Bauska ir īpaša, jo es šajā mazpilsētā esmu piedzimusi.
Bauska ir īpaša, jo es šajā mazpilsētā esmu piedzimusi. Kaut gan mani dzīves ceļi ir ritējuši citās Latvijas vietās, Bauskā es atkal un atkal atgriežos.
Saules apspīdēta, Bauska ir ļoti piemīlīga: rūpīgi notīrītas ietves un brauktuves, nedaudz sniega, mazas ūdens urdziņas, arī auto plūsma uz vienu un otru pusi – tā es stāvu Bauskas «sirdī». Pie Rātslaukuma.
Bauska mainās. Ja kādu laiciņu nav būts, ir, ko redzēt. Strauji aug tirdzniecības ēku skaits. Tas ir viens no veidiem, kā mazpilsētu sakopj. Lēnām, pamazām Bauska uzzied. Ieejot autoostā, jūtu sakārtotības, tīrības, rūpības klātbūtni. Autoosta ir kā vizītkarte. Šīs telpas caurstaigā daudz ļaužu. Bauskas autobusi ir savdabīgi. Braucot pa rajonu, tie kustas kā lieli gliemeži, bet ir precīzi.
Bauskas ielas šauras un arī klusas – kā jau mazpilsētā pienākas. Dzīvīgums strāvo pa Kalna ielu, tad sazarojas Zaļā un Uzvaras ielā. Divi lieli tilti ved pāri divām skaistām upēm. Bauska gaida viesus, tā ir atvērta visiem, kas to grib apskatīt. Tā nav liela, bet īpaša, jo mūžam mainīga, vieta, kur pirmoreiz ieraudzīju šo pasauli.
Bauskā jūtama arī lielpilsētas dvaša, ko uzvēdī transporta plūsma. Taču tā rada steigas un aizņemtības izjūtu, bet, virzoties uz mazo ieliņu pusi, pārņem mazpilsētas miers un stabilitāte.
Es mīlu Bausku, tā mainās laika gaitā un pat mirkļos. Mazpilsēta uzplaukst tāpēc, ka baušķenieki rūpējas par savu dzīvesvietu, un es, kas brauc pa laikam apskatīt Bausku, jūsmoju par tās esamību.
Bauska ir dzīva!
DINA, Bauskas rajona iedzīvotāja
