Jūnijs ir vasaras mīļuma un lietus luteklis. Mēs jūniju pamanām kalendāra lappusēs – 23. un 24. datumi iekrāsoti sārtāk nekā pīlādžogas.
Jūnijs ir vasaras mīļuma un lietus luteklis. Mēs jūniju pamanām kalendāra lappusēs – 23. un 24. datumi iekrāsoti sārtāk nekā pīlādžogas.
Vai mēs varam iedomāties Līgo svētkus bez Līgas un Jāņa? Esmu lepna, jo mūsu dzimtā ir četri Jāņi un divas Līgas. Kaut arī šajos svētkos mēs neesam visi kopā, zinu, ka Dieva gaišums un svētība būs Bārbelē, kur mīt mans vecaistēvs Jānis. Es zinu, ka spožākās dzirksteles būs Ozolainē, kur dzīvo mans onkulis un brālēns, arī Jāņi. Es manīšu virmojam gaismu no Baldones, jo tur svētkus ielīgos mana māsīca Līga. Es redzēšu jāņtārpiņus apgaismojam Misu, tur ugunskuru degs mans brālis un viņa sieva Līga. Šepat, Iecavas novadā, vainagus tētim Jānim pīsim es un mana mamma.
Ja visus ugunskurus saliktu kopā no man tuviem cilvēkiem vien, tiktu apgaismota visa pasaule. Vēl krāšņāk nevar būt!
Laba sveicieni un ozollapu vainags tiek sūtīts Misas vidusskolas skolotājam Jānim Vizulim. Visām latviešu ģimenēm es novēlu saglabāt vārdus Jānis, Līga kā Latvijas mūžības simbolu, lai vienmēr šajos svētkos mums būtu dzirksts, ar kuru citam citu sasildīt, lai kalmju smarža piepilda saimnieku sētas un labības laukus, kā arī… lai papardes zieda burvības reibumā nākamgad kādā latviešu sētā iemirdzas par vienu ugunskuru vairāk!
Paldies vecmāmiņai Irēnai par to, ka mūsu dzimtā svētki ir visu gadu, jo doti stipri latviešu vārdi – Pēters, Mārtiņš, Andrejs.
Veiksmi arī jums, “Bauskas Dzīves” redakcijas darbinieki, – jums jāraksta tik, cik ozolam zīļu!
Priecīgus Līgo!
