Divgadīga bērna māmiņai radušās grūtības.
Divgadīga bērna māmiņai radušās grūtības. Bērns neklausa un rīkojas pēc sava prāta. Lai turpmākajā audzināšanas procesā nerastos nelabojamas kļūmes, jaunā māmiņa vēlējās noskaidrot bērna neizprotamās uzvedības iemeslus. Viņa gribētu atrast audzināšanas problēmu iztirzājumu literatūras dažādos avotos, taču nezina, kādas grāmatas meklēt.
Temperamenta pamatiezīmes
Latviski izdotas amerikāņu psihiatra Rosa Kempbela divas populāras grāmatiņas «Kā patiesi mīlēt savu bērnu» un «Kā patiesi mīlēt pusaudzi». Abos izdevumos ir daudz derīgas informācijas un praktisku padomu no doktora Kempbela pieredzes.
Mazuļa uzvedībā liela nozīme ir iedzimtajam temperamentam. ASV zinātnieki S. Česa un A. Tomass pētījumā par temperamentu uzskaitījuši deviņas temperamentu noteicošas pamatiezīmes, kas vērojamas pat jaunpiedzimušajiem.
1. Aktivitātes līmenis ir kustību aktivitātes pakāpe, ko bērns pārmanto un kas nosaka, cik viņš būs aktīvs vai pasīvs.
2. Ritmiskums (regularitāte vai neregularitāte) ir tādu funkciju kā ēšanas režīma, barības izvadīšanas, miega un nomoda cikla noteicējs.
3. Tuvošanās vai atgrūšanās ir bērna atbilde uz kādu jaunu ierosmi, piemēram, rotaļlietu, svešu cilvēku.
4. Adaptācija ir ātrums un vieglums, ar kādu spēj mainīties bērna uzvedība atkarībā no apkārtējās vides pārmaiņām.
5. Reakcijas intensitāte ir enerģijas daudzums, kas tiek patērēts garastāvokļa izteikšanai.
6. Atsaucības slieksnis ir intensitātes līmenis, kas nepieciešams, lai atbildētu uz noteiktu kairinājumu.
7. Noskaņu maiņa (pozitīva vai negatīva).
8. Uzmanības intensitāte, kas izteic svešu ārēju apstākļu ietekmi uz bērna uzvedību konkrētā brīdī.
9. Uzmanības noturība vai ilgums ir laikasprīdis, kurā bērns spēj nodoties kādai darbībai, pārvarot zināmus šķēršļus.
Izšķirošie ir trešais, ceturtais, piektais un septītais nosacījums. Tie rāda, vai bērns būs grūti vai viegli audzināms. Protams, grūti audzināmie bērni vecākiem prasīs daudz vairāk pūļu. Taču, neraugoties uz iedzimto temperamentu, milzīga nozīme bērna attīstībā ir mātes emocionālajai attieksmei. Bet abu vecāku attieksme var vērst iedzimtās rakstura iezīmes pozitīvā vai negatīvā virzienā.
Bērns mācās atšķirt sevi no vecākiem
Doktors Ross Kempbels uzsver, ka divgadīgam bērnam nedrīkstētu izvirzīt nelokāmas prasības un gaidīt, ka viņš atsauksies uz pirmo aicinājumu. Psihiatrs atgādina, ka divus gadus veca mazuļa dabīgā reakcija vairumā gadījumu būs negatīva, tāpēc vecākiem viņš šķitīs spītīgs un nepaklausīgs. Bet tas ir attīstības normāls posms, ko sauc par «divgadīgā negatīvismu».
Pēc doktora Kempbela domām, sodīt par to būtu nepieļaujami. Autors atzīmē, ka «divgadīgo negatīvisms» bērna attīstībā ir izšķirošs faktors. Tas ir viens no paņēmieniem, kā mazulis mācās sevi psiholoģiski atšķirt no vecākiem. Nereti negatīvisms var izpausties kā ļoti savdabīga spītība.
Bērnam augot, viņa spējas reaģēt uz muvārdu lūgumu palielinās. Visbiežāk tas notiek apmēram četru gadu vecumā. Tad vecākiem jau ir tiesības prasīt, lai mazulis reaģētu uz pirmo aicinājumu vai aizrādījumu. Mazu bērnu audzināšanā ārkārtīgi liela nozīme ir fiziskajai saskarsmei.
Ross Kempbels atzīmē, ka mīloši divgadīga bērna vecāki, protams, var būt stingri, taču noteiktās robežās. Viņš iesaka mazuļa uzvedību šajā attīstības posmā regulēt, uzmanīgi vadot un virzot bērnu ķermeniski – pieceļot, pagriežot vajadzīgajā virzienā, vedot pie rokas, novietojot vajadzīgajā vietā. Miesassodu psihiatrs uzskata par audzināšanas pēdējo līdzekli, kas pielietojams tikai visļaunākajā gadījumā.
