Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir reģistrēti 14 partiju un apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopumā iekļautas 170 personas. Tādējādi uz vienu no Latvijas astoņām EP deputātu vietām pretendē vidēji 21 kandidāts.
«Bauskas Dzīve» balsošanas izvēlei piedāvā četru partiju programmu un kandidātu apskatu. Kritērijs ir aprīlī notikušas aptaujas dati par to Latvijas partiju reitingiem, kuru listes pieteiktas EP vēlēšanām. Tie liecina, ka vairākums pilsoņu atbalsta «Saskaņas centru» – 21,1%, par «Vienotību» ir 15,7%, Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 11,4% vēlētāju atbalstu, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) – 8,7%. Pēc tam ar milzu kritumu seko partija «Latvijas attīstībai» – 1,1% pilsoņu balsu, kā arī citas partijas ar reitingu zem 1%. Partiju «Latvijas Reģionu apvienība», kuras nosaukums šķietami visvairāk iederas novadu ļaužu interesēs, atbalstījuši 0,6% vēlētāju.
EP vēlēšanu rezultāti tieši ietekmēs nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izvēli. Savukārt 2015. gada 1. janvārī Latvija sāks prezidentūru ES Padomē, un arī tās norisi var iespaidot mūsu balsojums 24. maijā. Kā vērtē Ārpolitikas institūta eksperti, Latvijas prezidentūras darbu varētu apgrūtināt tas, ka jaunais EK prezidents, ko ievēlēs Eiroparlaments, varētu būt vēl politiskāks, turklāt var pieaugt pārnacionālo iestāžu – Parlamenta un Komisijas – sadarbība pretsvarā starpvalstu Padomei. Turklāt jaunajā sasaukumā ap 15% deputātu varētu pārstāvēt radikāli eiroskeptiskas partijas.
«Bauskas Dzīve» aicina pilsoņus rūpīgi visu apsvērt un neuzķerties uz populistiskajiem solījumiem programmās, kas izklausās ļoti pareizi un atbalstāmi, bet reāli nav īstenojami kaut vai tāpēc, ka Eiroparlamentam gar tiem nav nekādas daļas. Kopumā vairāku partiju programmās ir daudz ar sociālajiem jautājumiem saistītu solījumu, kas Latvijas vēlētājiem ir ļoti aktuāli, taču nav risināmi Eiropas Savienības līmenī. To vajadzētu pataupīt Saeimas vēlēšanām. Un vēl – ikkatram jāpatur prātā, ka tieši vēlētājs ir labi apmaksātā Eiroparlamenta deputāta darba devējs.
«Zaļzemnieki» ir vērienīgi nolūkos
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 16 pretendentu vidū tikai viens zemnieks, bet vairāk nekā puse kandidātu ir valsts sektora darbinieki.
Kaut «zaļzemnieki» vienmēr bijuši valdībā, izņemot neilgu posmu šīs Saeimas laikā, EP viņi nav pārstāvēti. ZZS izvirzīja pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš pēc Zolitūdes traģēdijas «ieteica» atkāpties no amata «Vienotības» premjerministram Valdim Dombrovskim, lai ZZS atkal tiktu valdībā.
Formālas frāzes
Pozitīvi skan ZZS priekšvēlēšanu programmas postulāts: «Uzskatām, ka Latvijas valsts interesēs ir saglabāt un stiprināt Eiropas Savienību un demokrātiskos procesus tajā.» Taču frāze «strauji jāmazina Eiropas Komisijas birokrātisko procedūru apjoms, ierēdņu skaits un administratīvās izmaksas» liecina, ka programmas rakstītāji ir neziņā par jau tagad krietni «apcirpto» struktūru, kuras finansējums tiek lēsts ap nepilniem 2% no kopējā budžeta apmēra, tātad ļoti efektīvā līmenī.
Lai pārstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES), ZZS solās veidot «vienota lobija aktivitāšu koordināciju, kas aptvertu Latvijas izpildvaru, pašvaldības, EP deputātus un biznesa nozares». Vērienīgs nolūks, lai arī nav skaidrs, kā to īstenos. Solījumi par papildu finansējumu reģioniem, lauksaimniecībai, nevalstiskajam sektoram, uzņēmējiem ir pildāmi tikai nākamā budžeta perioda 2017. – 2021. gadam plānošanas gaitā. Pašreizējā līdzekļu sadale ES ir jau definēta, un lemšana par izmantojumu rit pašās valstīs.
