varētu tikt ņemtas aizsardzībā maz pārveidotās dabas teritorijas un kritenes Stelpes, kā arī tās kaimiņpagastos. «Mēs Stelpē tad varētu orientēties uz videi draudzīgu lauksaimniecību, līdzdarboties tūrisma veicināšanā. Ir saglabājušās trīs no piecām vējdzirnavām. Kādēļ gan, piemēram, Šķērstu dzirnavās, kas ir vienas no augstākajām mūra dzirnavām Zemgalē, nevarētu ierīkot lielisku atpūtas bāzi tūristiem?» spriež pagasta galva.
