Amerikā mītošais un strādājošais ALDIS RAUDA īsti neiederas šīs rubrikas varoņu vecuma rāmjos, jo viņam jau ir pāri 30. Tomēr, uzzinot par Alda pašreizējo nodarbošanos un viņa sasniegumiem, šķita interesanti uzdot pāris jautājumu.
Amerikā mītošais un strādājošais ALDIS RAUDA īsti neiederas šīs rubrikas varoņu vecuma rāmjos, jo viņam jau ir pāri 30. Tomēr, uzzinot par Alda pašreizējo nodarbošanos un viņa sasniegumiem, šķita interesanti uzdot pāris jautājumu.
Tā elektroniskā veidā no Latvijas pāri okeānam ceļoja mani jautājumi, Alda atbildes uz tiem, arī fotogrāfijas. Centos uzzināt par Alda darbu, viņa sasniegumiem, kā arī nedaudz ielūkoties viņa personībā. Atklājās kāda jauka, pat mīļa rakstura iezīme. Uzzinot, ka šī publikācija paredzēta 22. martā, Aldis bija ļoti priecīgs. Šo rakstu viņš velta mammai Anitai dzimšanas dienā, kas bija vakar, 21. martā.
Pēc 9. klases beigšanas Bauskā Aldis vēlējies iegūt ne tikai vidējo izglītību, bet iemācīties arī kādu noderīgu amatu. Sekoja mācības Saulainē un studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Tiešā veidā Saulainē un Jelgavā mācītais man pašlaik nenoder, taču pastarpināti tur iegūtās zināšanas pielietoju daudzu savu projektu īstenošanā,” secina Aldis.
Pastāsti, ko dari Amerikā, kādus projektus īsteno!
– Kopš pabeidzu koledžu Sanfrancisko, esmu strādājis dažādos dizaina birojos, sadarbojies ar atšķirīga mēroga kompānijām. Tagad esmu nodibinājis pats savu kompāniju. Ja būtu jāstāsta īsi, tad es nodarbojos ar dažādu, vairumā gadījumu pilnīgi jaunu produktu ražošanu. Precīzāk – esmu produktu dizainers. Tas nozīmē, ka mūsu kompānija izpilda visus darbus, ne tikai izdomā jaunā produkta dizainu, bet arī izstrādā mārketinga projektu, logo, iepakojumu un tamlīdzīgas lietas. Piemēram, viena no idejām un produktiem, ko veidoju kopā ar kolēģi, bija pavisam jauna veida velosipēda sēdeklis. Tā kā šāda veida sēdekļi vēl neeksistēja, tad mēs veidojām pavisam jaunu kompāniju, kas tos sāka ražot un pārdot. Tai izstrādājam pilnībā jaunu vizuālo tēlu, arī mājaslapu internetā. Interesenti var ieskatīties un tad varbūt labāk apjautīs, ar ko īsti nodarbojos.
Līdz šim es domāju, ka velosipēds jau ir izgudrots, izrādās, ne visas iespējas izmantotas. Var nodibināt jaunu firmu speciāli velosipēda sēdekļu radīšanai. Tātad tu esi veiksminieks?
– Kā uzņēmējam panākumi man atkarīgi no mana produkta veiksmes. Ja lieta ir izdevusies un patīk, to pērk, tad man ir ne ti kai prieks, bet arī finansiāls ieguvums.
Man ir dažādi gājis. Veiksme, manuprāt, atkarīga no tā, kādus mērķus pats sev esi izvirzījis. Turklāt, kas vienam šķiet liela veiksme, citam būs pavisam nebūtiski.
Vai Amerika patiešām ir visu iespēju zeme? Klausoties tevī, tāda pārliecība rodas.
– Vienu varu teikt droši, ja ir gribasspēks, tad Amerikā var saniegt citviet neiespējamo. Tomēr jāņem vērā kāda svarīga nianse – ir jāmīl tas, ko tu dari. Citādi visām šīm iespējām, veiksmei nebūs nekādas jēgas. Iespējas nevienam no gaisa nekrīt nedz šeit, nedz Latvijā. Tās ir jāmeklē, tām ir jātic un jābūt gatavam sevi visu atdot tai domai, kurai tici.
Amerika nav bagātnieku zeme. Katram, kurš šeit grib izrauties, ir jāiegulda milzu morālais un fiziskais darbs.
Ne katru dienu staigājam pa veiksmes ceļiem. Kas tevi skumdina?
– Es tomēr esmu vairāk dzīvespriecīgs cilvēks, īpaši neiekļauju sevi bēdīgo skaitā. Ja jānosauc, kas mani skumdina, tad tā ir nesaprašanās starp cilvēkiem, naids, necieņa citam pret citu, arī valdošā netaisnība. Visas šīs īpašības ir Amerikas sabiedrībā, tāpat kā noteikti to ir papilnam arī Latvijā.