ZZS solās labot sava kādreizējā ministra kļūdas, lai panāktu taisnīgākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Solījums atbalstīt sociālās programmas un palielināt veselības finansējumu ir tukšs, jo šīs jomas ir katras valsts pašas ziņā.
Viens zemnieks
ZZS sarakstā ir viens īsts zemnieks – bitenieks, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis ES Armands Krauze, kam ir 5. numurs. Viņam ir izpratne par Briseles kārtību, un vairāki teic – A. Krauze uzstājies īpaši kompetenti un pārliecinoši, pārstāvot biteniekus, arī par citiem tematiem referē lietišķi.
Saraksta 1. numurs ir Latvijas Bērnu fonda ilggadējais vadītājs, vairākkārt Saeimā pārvēlētais Andris Bērziņš, kura publiski pamanāmākais «skeletiņš» – ziedojums no «Latvijas Valsts mežiem» ar partijas biedra Jāņa Dūklava kā zemkopības ministra parakstu. A. Bērziņu plašsaziņas līdzekļu un vides reklāmā aizēno 3. numura kandidāte Iveta Grigule. Nav skaidrs, kas finansējis viņas reklāmas kampaņu un kā deputāte ieguvusi privātpersonu adreses apsveikumu sūtīšanai.
Daudzsološa šķiet Iveta Šulca ar 2. numuru – diplomāte, bijusī EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Viņa pārzina Eiropas struktūras un prot vairākas svešvalodas, taču nesen TV diskusijā rupji pārtrauca cita saraksta pārstāvja pausto ar cinisku «bla, bla».
Kandidāts ar apšaubāmu ētiku ir bijušais žurnālists un preses sekretārs, tagad Saeimas deputāts Kārlis Seržants, kurš brīžiem pamanījies pretrunīgos amatus pat apvienot. Viņš atbalstījis transporta kompensācijas piešķiršanu sev pašam, par ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tautas kalpam uzlika 60 latu sodu. Saraksta 6. numurs Ilona Jurševska ir bijusī labklājības ministre, kas amatā nonāca no ministrijas komunikācijas daļas vadītājas amata. Šķiet, labā maizē vienkārši kāro tikt virkne pārējo kandidātu, kas pilda partiju vai valsts un pašvaldību iestāžu funkcionāru amatus. Dažs pat nav papūlējies iemācīties vairāk par dzimto valodu.
ZZS politiķi nav vienīgie, kas maldina vēlētājus, izdodot «it kā» avīzes – patiesībā propagandas ruporus, ko par velti samet visās pieejamās pastkastēs. Zāles pret šo sērgu ir pilsoņu veselais saprāts un laba atmiņa, kuras atsvaidzināšanai noder gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapa cvk.lv, gan sabiedrības par atklātību «Delna» interneta resurss kandidatiuzdelnas.lv.
Nacionālā apvienība – ar rūpēm par latviešu nāciju
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) saraksta īpatnības: pēdējais kārtas numurs vēlēšanu zīmēs un vienīgais kandidāts, kura dzīvesvieta deklarēta mūsu novados – Iecavā.
Ir kāda apvienībai ne tik glaimojoša nianse. 2004. gadā no tolaik esošā TB/LNNK saraksta EP ievēlēti četri deputāti: Roberts Zīle, kā arī trīs viņa kolēģi – Guntars Krasts, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis. Pēc pieciem gadiem vēlētāji no TB/LNNK uz Briseli aizsūtīja tikai vienu pārstāvi – partijas līderi Robertu Zīli.
NA īpaši neriskē un sarakstā ar pirmo numuru izliek «pārbaudītu vērtību» – R. Zīli, 1958. gadā dzimušu jūrmalnieku, ekonomikas zinātņu doktoru. Arī otrā «lokomotīve» ir gana «svarīga» – sekmīgi pašvaldību vēlēšanās Rīgā startējusī, 1975. gadā dzimusī Baiba Broka. Tieslietu ministres mundierī pašlaik maz pamanāma, vairāk tiek runāts par viņas nedienām ar pielaidi valsts noslēpumam. Ministri Sa-
tversmes aizsardzības biroja darbība ir nokaitinājusi, viņa apsver iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
1984. gadā dzimušais Rihards Kols varētu būt «ēsma» jauniešu elektorātam. Savukārt 1974. gadā dzimušā rīdzinieka, vēstures zinātņu doktora Edvīna Šnores stiprā puse – plašās aprindās atzinīgi novērtētais dokumentālais kino darbs «The Soviet Story».
