Veselības aprūpes sistēmas reforma paredz turpmāk Latvijā slimnīcas dalīt piecos līmeņos. Bauskas slimnīcai atvēlēts pirmais – zemākais līmenis, nodrošinot darbību divos obligātajos profilos – terapijā un hronisko pacientu aprūpē, informēja Veselības ministrijā (VM).
Nodrošināt kvalitāti
SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Mirdza Brazovska steidz kliedēt neskaidrību plīvuru, jo publiskajā telpā izskanējusī informācija vedina domāt, ka gaidāmās pārmaiņas vērtējamas negatīvi un medicīnas iestādei iepriekš solītie labumi ir gājuši secen.
«Līdz šim slimnīca darbojās kā aprūpes iestāde, bet tagad paredzētas gultas vietas arī hroniskajiem pacientiem. Tas nozīmē, ka mēs varēsim uzņemt vairāk slimnieku un būs papildu līdzekļi izmeklējumiem. Līdztekus solīts, ka slimnīca tiks iekļauta Neatliekamās medicīniskās palīdzības hospitalizācijas plānā, kas nozīmētu, ka «ātrie» turpmāk varēs sirdzējus vest arī uz Bausku. Esam izveidojuši observācijas gultas, kurās iespējama pacientu novērošana un stāvokļa stabilizācija līdz četrām stundām, lai izlemtu par personas tālāku hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu,» reformas ieguvumus uzskaita Bauskas slimnīcas vadītāja.
Viņa atspēko arī izskanējušās iedzīvotāju, kā arī novada domes deputātu iebildes, ka medicīnas iestādei nepieciešams pretendēt uz augstāku līmeni. «Tiesa, izskatās relatīvi maz, bet vai tas uzlabos veselības aprūpes kvalitāti, ja pieprasīsim piecas ķirurģiskās gultas klāt?! Nepavisam. Tālab uzskatu, ka pašreizējā prioritāte ir noturēties tajā līmenī, kāds mums ir patlaban, un nodrošināt vislabāko kvalitāti. Tas attiecas arī uz ambulatoro diagnostiku, vēlos, lai tā būtu perfekta,» uzsver M. Brazovska.
Lielais nezināmais – laiks
Varas gaiteņos pasludinātajai reformai ir kāds lielais nezināmais – konkrēts ieviešanas laiks. Bauskas slimnīcas vadītāja jau janvārī aicinājusi uz Bausku pārstāvi no Veselības ministrijas, lai runātu par nākotni, par veselības aprūpes stratēģiju kopumā, jo konkrētības par turpmāko jau nav tikai slimnīcai vien, tas skar arīdzan ģimenes ārstus un zobārstus. Pēdējā informācija liecinot, ka sanāksme šeit varētu notikt, ministrei atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tas nozīmējot vismaz divu mēnešu pauzi.
«Es patiesi negribētu, lai īstenotos sliktāks scenārijs. Pašlaik ir speciālisti, kuri var pilnvērtīgi strādāt, ir pieejami mediķi, kuri operē dienas stacionārā. Uzskatu, ka mēs savam līmenim nodrošinām labu aprūpi. Taču, ja mēs šo latiņu nenoturam, varam kaut ko zaudēt, piemēram, Saldū kopš janvāra vairs nedežurē neviens ārsts, pieejami tikai ārstu palīgi. Tas tālab, ka slimnīca nevarēja nodrošināt dakterus. Mums pagaidām šādu problēmu nav,» stāsta M. Brazovska un piebilst, ka neliela darvas tiesa attiecināma uz daļu iedzīvotāju, kas dzīvo informācijas trūkumā. «Ir zināms procents ļaužu, kuriem kopš 2009. gada slimnīca ir slēgta. Labākajā gadījumā viņi zina, ka darbojas poliklīnika, taču par pārējiem pakalpojumiem nav nekādas skaidrības. Ir jāsaprot, ka no pacientu plūsmas ir atkarīga arī slimnīcas pastāvēšana. Pašlaik pieplūdums Bauskas slimnīcā ir samērā svārstīgs,» atklāj slimnīcas vadītāja.
