Vējš, es piekļaujos pie tevis un jūtu tavu dvašu, un tu čuksti man ausī ko mīļu un maigu, kas satraukumā un laimē Man notrīsēt liek, jo tavi vārdi Ir kā jūras šalkoņa tālumā zilā.
Vējš,
Es piekļaujos pie tevis
Un jūtu tavu dvašu,
Un tu čuksti man ausī
Ko mīļu un maigu,
Kas satraukumā un laimē
Man notrīsēt liek,
Jo tavi vārdi
Ir kā jūras šalkoņa tālumā zilā.
Vējš,
Tu piekļauj mani cieši sev klāt
Un nes tālumā zilgā.
Un neviļus es acis aizdaru
Un ļaujos šīm šalkām, kas mani nes,
Ļaujos šalkām, kuras citiem
Aukstumā nodrebēt liek.
Vējš,
Tu esi tas, ko gaidu
Jūrmalā smilšainā,
Tu esi tas, ko gaidu
Pļavā zaļā,
Tu esi tas, ko gaidu,
Kad sirdī smagumu jūtu.
