Tuvojoties jaunajam Eiropas Kopīgās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodam 2020. – 2024. gadā, notiek diskusijas par valstu interesēm un ierosinājumiem nākotnei.
Latvijas pozīciju attieksmē pret šo paziņojumu raksturo vairākas prioritātes. Galvenais un joprojām neatrisinātais jautājums ir tiešmaksājumu krasās atšķirības starp dažādām Eiropas valstīm.
Par līdzvērtīgām pozīcijām
Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, turpinoties diskusijām par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti norādījis, ka nākamajā periodā jāpabeidz tiešo maksājumu izlīdzināšana, lai dalībvalstu lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās.
Ministrs uzsvēris, ka tiešmaksājumiem arī turpmāk jābūt pilnībā finansētiem no ES budžeta. Nedrīkst radīt situāciju, ka tos līdzfinansētu no nacionālajiem budžetiem, jo tas viennozīmīgi radītu papildu nevienlīdzīgas konkurētspējas nosacījumus ES dalībvalstu lauksaimnieku vidū. Latvijas Lauksaimniecības ministrija atbalsta patlaban pastāvošo tiešmaksājumu struktūru, kas funkcionē labi un ir izprotama lauksaimniekiem, to mainīt nevajadzētu. Tomēr gan Eiropas Komisija, gan lauksaimniecības nozares pārstāvji, arī «Bauskas Dzīves» aptaujātie zemnieki, atzīst, ka tā ir jāvienkāršo un tiešmaksājumi jāfokusē uz tiem atbalsta pretendentiem, kam lauksaimnieciskā ražošana ir galvenais ienākumu avots.
Dalībvalstīm lielāka atbildība
Zemnieku saeimas mājaslapā apkopotajā vērtējumā par jauno KLP paziņojumu teikts, ka tas ir daudz labāks, nekā iepriekš prognozēts. Piemēram, nav piedāvāts no nacionālajiem budžetiem līdzfinansēt tiešmaksājumus vai rosināts noteikt griestus vienam saņēmējam Eiropas līmenī, no kā baidījās to valstu lauksaimnieki, kurās ir lielas saimniecības.
Kopumā ir virkne pozitīvu ierosinājumu, piemēram, Eiropas Komisija rosina piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību, lai tās varētu izvēlēties, kā visefektīvāk ieguldīt savu KLP finansējumu. Galvenais no Briseles puses būšot prasība, lai tiktu sasniegti noteikti kopīgi mērķi, bet, kā katra valsts praktiski to izdara, tas varētu palikt pašu kompetencē. Tiek cerēts, ka šis nav tikai triks, kā novērst uzmanību no pārmetumiem par Briseles birokrātiju uz katras dalībvalsts valdībām. Šķiet, ka ir atrasts veiksmīgs veids, kā, tēlaini izsakoties, pārmest birokrātijas «akmeni» no Briseles uz Rīgu, Berlīni, Kopenhāgenu utt.
Atzīstami, ka arī turpmāk saglabās divu pīlāru sistēmu (tiešmaksājumus un Lauku attīstības atbalstu) un to finansēs ES līmenī, nevis kā daži Eiropā vēlas – nacionalizēt šo politiku… Lauksaimnieki un patērētāji cer, ka Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada būs modernizēta, vienkāršota un ar plašākām pilnvarām dalībvalstīm ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Zemnieku saeima atzīst, ka tūlīt sāksies ļoti nozīmīgs, saspringta lobēšanas darba periods.
Deklarācija – nodarbinātībai un vienlīdzībai
Lai veiksmīgi varētu nostiprināt Baltijas valstu intereses un pozīcijas visos lauksaimniekiem svarīgajos jautājumos, pagājušajā nedēļā Rīgā, Zemkopības ministrijā, triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju. Tā nozīmīga ar to, ka apstiprina četru valstu kopīgās intereses Eiropas lauksaimniecības ekonomiskajā telpā. Tajā raksturota attieksme pret minēto komisijas paziņojumu un izvirzīti uzdevumi, kas ciešā sadarbībā ar EK veicami nākamajā KLP periodā. Lauksaimniecības ministri uzsvēra, ka dokuments nav tikai viena resora pozīcija, to atbalsta gan attiecīgo valstu valdības, gan parlamenti.
Tiešmaksājumu izlīdzināšanai jānovērš nevienlīdzība Eiropas valstu vidū. Tā joprojām pastāv, prasības visiem ir vienādas, bet finansiālais atbalsts atšķirīgs, un tiek ietekmēta produkcijas cena. Tomēr Baltijas valstis vēlas strādāt vienlīdzīgos tirgus apstākļos un prasa tādus arī veidot.
Deklarācija pauž atbalstu un ierosinājumus Eiropas Komisijai par ilgtspējīgas lauksaimniecības politikas realizāciju, lai ražotu kvalitatīvu un daudzveidīgu pārtiku un veicinātu nodarbinātību un sociālo vienlīdzību arī lauku iedzīvotāju vidū. Tā akcentē administratīvā sloga samazināšanu un procedūru vienkāršošanu, vides aizsardzības veicināšanu un rīcību klimata jomā, kā arī operatīvu un saskaņotu rīcībspēju krīzes situācijās.
Īpaša uzmanība jāpievērš lauksaimnieku – ražotāju– līdzdalībai pārtikas piegādes ķēdēs, kas ietver paplašinātu tirgus informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanas procesā un ar to saistītas adekvātas labuma gūšanas iespējas. Polijas lauksaimniecības ministrs, komentējot situāciju Eiropas pārtikas tirgū, uzsvēra, ka nevienlīdzīgus apstākļus rada arī trešo valstu pārtikas tirdzniecības kvotas.
Atbalstāma ir EK iniciatīva par inovāciju un tehnoloģiju pieejamību lauksaimniekiem, bet deklarācijā vērsta uzmanība uz jauno lauksaimnieku un mazo un vidējo saimniecību vajadzībām un iespējām, kur tehnoloģiju ieviešanai nākotnē būtu nepieciešams gan konsultatīvs, gan finansiāls atbalsts.
ES tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem
Šogad Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi ir tikai 56% apmērā no ES vidējā apmēra.
Dati: Zemkopības ministrija un ec.europa.eu/agriculture
