Vairākas mūsu rajona pagastu bibliotēkas pasūta literatūras mēnešrakstu «Karogs». Tā 11. numurs šķiet viens no interesantākajiem 1998. gadā.
Vairākas mūsu rajona pagastu bibliotēkas pasūta literatūras mēnešrakstu «Karogs». Tā 11. numurs šķiet viens no interesantākajiem 1998. gadā.
Latviešu oriģinālliteratūras nodaļā publicēti Knuta Skujenieka jaunākie dzejoļi. Skujenieka dzeja norobežojas no ikdienas steigas, ietiecoties dvēseles vibrāciju dziļumos. Jaunākie sacerējumi ir ļoti intīmi.
Literatūrzinātnieks Hermanis Marģers Majevskis lasītājus iepazīstina ar lietuviešu – poļu izcelsmes dzejniekiem Oskaru un Česlavu Milošiem. Latviešu lasītājiem viņu darbi līdz šim bijuši pazīstami virspusēji, lai gan Česlavs Milošs 1980. gadā kļuva par Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Viņa radinieks – dzejnieks Oskars Milošs – divdesmitajos gados bijis Lietuvas Republikas vēstnieks Parīzē. Savus darbus viņš rakstījis franču valodā.
Žurnālā publicēta Vadima Makšejeva sastādītā «Narimas hronika» – dokumentāls pētījums par politiski izsūtītajiem laikposmā no 1930. līdz 1945. gadam. Narimas novadu 1929. gadā apdzīvoja 75,6 tūkstoši cilvēku, bet 1940. gadā pēc vairākkārtējiem izsūtījumiem iedzīvotāju skaits sasniedza 200 tūkstošus. 1941. gadā uz Narimu tika izsūtīti arī 276 latvieši – sievietes un bērni. Arhīvu dokumenti, kas apkopoti «Narimas hronikā», vēsta par dažādu tautību represēto sūrajiem likteņiem un varas neiedomājamo cinismu.
Katrā «Karoga» numurā lasāmas Gundegas Repšes intervijas ar rakstniekiem, dzejniekiem un publicistiem. Šoreiz var izlasīt sarunu ar Leonu Briedi. Viņš cenšas atrast formulējumu rakstnieku, mākslinieku un mūziķu sociālajam statusam sabiedrībā. Diemžēl jāpiekrīt Leona Brieža secinājumam: «Ja viens bankas klerks zina, kas viņš ir šajā valstī, tad rakstnieks – nē.».
