Pirmajā seminārā par Bauskas pilsētas un vienpadsmit pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta izstrādi pagājušās nedēļas nogalē piedalījās projektā iesaistīto pašvaldību vadītāji un pārstāvji, projekta pasūtītāja un izpildītāja pārstāvji.
Pirmajā seminārā par Bauskas pilsētas un vienpadsmit pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta izstrādi pagājušās nedēļas nogalē piedalījās projektā iesaistīto pašvaldību vadītāji un pārstāvji, projekta pasūtītāja un izpildītāja pārstāvji.
Perspektīvs modelis
«2000. gadā rajonā tika pabeigta administratīvās teritorijas izpēte un tapis priekšlikums veidot Bauskas novadu. Šis modelis nākotnē var veidoties perspektīvs. Ar lielo budžetu tas spēs piesaistīt investīcijas un iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Pašvaldībām nebūs arī savstarpējo norēķinu,» uzrunājot semināra dalībniekus, skaidroja Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis.
PLP ir apvienošanās (sadarbības) projekta pasūtītājs, kuru izstrādās konsultāciju sabiedrība «Pašvaldību audits».
Pēc pašvaldību iniciatīvas novadu veidošanai mērķdotāciju no valsts saņēmušas 22 pašvaldības. Perspektīvā Bauskas novada apvienošanās (sadarbības) projekta izstrāde tiek finansēta no valsts programmas «Administratīvi teritoriālā reforma».
Izsaka pretenzijas
Pirmajā tikšanās reizē seminārā bija saspringta gaisotne. Pašvaldību vadītāji izteica motivētas pretenzijas un šaubas, vai ekspertu ieteiktais Bauskas novada modelis būs veiksmīgākais risinājums. «Šī reforma tiek uzspiesta, nav pārliecības, vai mēs būsim ieguvēji,» viedokli pauda Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs.
«Ceraukstes pagasts ir viens no mazākajiem rajonā. Mums ir savas izglītības iestādes, infrastruktūra. Pēc apvienošanas būsim atsviesti desmit gadu atpakaļ,» sprieda Ceraukstes pagasta vadītājs Vitauts Dzenis.
«Kāpēc šoreiz nav veikts referendums par reformu? Šķiet, ka tā būs kārtējā caurumu lāpīšana,» tā Codes pagasta priekšsēdētājs Andris Āboliņš.
«Īstenojot reformu, apvienošanai jānotiek saprātīgi, vispirms domājot par cilvēkiem. Gailīšu pagastam jau ir veiksmīga sadarbība ar Cerauksti un Brunavu,» situāciju vērtēja Gailīšu pašvaldības vadītājs Valdis Veips.
Lēmums pieņemts par vēlu
Pašvaldību vadītājus satrauca, kas notiks ar perspektīvā novada nomalēm. Tagad pagasta padome ir savas administratīvās teritorijas centrs. Kā būs novadā?
Izskanēja arī kritika par SIA «Reģionālie projekti» ekspertu darba objektivitāti, kas ieteikuši šādu sadarbības modeli, jo dažviet viņu vizīte un pagasta izpēte esot aprobežojusies ar informācijas iegūšanu pagastmājā.
Pašvaldību vadītāji vēlējās zināt, kāpēc nav ņemts vērā rajona Padomē pagājušajā gadā pieņemtais lēmums par ieteicamo sadarbības modeli.
Pagājušā gada jūnijā, izskatot SIA «Reģionālie projekti» izstrādāto pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu, rajona Padome pieņēmusi lēmumu, kurā izteikti priekšlikumi tālākai sadarbībai. Kā perspektīvas sadarbības modeļi minētas šādas pašvaldības: Svitenes, Rundāles un Viesturu pagasts, Bauskas pilsēta, Mežotnes, Codes, Dāviņu pagasts, Brunavas, Ceraukstes un Gailīšu pagasts u. c. Lēmumā minēts atbalstīt tikai administratīvi teritoriālās reformas sadarbības formu.
Pēc semināra, sazinoties ar A. Pīlēģi, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka minētais projekts netika iekļauts Reformu padomes darba plānā, jo ticis iesniegts par vēlu – jau bijis sagatavots un Ministru kabinetā akceptēts 102 pašvaldību modelis.
Viens no risinājuma variantiem
Divpadsmit pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekts jāizstrādā līdz novembra beigām. Konsultāciju sabiedrības «Pašvaldību audits» speciālisti visu septembri strādās katrā no projektā ietvertajiem pagastiem, kur tiksies ar politiķiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem. Tiks izstrādāts jaunizveidojamās pašvaldības struktūras projekts un organizēta tā publiska apspriešana. Projekta vadītāja Jolanta Gūža atzina, ka projekts ir tikai viens no risinājuma variantiem.
«Ja projekta izstrādes gaitā konkrētas pašvaldības Bauskas rajonā pieņems lēmumus par apvienošanos, tas tiks ņemts vērā,» skaidroja A. Pīlēģis.