Esot reizes, kad ir 15 vai 20 pacientu, kas ir puse no nepieciešamā, jo paredzētas ir 40 gultas vietas. «Ja tās ir pilnas, valsts mums samaksās par katru no šiem pacientiem. Ja vienu mēnesi neizpildām, otru pārpildām, panākam izlīdzinājumu un saņemam finansējumu. Savukārt, ja būs pāri šiem 40, valsts nesamaksās, tā norēķināsies tikai par kvotu,» finansēšanas nianses ieskicē M. Brazovska.
Aprūpe stacionārā un mājās
Steidzamās palīdzības punktā gan iedzīvotāji «čum un mudž». Gada laikā tie esot ap 4000 pacientu, kuriem šeit tiek sniegta medicīniskā palīdzība. Kopumā iestāde pērno gadu noslēgusi ar pozitīvu bilanci. Ar zaudējumiem strādājusi laboratorija un stacionārs, taču tas nenozīmējot, ka mīnusu dēļ nodaļa būtu slēdzama.
«Mums ir jāatrod veids, kā piemaksāt, lai tā pastāvētu. Vienīgais, kas cilvēkam dzīvē ir garantēts, tā ir nāve. Jautājums ir, kad un kādos apstākļos. Cilvēks nodzīvo labu, skaistu mūžu, un pienāk tas brīdis, kad viņam nepieciešama palīdzība, reizēm arī garantija par kvalitatīvu aiziešanu – tīros palagos, paēdušam un siltumā. Nav noslēpums, ka jaunākā paaudze ir aizbraukusi un daudzi ir palikuši tādi, kas ir vientuļi savās mājās, un viņiem nodrošināt terapiju, aprūpi, siltumu ir ļoti svarīgi. Aprūpes nodaļā Bauskā vismaz trīsdesmit procentu ir onkoloģijas skarti pacienti, turklāt arī smagā formā. Pie mums nenonāk tie, kuriem terapija iet uz augšu, šeit mēs mēģinām stabilizēt. Jāsaprot, ka arī paliatīvā aprūpe nav nāves spriedums. Ja cilvēku pabaro, «izpilina», noņem sāpes, atrod pareizo terapiju, medikamentus, aizejot mājās, viņš dzīvo vairākus mēnešus bez bēdu, līdz nākamajai reizei. Tie cilvēki saprot un prot to novērtēt,» skaidro M. Brazovska.
Viņa informē par vēl kādu pakalpojumu, kam mūspusē nav atsaucības, – tā ir aprūpe mājās, kas ir pilnībā valsts apmaksāta, pašam jāiegādājas vien medikamenti. «Medmāsa atbrauc reizi dienā, veic injekcijas, aprūpē brūces. Pie cilvēkiem pēc insulta, ja vien mājās ir, kas pieskata, pabaro, padzirda, atbrauc fizioterapeits, lai viņus iekustinātu, izvingrinātu, izmasētu. Cilvēki nezina savas iespējas, bieži vien sitas ar pieri sienā, lai gan blakus ir atvērtas durvis,» situāciju apraksta Bauskas slimnīcas vadītāja.
Jaunas iekārtas
Veselības ministrija šogad īsteno projektu, kas slimnīcu attīstībai paredz piesaistīt 15,8 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma. 22 ārstniecības iestāžu skaitā ir arī Bauskas slimnīca, un attiecīgi savam līmenim attīstībai var pretendēt uz 330 tūkstošiem eiro. M. Brazovska apstiprināja, ka startēs šajā projektā un par piesaistītajiem līdzekļiem plāno iegādāties jaunu ultrasonogrāfu, mamogrāfijas un endoskopijas iekārtas. Pašlaik Bauskas slimnīcā pieejamais mamogrāfs jau novecojis, liekams ar platēm un lasāms caur platēm.
«Mēs tomēr vēlamies iet līdzi laikam un strādāt ar modernu aparatūru, tālab esam noskatījuši digitālo mamogrāfu, kā arī augstas klases ultrasonogrāfu ar elastogrāfu. Tā ir zonde, kura, piemēram, izmeklējot krūtis, ir spējīga uzrādīt jau onkoloģisku veidojumu,» iekārtu iegādi pamato Mirdza Brazovska un atklāj, ka norādīto griestu – 330 tūkstoši eiro – visticamāk, nepietiks, lai segtu šo trīs iecerēto aparātu pirkumu. Taču Bauskas slimnīca kā iestāde ir gatava pati investēt līdzekļus, jo būtu muļķīgi šādu iespēju neizmantot. «Labāk paņemam vairāk un samaksājam paši, un esam droši. Iespējams, ministrijai var nepatikt, ka esam izvēlējušies augstas klases aparatūru. Taču mēs neprasām kodolmagnētisko rezonansi vai vēl kaut ko, kas nav mūsu līmenis. Lai noturētu ambulatorās diagnostikas augsto latiņu, arī aparatūrai jābūt pienācīgai,» pārliecināta M. Brazovska.
