Zaudējumi vairāku desmitu tūkstošu eiro un vēl lielākā apmērā – tādu postu lauksaimniekiem var sagādāt meža dzīvnieki. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, valdība mainījusi sistēmu, kā notiek zaudējumu aprēķins.
Lai varētu objektīvi un operatīvi izvērtēt un pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem pasākumiem savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu novēršanā, ar grozījumiem Medību likumā un noteikumos paredzēts pienākums pašvaldībām veidot medību koordinācijas komisiju. Tā informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Maz sūdzību
Komisijas sastāvā jāiekļauj pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības, kurā komisijas izveidošanas laikā ir vairāk nekā 200 biedru. Komisijas sastāvu apstiprina uz četriem gadiem. Tā paredz «Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām.»
Pašvaldības pagaidām nesteidzas ar komisijas izveidošanu. «Pašlaik Bauskas novada pašvaldība nav saņēmusi nevienu iesniegumu no lauksaimniekiem par savvaļas medījamo dzīvnieku postījumiem. Ja saņemsim šādu iesniegumu, Medību likumā noteiktā kārtībā pašvaldība izveidos medību koordinācijas komisiju, lai izvērtētu konkrēto gadījumu. Ja šādi iesniegumi būs vairāki un regulāri – izveidosim pastāvīgu komisiju šādu jautājumu risināšanā,» skaidro Bauskas novada izpilddirektors Jānis Kalinka.
«Šogad neviens vēl nav sūdzējies par savvaļas dzīvnieku radītiem zaudējumiem. Tiesa, šādas situācijas ir bijušas. Reiz meža zosis apēda zirņus lielās platībās,» atceras Aiga Saldābola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra lauku attīstības konsultante Vecumnieku novadā. Viņa gan atzina, ka zaudējumu novērtēšanas un kompensēšanas process bijis ļoti birokrātisks un sarežģīts.
«Paredzams, ka pašvaldību iesaistīšana būs efektīvs līdzeklis savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu problēmu risināšanā, ņemot vērā, ka tās spēj objektīvāk orientēties katras konkrētās teritorijas īpatnībās un situāciju niansēs,» jaunievedumu pamato V. Kalniņa.
Aicina medniekus
Daudzi zemnieki palīgā sauc medniekus. Speciālisti gan atzīst, ka tas nav universāls risinājums – katru nakti pie lauka nestāvēsi, mežacūkas gaidot. Tieši mežacūkas esot lielākās postītājas.
«Citreiz paveicas kaitniekus sagaidīt, citreiz ne. Lielākoties tās ir mežacūkas, kas našķojas kukurūzas un kviešu laukos. No stirnām lielu postījumu nav,» situāciju raksturo Armands Staļuns no sabiedriskās organizācijas «Mežotnes mednieku kolektīvs».
«Ejam paši bez uzaicinājuma. Apstaigājam mūsu mednieku kolektīva laukus un skatāmies. Ja manām postījumus, tad pieskatām lauku. Parasti kaitnieces ir mežacūkas – ēd kviešus. Īpaša delikatese viņām ir zirņi – ja atrod, tad apsēd lauku ne pa jokam,» stāsta mednieks no Skaistkalnes Jānis Dombrovskis, kas ir Kurmenes mednieku kluba loceklis.
Savvaļas dzīvnieki zaudējumus sagādā ne tikai lauksaimniekiem. Cieš arī mežsaimnieki. 2012. gadā, pēc Valsts meža dienesta datiem, meža zvēri radījuši bojājumus mežaudzēm vairāk nekā četru tūkstošu hektāru platībā.
Garšīgā kukurūza
Noteikumi par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu atlīdzību paredz, ka lauksaimniekam nepieciešams veikt pasākumus savu sējumu vai mājlopu aizsardzībai. Tiesa, ne vienmēr paveiktais palīdz.
Iecavas pusē daži zemnieki ierīkojuši ierīces, kas biedēja mežacūkas ar šāvienu skaņām. «Sākumā palīdzēja. Pēc tam pierada un tāpat nāca uz lauka,» stāsta Ēriks Upelnieks no Iecavas novada mednieku kluba «Zirnieki».
Metodes, kā sargāt tīrumus no zvēriem, ir daudz un dažādas. No nopietnākām, zinātniskām, līdz pat parastām – kā nu mākam. Mednieki stāsta, ka viena ģimene iztīrījusi tualetes tvertni un visu, kas savākts, izlaistījusi apkārt tīrumiem. Smaka meža zvērus togad esot atbaidījusi. Tiesa, lielāka daļa zemnieku tomēr nekādus pasākumus neveic. «Ko darīt zemniekam, kurš apsaimnieko simtiem hektāru? Visiem laukiem drātis apkārt nenovilksi,» rezumē J. Dombrovskis.
Mūsu novados pašlaik neparādās pēdējā laikā pieaugoša sodība – vilki. «Ja vilks mežā, tad mežā ir tīrs. Reiz atradām vilku midzeni – tuvākajā apkārtnē nebija neviena dzīvnieka, pat eža. No otras puses, arī bebrus viņi izķer,» atceras J. Dombrovskis. 2008. gadā vilkiem par upuriem krita ne vairāk par 50 aitām, pēc Valsts meža dienesta datiem. Toties 2011. un 2012. gadā upuru skaits pārsniedza 150. Mūspusē vilki pēdējā laikā tikai dažreiz novēroti Vecumnieku novadā.
Postījumus palīdzot mazināt arī tas, ka mednieki mežā dzīvniekus piebaro, bet ir reizes, kad arī tas nepalīdz. Noteiktos apstākļos no mežacūkām aizstāvēties nekādi nesanāk. «Kad kukurūza ir gatava, cūkas vienkārši ielaužas laukā. Un tad, kad tās iesprukušas iekšā – nekādi nenoķersi. Bieži vien tās arī dzīvo un tik našķojas, kamēr visu «nopļauj»,» par pieredzēto stāsta Ē. Upelnieks.
