Īslīces pagasta zemnieku saimniecība «Mežrozīte», izturējusi kāpumus un kritumus cūkkopībā, turpina strādāt, domājot par nākotni.
Īslīces pagasta zemnieku saimniecība «Mežrozīte», izturējusi kāpumus un kritumus cūkkopībā, turpina strādāt, domājot par nākotni.
Marija Rosuščana neslēpj bažas: «Es nezinu, vai mēs varēsim pastāvēt, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Piedalījos sanāksmē par cūkkopību, un man šķita – droši var justies tikai lielsaimniekotāji. Es neko negribu no valsts, mana vēlēšanās ir pavisam vienkārša – ļaujiet strādāt.»
Patur tikai cūkas
Enerģiskā īslīciete šai domai argumentus ilgi nemeklē, – ko citu lai dara, ja ar lopkopību saistīti jau gandrīz divi gadu desmiti. Marija un viņas vīrs Ivans Latvijā ieradās no Ukrainas. Darba dzīve šeit ir ierasta, lai arī grūta. Apbrīnojami, ka «Mežrozītes» saimnieces sejā nezūd smaids, kaut arī piedzīvoti brīži, kad nepietiek naudas, lai nopirktu dzīvniekiem barību. Šajā pavasarī šķīrušies no govju ganāmpulka, atstātas pāris ragaines, lai būtu piens pašpatēriņam.
Jūtams, vīrs raksturā un domās asāks par Mariju. Ivans uztraucas, ka Īslīces pagastā palikusi tikai viena lopu kautuve un tagad jāmēro tālāks ceļš, jātērē vairāk laika gaļas sagatavošanai tirgum. Marija viņu mierina: «Vēl jau nav tik traki, bet, ko iesāksim, ja visā rajonā saglabāsies viena liela kautuve, piemēram, Iecavā? Tad mūsu darbam nebūs jēgas.» Rosuščanu ģimenei pašlaik izdodas nopelnīt, lai kaut vai nedaudz uzlabotu lopu mītni, iztiktu paši un ģimene.
Savs stends un savi klienti
Četrus gadus «Mežrozītei» Bauzes tirgū Bauskā ir savs stends. Marija uzskata, ka, pašiem tirgojot izaudzēto, iespējams izturēt cūkkopības krīzes periodus. Īslīciete ielāgojusi, kādu gaļu izvēlas pircēji, un cenšas pieprasījumu apmierināt. Viņa spriež: «Vecāki cilvēki nopirks biezāku speķi, jaunajiem treknā gaļa nav pa prātam. Tādēļ audzējam dažādu krustojumu cūkas, kam treknuma mazāk.»
«Bauskas Dzīve» redzēja, ka aizgaldos mazāk ir ierasto balto cūku, bet veļas melnraibi, sarkanraibi ruksēni. Zemnieku saimniecība pašlaik audzē 20 sivēnmātes, un viss dzīvnieku aprites cikls nodrošināts pilnībā. Marijai ir Bulduru dārzkopības tehnikuma diploms, jo tur savulaik apgūtas zinības lopkopībā. Kolhozu laikā viņa strādāja par cūkkopības brigadieri. M. Rosuščana saka: «Man patīk savs darbs, apzinos, ka neko citu vairs neiemācīšos un pilsētā man negribētos strādāt.» Uzņēmīgā sieviete pagājušajā gadā ieguva Latvijas pilsonību. Kaut arī radu saime dzīvo Ukrainā, Marija un Ivans nedomā atgriezties atpakaļ.
Jāskatās uz priekšu
Līdz šim «Mežrozīte» nesaņēma valsts subsīdijas, jo ganāmpulks nebija pārraudzībā. Jūlijā Marija iesniedza dokumentus Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistei Ingai Rigertei. Viņa saka: «Jūtams, Marija labi pārzina cūkkopību.»
Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes priekšnieks Jānis Bite uzskata, ka tāda mēroga zemnieku saimniecībām kā «Mežrozīte» var būt nākotne arī Eiropas Savienībā. Protams, izpildot vairākus nosacījumus. Viens no svarīgākajiem – nepiesārņot dabu un nodrošināt beznoplūdes kūtsmēslu uzglabāšanas tehnoloģiju. Labturības noteikumi ir pietiekami stingri, bet arī tie nav neizpildāmi. J. Bite saka: «Saimniekiem ir jāskatās viens solis un vēl tālāk uz priekšu.»
***
Uzziņai
2003. gadā Bauskas rajonā valsts subsīdijas regulāri saņem 21 cūku ganāmpulka turētājs, kas nodrošina pārraudzību.
Valsts atbalstu cūkkopības stabilizēšanai 2003. gadā piešķīra 37 cūku īpašniekiem, kuri to bija pieprasījuši.
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā pārraudzībai pieteikti 17 cūku ganāmpulki.
Lielākā cūkgaļas ražotāja ir SIA «Uzvara-Strauti», vērienīgākās zemnieku saimniecības – «Aleksandrīna» Brunavas pagastā, «Kāres» Vecsaules pagastā, «Švirkale» Īslīces pagastā.