Mūsējā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2011. gadā doktora grādu ekonomikā ieguvusī, 1962. gadā dzimusī iecavniece Līga Jankova zināma kā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Bauskas filiāles vadītāja. Iepriekš RPIVA nav bijusi īpaši aktīva sociālās atbildības jomā, taču šogad «pēkšņi» atbalsta konkursu «Gada skolēns», iesaistās citās aktivitātēs.
Ņemot vērā NA pieredzi Eiropas Parlamentā, priekšvēlēšanu programmā nevajadzētu būt tukšām frāzēm un populistiskiem solījumiem.
Programma labi strukturēta, vairākkārt tajā uzsvērts NA darbības pamatmērķis – rūpes par latviešu nāciju. Tomēr uzkrītoši liela uzmanība veltīta Krievijai. Ir frāzes, kas neatbilst EP priekšvēlēšanu retorikai: «Nepieļaujami, ka pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai jau desmit gadu esot ES dalībvalstij, turpinās rusifikācijas procesi, krievu valoda tiek nepamatoti pieprasīta darba tirgū.» Vai tiešām, ja ievēlēs Zīli, Šnori vai Jankovu, viņi, Briselē strādādami, panāks, ka darba tirgū krievu valoda nebūs pieprasīta?
Šo un līdzīgo apgalvojumu vietā lietderīgāk būtu nosaukt tos pakāpeniski veicamos soļus, lai, piemēram, ātrāk īstenotu «Rail Baltica» dzelzceļa projektu, lai maksimāli īsākā laikā izbeigtu Krievijas monopolu Latvijas gāzes tirgū. Atzīstama ir vēlme ieviest stingrāku finanšu sektora uzraudzību, komercbanku klientu aizsardzību, tādējādi nodrošinot ES finanšu sistēmas ilgtspējību.
NA sola panākt, lai ES daudzgadu budžeta vidusposma izvērtējumā 2016. gadā izmaiņas fondu prioritātēs un nosacījumos atbilstu Latvijas interesēm. Kā šāda ietekme būs iespējama, iekļaujoties Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, nav izskaidrots.
«Saskaņa» piespiedīs gādāt par cilvēkiem
Politiskā partija «Saskaņa» Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu izmanto kā informatīvu iespēju stiprināt savas pozīcijas pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām rudenī.
No 16 kandidātiem 11 ir Saeimas deputāti politisko partiju apvienībā «Saskaņas centrs». Arī tie, kas paliks aiz ievēlētajiem, būs ieguvēji – tiks radīta papildu popularitāte pirms nākamajām vēlēšanām. Vairāki solījumi, ekspertu vērtējumā, neattiecas uz Eiropas Parlamenta pašreizējo situāciju. Toties tie ir aktuāli Latvijas vēlētājiem. Par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas vienkārši piemērotas Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai, liecina arī sauklis: «Latvijas problēma nav krievi, Latvijas problēma ir nabadzība.»
Pretrunas nesaskata
«Saskaņa» rosina ar Eiropas Parlamenta (EP) palīdzību atrisināt problēmas, kas cilvēkiem īpaši aktuālas. Piemēram, minimālo algu, pensijas un pabalstus piesaistīt reālajam iztikas minimumam. Sola pievērst uzmanību veselības aprūpes pieejamībai un kvalitātei, mājokļa politikas standartiem.
«Sociālie jautājumi un to uzraudzīšana nav EP kompetence. Veselības aprūpes organizēšana un pabalsti ir Latvijas iekšpolitikas jautājums,» vērtē portāla kandidatiuzdelnas.lv eksperti.
Tiesa, «Saskaņas» kandidāti nekādas pretrunas nesaskata. Viņu plāni ir tālejošāki. «Jāpanāk, lai Brisele noteiktu visām ES valstīm obligātus minimālos sociālos standartus – pensiju un algu minimumu, sociālos pabalstus, noteiktu minimālo finansējumu veselības aprūpei. Lai Brisele noteiktu un piespiestu jaunās un nabadzīgās ES valstis parūpēties par saviem cilvēkiem!» tā «Saskaņa» uzrunāja vēlētājus Daugavpilī, liecina Saeimas deputāta Ivana Ribakova mājaslapas informācija.