Akreditēta laboratorija
Februāra beigās Bauskas slimnīcas laboratorija ir novērtēta un akreditēta atbilstīgi Latvijā atzītām Eiropas klīniski diagnostisko laboratoriju standarta prasībām. Šāds solis sperts pirmo reizi, un tā atkal bijusi Eiropas prasība, kura jāpilda, bilst slimnīcas direktore. Viņa atklāj, ka saņemtā akreditācija ir dokumentāls apliecinājums gan iestādei, gan pacientiem, ka tā strādā pēc labākajiem starptautiski atzītajiem standartiem.
M. Brazovska stāsta, ka laboratorijas akreditācija bijis laika un finanšu ietilpīgs process, kurā skrupulozi izvērtēti visi tās pakalpojumi, lai pārliecinātos, ka šeit strādā izglītoti, kvalificēti un zinoši speciālisti, ka viņu rīcībā ir atbilstīga līmeņa aprīkojums un iekārtas, kas tiek regulāri pārbaudītas, ka tiek ievērotas vides prasības, ka ikdienas kvalitātes kontrole pirms darba sākšanas tiek protokolēta, tāpat kā dokumentēta tiek jebkura procedūra, lai darbs tiktu veikts pareizi un bez pārtraukumiem.
«Tagad mēs kā akreditēta laboratorija, kas ir kompetenta veikt plaša spektra laboratoriskos izmeklējumus, apliecinām, ka mūsu sniegtie pakalpojumi ir uzticami un tie nepārtraukti tiek pilnveidoti. Bauskas un apkārtnes ļaudis var būt absolūti droši, ka analīzes iziet dubulto pārbaudi. Izlases veidā tās tiek sūtītas uz ārvalstīm, kur tiek pārbaudīta precizitāte, kā arī atbilstība standartiem,» skaidro M. Brazovska. Viņa atklāj, ka Bauskas slimnīcas laboratorijā iespējams veikt izmeklējumus, ko piedāvā arī citviet. Ja gadījumā šeit uz vietas neveic kādas specifiskas analīzes, spēkā līgums ar centrālo laboratoriju. «Pacientam nav jābrauc, jāmeklē pa dažādām laboratorijām, kur veic vienu izmeklējumu, kur savukārt citu, pie mums Bauskas slimnīcā pieejams viss vienuviet,» laboratorijas labumus uzskaita M. Brazovska. Jautājot par izmaksām, slimnīcas direktore apstiprina, ka cenrādis ir līdzšinējais un nav augstāks kā citās laboratorijās.
Ieceres cilvēku mieram un veselībai
M. Brazovskai padomā vēl vairākas ieceres, kuras šogad gribētu īstenot. Viena no tām – mazā skrīninga programma, kas gan būtu maksas pakalpojums. Nav noslēpums, ka ikviens kādā brīdī mēdz pieķert sevi pie domas – ja nu kas slēpti organismā ir ieperinājies. Tad mīļā miera labad jebkurš bez nosūtījuma un bez rindām varētu tikt izmeklēts. Plānots, ka šajā programmā iekļautu pilnu asins ainu, pieliekot klāt D vitamīna pārbaudi, onkomarķierus, kā arī asins recēšanu, jo tas savukārt izgaismo trombožu risku. Tostarp veiktu arī kardiotestus, elektrokardiogrāfiju, sievietes izietu ginekoloģisko pārbaudi.
Plāni ir arī attiecībā uz Bauskas peldbaseina iespējamu izmantošanu rehabilitācijā. Mirdza Brazovska ar sporta skolas direktori iecerējusi runāt par iespēju – kad beidzas skola, jūnijā divas nedēļas varētu izmēģināt rīta un vakara veselības grupas. Slimnīcas speciālistēm ir sertifikāts ūdens terapijā, un to vajadzētu izmantot. Ja parāda, kā pareizi ūdenī strādāt ar savu ķermeni, tā esot pavisam cita lieta, pārliecināta Bauskas slimnīcas vadītāja.
