Amerikas Savienoto Valstu dienvidos – Džordžijas štata pilsētā Atlantā – jūnija beigās notika pasaules Pestīšanas Armijas kongress.
Amerikas Savienoto Valstu dienvidos – Džordžijas štata pilsētā Atlantā – jūnija beigās notika pasaules Pestīšanas Armijas (PA) kongress. Arī četrām baušķeniecēm PA radīja iespēju tajā piedalīties.
Kongresam bija saspringta darba kārtība (par to avīzē lasīsit nākampiektdien), tomēr tika izbrīvēts laiks arī nelielam ceļojumam pa pilsētu, ja reiz nokļūts otrā pasaules malā… Dakteres Ruta Stelmaka un Ilze Kinta, angļu valodas skolotāja Inga Junkurēna un PA kapteine Ruta Hansena dalās brauciena iespaidos ar «Bauskas Dzīves» lasītājiem.
Iz vēstures
Atlanta ir relatīvi jauna pilsēta, dibināta 1847. gadā. Amerikas pilsoņu karā tā kļuva par Konfederātu armijas (Dienvidu armija, kas bija par verdzības sistēmas saglabāšanu un vergturu štatu atdalīšanos) ļoti lielu munīcijas ražošanas industriālu centru. Tāda Atlanta, protams, bija Republikāņu armijas (Ziemeļu armija, verdzības pretinieki) galveno triecienu mērķis. Kā zināms, 1864. gadā Šermana armija pilsētu nodedzināja, un šis notikums arī iemūžināts romānā «Vējiem līdzi».
Pēc kara Atlanta ātri atlaba un kļuva par agresīvo, urbanizēto «jauno dienvidu» prototipu – ar preses konglomerātiem un «haizivīm», ar baņķieriem, politiķiem, industrijas gigantiem (tādiem kā «Cocacola»), kas pilsētai piešķīra filantropiskus dāvinājumus un palīdzēja tās uzplaukumam.
Skats no «persikkoka» virsotnes
Tagad Atlantas arhitektūra ir ļoti jauna, tā ir skaista un tīra pilsēta. R. Hansena un R. Stelmaka vēlāk nedēļu pavadīja arī Ņujorkā, viņām bija iespēja salīdzināt abas pilsētas – Ņujorka šokējusi ar netīrību, haosu.
Atlantā mūsējos visvairāk pārsteidz efektīgie debesskrāpji.
Augstākā viesnīca šajā pilsētā ir apaļam tornim līdzīgais debesskrāpis «Peachtree Plaza», tam ir 71 stāvs, bet skatu laukums atrodas 72. stāvā. No turienes baušķenieces aplūkoja visu pilsētu, turklāt tas notika vēlā vakarā, kad gaismu efekti bija fascinējoši. «Peachtree» latviski nozīmē persikkoks, un persiks ir Džordžijas štata simboliskais koks un auglis (kā zināms, ASV katram štatam ir savi simboliskie nacionālie koki, dzīvnieki utt.).
Atlantas otrajai augstākajai celtnei «Sun Trust Plaza» ir 60 stāvu, abus pārsteidzošos un pilsētas lielākos debesskrāpjus cēlis viens un tas pats arhitekts Džons Portmans.
Par Skārletas zaļajām acīm
Ja gadās būt Atlantā, noteikti jāapmeklē Margaretas Mičelas muzejmāja (ieejas maksa pieaugušajiem desmit dolāru). Tur ir arī plaša izstāde par filmas «Vējiem līdzi» tapšanu.
«Starp citu, šajā pilsētā nebūt nav daudz vēsturisku celtņu. Ap šo veco namu vijušās intrigas un pat cīņas, tas ir noziedzīgi dedzināts, lai kāds industriālists varētu tā vietā kārtējo «skrāpīti» uzbūvēt. Bet nu jau arī Atlantā sāk novērtēt veco kultūras mantojumu,» stāsta Inga.
Gids muzejā gan runājot bezgala ātri un grūti saprotamā Amerikas dienvidu štatu manierē. Viņš ekskursantiem uzdodot arī jautājumus un gudriniekiem piešķirot dāvaniņas. Inga Junkurēna saņēmusi suvenīrzīmuli, jo zinājusi, ka Skārletas acis bijušas zaļā krāsā. Ruta Stelmaka savukārt piebilda – lai atbildētu, vispirms jau ātri jāsaprot jautājums…
Visas četras baušķenieces devušās arī braucienā ar kuģīti «Skārleta O’Hāra», kas, protams, bijis 19. gadsimta veidolā.
Amerikāņi ir draudzīgi
Atlanta bija arī tā, kas vispār mums radīja pirmo priekšstatu par Ameriku, sacīja I. Kinta. Un šis iespaids par amerikāņiem – viņi ir laipni, komunikabli, izpalīdzīgi un draudzīgi.
«Virspusēji un ātri «ieskrienot» šajā zemē, var teikt, ka tā patīk un jauki tur paciemoties, bet dzīvot es tur negribētu un nevarētu,» atzīst R. Hansena. «Šokējoši, ka tik daudz cilvēku ar neveselīgi tuklu un lielu miesas būvi… Pārtika? Spriediet paši – ņem kādu produktu vai dzērienu un uz tā rakstīts: ogļhidrāti – nulle, holesterīns – nulle, tauki – nulle. No kā tad ēdiens vai dzēriens sastāv? Vai tāda būs arī mūsu nākotne?»
Fakti
Atlantā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju.
Olimpisko spēļu pilsēta 1996. gadā.
ASV vēsturē pirmais melnādainais (Meinards Džeksons) kļuvis par pilsētas mēru tieši Atlantā 1974. gadā.
Atlantā 1929. gadā dzimis pazīstamais cilvēktiesību cīnītājs Martins Luters Kings. Vēsturiska avēnija, parks un memoriāls vēsta par viņa un citu Atlantas melnādaino iedzīvotāju sasniegumiem.
Pilsētā dzīvojusi un slaveno romānu «Vējiem līdzi» šeit uzrakstījusi Margareta Mičela.