Gaida sociālistu uzvaru
Plānots, ka idejas palīdzēs realizēt EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kuras sastāvā plāno darboties «Saskaņa». Pašlaik pārsvars EP ir citai deputātu grupai, tomēr kandidāti ir pārliecināti, ka vēlēšanās uzvarēs sociālistu pārstāvji un tas palīdzēs aizsargāt sociālā taisnīguma principus arī Latvijā.
Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas mājaslapā norādīts, ka šīs grupas pārstāvji plāno cīnīties pret sociālo netaisnīgumu, bezdarbu, veikt ekonomiskās sistēmas reformu. «Vēlamies cilvēkiem atgriezt ticību ES,» pausts mājaslapā. Tas nozīmēs EP lomas pieaugumu – tas noteiktu veselības aprūpi, pieaugtu kontrole uzņēmējdarbības un finanšu sektorā, citās jomās. «Saskaņu» tas apmierina. «Drošība, transporta un enerģētikas attīstība, ekoloģija, migrācija, sociālā atstumtība – «Saskaņa» uzskata ES par efektīvu in-
strumentu šādu problēmu risināšanai,» teikts partijas programmā.
Jāzina trīs valodas
Kandidāti savu piemērotību darbam EP pamato dažādi. Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs, sarakstā ar pirmo numuru, uzsver darba pieredzi ES struktūrās. Andrejs Klementjevs sola atklāti pastāstīt, kas notiek aiz Eiropas Parlamenta struktūru durvīm. Sarakstā ir skandalozais žurnālists Andrejs Mamikins. Viņš aicina ikvienu iet vēlēt un atdot savu balsi par vienalga kuru sarakstu, izņemot latviešu nacionālistus.
Vēlēšanu programmā uzsvērta izglītības joma, tai skaitā vairāku valodu zināšana. Elizabete Krivcova pārliecināta – katram skolēnam pēc vidusskolas izglītības iegūšanas jāzina trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Jānis Tutins sola, ka palīdzēs Eiropai sadzirdēt arī Latgales vēlētāju balsi. Kopējā pamatnostādne – Latvijas valdošās partijas iedzinušas tautu nabadzībā, un palikusi tik cerība, ka vismaz ar EP palīdzību var mēģināt aizsargāt Latvijas iedzīvotājus.
Atliek izvērtēt, kā realitātē nabadzīgo tiesības aizstāvēs kandidāti, iegūstot lemtspēju. Piemēram, vērienīgā kriminālprocesā 2011. gada maijā KNAB vērsās pie 10. Saeimas deputātiem, lūdzot atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess bija par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. «Saskaņas» deputāti balsojumā atturējās, liedzot KNAB veikt operatīvo darbību pret A. Šleseru. Balsojuma rezultāts bija galvenais iemesls Valsts prezidenta ierosinātajai un 2011. gada 23. jūlijā referendumā vēlētāju atbalstītajai Saeimas atlaišanai.
«Vienotības» princips: mazāk Eiropas mazās lietās
Partijas sarakstā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kandidē 16 personas. Ar pirmo numuru – Valdis Dombrovskis, kandidē arī deputāti, kas EP strādāja iepriekšējā sasaukumā – Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere –, saraksta augšgalā atrodas bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks un citi politiķi. Jaunākajam kandidātam ir 28 gadi, vecākajam – 64, visiem ir iegūta augstākā izglītība.
Jāstiprina konkurētspēja
«Vienotības» deputāti ir daļa no Eiropas Parlamentā ietekmīgākā politiskā spēka – labēji centriskās Eiropas Tautas partijas.
Priekšvēlēšanu programmā partija izdala četras galvenās tēzes – stiprāka Latvija Eiropā; izaugsme un nodarbinātība; sociāli atbildīga politika un zināšanu ekonomika. Viņu princips ir «vairāk Eiropas lielās lietās un mazāk Eiropas mazās lietās», uzsverot, ka Eiropai nav jātērē resursi tādu jautājumu regulēšanai, kurus efektīvāk var risināt dalībvalstīs. Pieeja loģiska un pragmatiska.
Viņi uzskata, ka ir jāstiprina Latvijas un Eiropas konkurētspēja – jāveic strukturālās reformas dalībvalstīs, jāsamazina administratīvais slogs, jāinvestē zinātnē un inovācijās, pilnīgāk jāizmanto Eiropas vienotā tirgus potenciāls, tajā skaitā pakalpojumu, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju jomās. Viņu pārliecība ir, ka Latvijas gāzes un elektrības tīkli ir jāsavieno ar Eiropas energosistēmām, piesaistot ES līdzekļus, kā arī jāveido kopējs digitālais tirgus, ieviešot vienotu e-paraksta un e-dokumentu sistēmu.