SKAIDROJUMS
Oskars Šneiders, Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs:
– Pirmā līmeņa slimnīcās ir jānodrošina darbība divos obligātajos profilos – terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Slimnīcā plānota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana 24 stundas diennaktī. Strādā viens ārsts speciālists – internists. Papildus pirmā līmeņa slimnīcā ir iespējama pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diferenciālo diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli.
Pašlaik ar ārstniecības iestādēm vēl ir jāizdiskutē jautājums par medicīniskās palīdzības kopumu, ko varētu sniegt ārstniecības iestādes, un jāveic detalizēti aprēķini. Pēc tam veiks grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizāciju un finansēšanu. Līgumos ar ārstniecības iestādēm paredzēts valsts finansējums minēto pakalpojumu sniegšanai.
PIEREDZE UN VIEDOKĻI
Baušķeniece Anita:
– Bauskas slimnīcas un poliklīnikas pakalpojumus esmu izmantojusi līdz šim un droši vien to darīšu arī turpmāk, jo ar gadiem veselība nevairojas. Esmu apmeklējusi fizioterapeitus. Regulāri izmantoju rentgena kabinetu, arī mamogrāfiju veicu Bauskā, tāpat ultrasonogrāfiju. Grūti iedomāties labāku savas nozares speciālisti par dakteri Dzīvīti. Vispār visi speciālisti, medmāsas un reģistratori ieskaitot, šajā kabinetā strādā atbildīgi un laipni.
Bieži veicu asinsanalīzes Bauskas slimnīcas laboratorijā. Tas ir ērti un ātri – atbildes saņemu elektroniskajā pastā pēc pāris stundām, personāls ir ne tikai zinošs, bet arī jauks.
Man nācies apmeklēt arī slimnīcas steidzamās palīdzības punktu, kad krītot pārsitu lūpu. Dežurēja jauna sieviete ķirurģe, diemžēl vārdu esmu piemirsusi, ātri un labi uzlika šuves, pēc tam diegus izņēma. Tagad vairs es rētu pat nevaru pamanīt.
Protams, diska trūces Bauskā neoperēs, bet pirmās palīdzības sniegšana, diagnostika un fizioterapija, manuprāt, te ir labā līmenī, lai gan es esmu prasīga kliente. Un sava prasīguma dēļ pie viena pateikšu, ka pērnvasar, kad bija karsta diena un jāgaida rindā poliklīnikas reģistratūrā un ģībonis nāca virsū, te ūdens, ko padzert, nebija. Nedrīkst tā būt, ka poliklīnikas reģistratūrā nav pieejams ūdens. Kafijas automāts lepni izlikts, bet ūdens nav. Tas ir mans ieteikums.
Īslīcietis Gatis:
– Nesen apmeklējām Bauskas slimnīcā rentgena kabinetu, rindu nebija. Šim kabinetam un laboratorijai man patīk numuriņu sistēma. Pozitīvi ir arī tas, ka ir iespēja izmeklējumu rezultātus saņemt uz e-pastu, nav jātērē laiks, lai vēlreiz ietu uz poliklīniku un gaidītu rindā atbildes. Principā viss poliklīnikas personāls ir laipns un atsaucīgs, nevaru neko sliktu teikt, man vismaz nav gadījušies nekādi starpgadījumi vai nepatīkami pārsteigumi. Poliklīnikā apmeklējam tikai tos speciālistus, pie kuriem nav garās rindas uz pierakstu. Ja jāgaida, tad braucam uz Rīgu un tur veicam izmeklējumus par maksu. Mūsu ģimenē ir veselības apdrošināšanas polises, tāpēc speciālistu apmeklējumi Rīgā neko daudz neizmaksā.
Steidzamās palīdzības punktā vai uzņemšanas nodaļā, kā to tur īsti sauc, gan reizēm gadās ļoti neapmierināts ar dzīvi personāls. Vienu dienu viss normāli, otru – tāda sajūta, ka tu esi viņas iztraucējis daudz svarīgākos darbos nekā pacientu uzklausīšana un pieņemšana.
