Holandes savdabības skatīšanai nav piemērotāka laika par pavasari, kad saplaukst tulpes un citas sīpolpuķes.
Holandes savdabības skatīšanai nav piemērotāka laika par pavasari, kad saplaukst tulpes un citas sīpolpuķes.
Ziedu lauki tad iekrāsojas daudztoņu košumā, un jo izteiksmīgi ainavā izceļas vēl divi šīs zemes simboli – vējdzirnavas un velosipēdi. Šoreiz vairāk par ziedēšanas brīnumiem. Holandiešiem ir pat paruna: “Kas nemīl puķes, tas zaimo Dievu. Tulpe ir visskaistākā puķe, tādēļ tas, kurš to neciena, ļoti smagi zaimo Dievu.” Arī pie mums klāt ir tulpju laiks, tādēļ jo patīkamāk kavēties atmiņās par redzēto un izjusto.
Varavīksne mirdz divus mēnešus
Ziedu svētki un Keukenhofas parka apmeklējums piesaista neticami daudz tūristu no daudzām valstīm. Jaunākajos statistikas datos minēts, ka parka apmeklētāju skaits divos mēnešos, tas ir, no 20. marta līdz 20. maijam, pārsniedz 700 tūkstošus. Ne velti holandieši uzskata, ka Keukenhofa, kas atrodas Lises pilsētiņā, ir pasaulē skaistākais pavasara parks.
Šeit var aplūkot visas Holandes sīpolpuķes vienuviet, kā arī iepazīties ar jaunākajiem selekcionāru sasniegumiem. Saprotams, tas ir arī holandiešu peļņas avots, turklāt iespaidīgs. Taču mārketingu izdevies tik veiksmīgi un neuzbāzīgi sakārtot, līdzsvarot ar skaistumu, ka šīs divas puses viena otrai netraucē, drīzāk lieliski papildi na. Kopš 1949. gada ir atvērta Keukenhofas 32 hektārus lielā ziedu paradīze, un šajā laikā veidojusies sava sistēma, lai baudījumu gūtu apmeklētāji un labumu lielā darba darītāji.
Dvēselisks piepildījums
Katram mums ir citādāka krāsu, smaržu un gaismēnu uztvere. Manuprāt, Keukenhofas efekts panākts ar harmonizējošo vidi. Varat iedomāties ļaužu straumes, kas vārda tiešā nozīmē plūst parka teritorijā. Visapkārt ir drūzma, bet tā neuzbudina, neērcina, kā mierīga upe plūst. Varbūt, varbūt tas ir ziedēšanas, skaisto daudzkrāsu salikumu, tēlniecības darbu, parka veco koku un dažādu citu stādījumu radīts efekts?
Gluži vienkārši gaist ierastā steiga, tūristu tūkstoši ļaujas skaistumam. Parka veiksmīgais izkārtojums ar ziedu kompozīcijām, paviljoniem, strūklakām un, protams, Holandei raksturīgajām dzirnavām ir kā tāda īpaša sala, izcelta un norobežota no mūslaiku steigas un pragmatisma. Citādi nemaz nevar būt – ziedu svētkos sastopas ne tikai latvieši, bet arī baušķenieki. Daktere Rūta Grava ir daudz ceļojusi, bet tieši šajā pavasarī nokļuva Keukenhofā: “Ieraudzītais pārspēja skatu kartītēs un fotogrāfijās redzēto. Guvu arī vēl citu piepildījumu, iegādājos skaisto amariļļu sīpolus, ko dāvināt draudzenēm.” Dace Karļuka izvēlējās pēdējā brīža piedāvājumu un kopā ar māsu devās uz Holandi. Dace emocijas izteica ar vārdiem: “Braucienā visam pāri, protams, Keukenhofas sīpolpuķu dārza apmeklējums. Skaisti, skais ti!” Īss bija baušķenieces Lienes raksturojums par redzēto: “Kā sapnī.” Savukārt stiprā dzimuma pārstāvja Andreja skatījums lietišķāks: “Kāds milzu darbs ir ielikts šajā parkā, bezgala punktuāls un rūpīgs.”
Katru gadu no jauna
Nekavēšos parka tapšanas un veidošanas vēsturē. Manuprāt, interesanti ir zināt, kā šis skaistums tiek veidots. Parka mārketinga un komunikācijas vadītāja Annemarija M. M. Džerlada-Andriānsena ir sniegusi daudz informācijas par skaistuma oāzi. Augu gadu strādā 30 dārznieku, kopā ar biroja un citiem darbiniekiem personālā ir 45 cilvēki. Tūdaļ pēc parka slēgšanas sākas puķu sīpolu izrakšana. Kopumā septiņus miljonus sīpolu izceļ no zemes ar rokām. Sākot ar septembra vidu un vēl decembrī zemē liek jaunus sīpolus, ko maina katru gadu. Interesanti, ka stādījumos izmanto arī Latvijas selekcionāru audzētas tulpes. Katru pavasari skatāmas citādākas hiacinšu, narcišu, tulpju, muskarīšu, atraitnīšu kombinācijas un konfigurācijas. To veidošanā iesaistīti mākslinieki. Tulpju īpatsvars visā dārzā ir 40 līdz 44 procenti, kā jau tam šo ziedu zemē vajadzētu būt.
Sešas nedēļas pirms sezonas atklāšanas parkā sēj zāli, ko atjauno katru gadu. Divu mēnešu periodā dārza izskats mainās, jo vienas puķes nozied, citas uzplaukst. Savukārt paviljonos skatāmas atsevišķas ekspozīcijas, piemēram, arī orhideju. To fantastiskās formas un krāsas ir neiedomājami daudzveidīgas.
Krāšņa parāde 40 kilometros
Holandes ziedu svētku kulminācija ir īpaša parāde. Tajā visdažādāko puķu ziedlapiņas pārtop tēlos, jo katru pavasari parādes tēma mainās. Šogad tā bija “Svētku svinības”. Uz 20 platformām bija veidojumi, kas krāsās un smaržās raksturoja izlaiduma, Ziemassvētku, bērnu, alus, maizes svētku un citu svinību noskaņas. Parāde stiepjas 40 kilometru garumā no Nordvīkas līdz Hārlemas pilsētiņai. Šajā ceļā ir vairākas apdzīvotas vietas un katrā šo parādi sagaida īpaši. Bērni brauc ar velosipēdiem, ko rotā pavasara puķes. Skan mūzika un dziesmas, ielu malās izvietojas visas paaudzes, lai sajūsminātos par izdomu un ziedu jūru.
Dace Karļuka parādi raksturo šādi: “Apbrīnojami, ko cilvēka prāts spēj izdomāt un rokas paveikt. Ziedi, ziedi – tas bija tik brīnišķīgi, ka gribas redzēt atkārtoti.
***
fakti
– Holandei pieder 93 pro-centi visas pasaules sīpol-puķu tirgus, 70 procentu eks-portē. Kopumā valstī saražo desmit miljardu sīpolu gadā.
– 60 procentu pasaules tirgos sastopamo ziedu nāk no Holandes.
– Šī valsts ir lielākā tulpju sīpolu audzētāja, to platība aizņem 16 tūkstoš hektāru.
– Tulpes šajā zemē zied tik krāšņi tādēļ, ka tām patīk augsne, ko agrāk klājusi jūra. Holandē tādas ir daudz, un ģeogrāfiskā situācija nosaka šo ziedu īpatsvaru.