«Vienotība» uzskata, ka efektīvi jāizmanto ES pētniecības, zinātnes un izglītības programmas «Apvārsnis 2020» un «Erasmus Plus», jāveido ciešāka sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm, jāstiprina Eiropas kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, veidojot ciešāku sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā.
Atbalstīs lauksaimniekus
«Vienotība» stingri iestāsies par lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. Līdz šim ir panākts, ka Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Latvijas izaugsmei ES budžetā kopumā būs pieejami pieci miljardi eiro.
Sociālajā jomā «Vienotības» prioritātes būs atbalsts ģimenēm ar bērniem, iedzīvotāju nodarbinātības iespēju uzlabošana, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana. «Latvijai racionāli jāizlieto ES atbalsts jauniešu bezdarba samazināšanai, kā arī jāizmanto ES sniegtās iespējas Latvijas iedzīvotāju reemigrācijas veicināšanai,» teikts priekšvēlēšanu programmā. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir Latvijas valdības, nevis EP deputātu atbildība.
Viņi sola turpināt lietpratīgi pārstāvēt Latvijas intereses, nostiprinot Latvijas ietekmi Eiropā un pasaulē. Programmā ir saskatāma vīzija, kā nākotnē attīstīt Eiropu. Tomēr liela daļa partijas priekšlikumu un solījumu ir jau ilgāku laiku apspriesti ES, un to nepieciešamību apstiprina gandrīz visas EP parlamentārās grupas. Tas nozīmē, ka ES šajos jautājumos ciešāk integrēsies jebkurā gadījumā.
Partija un tajā ietilpstošās struktūras laikā no 2013. gada janvāra līdz šī gada 13. maijam ziedojumos saņēmusi 1 082 865,43 eiro, liecina KNAB partiju finanšu datubāzes informācija. To apsteidz vienīgi Zaļo un zemnieku savienība ar saņemtiem 1 139 250,92 eiro. Ziedotāju vidū ir deputāti, dāsnas summas atvēlējuši arī uzņēmēji, kas darbojas nekustamo īpašumu, farmācijas, informācijas tehnoloģiju, banku un sabiedrisko attiecību nozarē, kā arī lielo zemnieku saimniecību īpašnieki un maksātnespējas administratori. «Vienotības» trešais dāsnākais ziedotājs ir Bauskas apkaimes uzņēmuma SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš, kurš pērn bija ierindots arī Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā.
UZZIŅAI
EP vēlēšanām reģistrētās partijas un to sarakstu kārtas numuri
1. «Saskaņa», sociāldemokrātiskā partija. 16 kandidātu, pirmais sarakstā Boriss Cilevičs.
2. Politiskā partija «Alternative». 8 kandidāti, pirmais numurs Aleksandram Mirskim.
3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. 9 kandidāti, pirmais sarakstā – Jānis Dinevičs.
4. «Par prezidentālu republiku». 7 kandidāti, pirmais sarakstā – Augusts Kūravs.
5. Latvijas Atdzimšanas partija. 9 kandidāti, pirmais sarakstā – Andris Rubins.
6. Kristīgi demokrātiskā savienība. 6 kandidāti, pirmais sarakstā – Mareks Raups.
7. «Suverenitāte». 15 kandidātu, pirmais sarakstā – Pāvels Sidorovs.
8. Latvijas Reģionu apvienība. 16 kandidātu, pirmais sarakstā – Mārtiņš Bondars.
9. Zaļo un Zemnieku savienība. 16 kandidātu, pirmais sarakstā – Andris Bērziņš.
10. Latvijas Sociālistiskā partija. 6 kandidāti, pirmais sarakstā – Alfrēds Rubiks.
11. Partija «Vienotība». 16 kandidātu, pirmais sarakstā – Valdis Dombrovskis.
12. Latvijas Krievu savienība. 14 kandidātu, pirmā sarakstā – Tatjana Ždanoka.
13. «Latvijas attīstībai». 16 kandidāti, pirmais sarakstā – Andrejs Žagars.
14. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». 16 kandidātu, pirmais sarakstā – Roberts Zīle.
