Izglītības iestādes atšķiras pēc audzēkņu kontingenta un viņu vecāku sociālā stāvokļa, pedagogu kvalifikācijas līmeņa, skolu materiāli tehniskā nodrošinājuma, ģeogrāfiskā izvietojuma un pašvaldības atbalsta.
Izglītības iestādes atšķiras pēc audzēkņu kontingenta un viņu vecāku sociālā stāvokļa, pedagogu kvalifikācijas līmeņa, skolu materiāli tehniskā nodrošinājuma, ģeogrāfiskā izvietojuma un pašvaldības atbalsta. Taču izglītības kvalitātes pamatnosacījumi ir līdzīgi visiem. Tāpēc, izstrādājot rajonā vienotu izglītības kvalitātes koncepciju, tika ņemts vērā:
skolas un apkārtējās sabiedrības izpratne par izglītības kvalitāti un tās integratīvo raksturu;
pedagoga darbības kopsaistība ar visu izglītības procesu;
izglītojošās darbības organizatorisko līmeņu (valsts, pašvaldība, izglītības iestādes vadība, pedagogi, skolēni, vecāki) darbības savstarpējās sakarības;
mācību iestādes motivētie darbības aspekti un rezultāti, kas ir pakļaujami vērtēšanai un salīdzināšanai;
izglītības kvalitāti raksturojošie indikatori (salīdzināmie dati);
informācijas uzkrāšana un informatīvās bāzes veidošana par izglītības kvalitātes attīstību rajonā un atsevišķā skolā.
Izglītības kvalitāte ir izglītības procesa rezultāts. Strauji mainīgā vidē un sabiedrībā nereti ilglaicīga procesa attīstības pētījumiem un vērtējumam nepietiek laika vai motivācijas. Aizvien ikdienas darbs liekas svarīgāks nekā agrāk paveiktā izvērtēšana.
Šajā mācību gadā Bauskas rajona Izglītības pārvalde, mudinot visas skolas iesaistīties izglītības kvalitātes nostiprināšanā un uzlabošanā, ir noteikusi prioritātes, kas raksturo izglītības kvalitāti.
Process sāksies 1. janvārī
Rajona padomes (RP) Izglītības attīstības komisijas sēdē 7. decembrī Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aija Spriņķe izklāstīja principus, kā vislabāk veikt izglītības kvalitātes attīstības vērtēšanu mūsu rajonā.
«Vērtēšanu akceptējusi gan RP, gan skolu vadības un administrācijas, vecāki un skolēnu pārstāvji. Process sāksies nākamā gada 1. janvārī un turpināsies līdz novembrim, kad tiek saņemta analītiska informācija par absolventu rezultātiem centralizētajos eksāmenos.
Kritēriju izstrādāšana nepieciešama, jo svarīgi izvērtēt pašreizējo situāciju, lai varētu plānot turpmāko darbu. Arī Eiropas parlaments pieņēmis rekomendācijas skolu vērtēšanā. Turklāt ik pēc četriem līdz sešiem gadiem notiek mācību iestāžu akreditācija. Mums ir svarīgi iedziļināties, kas notiek šajā starpposmā. Vecāki, sūtot bērnu skolā, vēlas zināt izglītības iestādes kvalitāti. Arī pašvaldībām tas ir svarīgi, jo tās finansē skolas,» skaidroja A. Spriņķe.
Septiņi kritēriji
Pirmais kvalitātes vērtēšanas kritērijs – skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos. Galvenokārt tiks vērtēti devīto un 12. klašu audzēkņu pārbaudes darbi: centralizētie eksāmeni, valsts ieskaites. Otrais – absolventu tālākās izglītības gaitas. Trešais – mācīšanas procesa kvalitāte. Analizēs, vai skolā ir licencētas mācību programmas, to daudzveidību. Tiks pētīts, vai nav pedagogu vakances, vai tiek nodrošināta visu priekšmetu pasniegšana. Vēl šajā komponentā vērtēs projektu nedēļas – vai tās notiek, to kvalitāti. Vērība tiks veltīta skolas dalībai projektos – gan valstī, gan ārzemēs.
«Ir bērni, kuri ilgstoši neapmeklē izglītības iestādes. Tādēļ tiks vērtēts, vai skolai izdevies iesaistīt šos bērnus izglītošanās procesā. Ceturtais kvalitātes vērtēšanas kritērijs ir pedagoģiskā personāla kvalifikācija: skolotāju izglītība, līdzdarbošanās metodiskajās apvienībās, pedagogu radošais darbs. Piektais – izglītības iestādes atbalsts skolēna personības veidošanā. Tiks vērtēta piedalīšanās mācību olimpiādēs, zinātniskie darbi, interešu izglītība. Pēdējo vairāk skatīs Bērnu un jauniešu centrs. Savukārt sasniegumus rajona spartakiādēs analizēs Bērnu un jauniešu sporta skola. Rajonā pagājušā mācību gadā sākts konkurss «Gada skolēns», iesaistīšanās tajā arī dos punktus izglītības iestādei,» skaidroja A. Spriņķe.
Sestais kritērijs ir skolas vide. «To vērosim ik gadu augustā, kad notiek skolu pieņemšana, sākot jauno mācību gadu. Tiks akcentēta mācību kabinetu piemērotība izglītošanai,» tā A. Spriņķe. Septītais kritērijs ir skolas darba organizācijas vērtēšana. «Nozīmīgs rādītājs ir skolas iekšējā vērtēšana. Vēl šajā komponentā tiks analizēta mācību iestādes dokumentācija, skolēnu pašpārvalde un sadarbība ar vecākiem,» informēja A. Spriņķe.
Galvenais akcents – mācību process
A. Spriņķe piebilda, ka ik kritērijam ir noteikts iespējamais punktu skaits. Galvenais rādītājs būs mācību procesa kvalitātes uzlabošana.
«Kvalitāti vērtēs RP Izglītības pārvaldes pārstāvji, iesaistot gan rajona Bērnu un jauniešu centra, gan Bērnu un jaunatnes sporta skolas speciālistus un mācību priekšmetu metodiskās apvienības. Vērtēšanas rezultāts atkarīgs arī no pašām skolām, tām jāsniedz mums informācija.
Mācību iestādes tiks iedalītas četrās grupās: vidusskolas, lielās pamatskolas (vairāk nekā 130 skolēnu), mazās pamatskolas (audzēkņu skaits zem 130) un sākumskolas. Šo sadalījumu ir svarīgi ievērot, jo izglītības iestādes ir atšķirīgas. Nākotnē ir doma vērtēt arī speciālās skolas,» skaidroja A. Spriņķe.
