36 deju kopas no visas Latvijas un Bauskas rajona 26. maijā Bauskas estrādē svinēja tautas deju ansambļu svētkus.
36 deju kopas no visas Latvijas un Bauskas rajona 26. maijā Bauskas estrādē svinēja tautas deju ansambļu svētkus. Svinīgo gājienu no Korfa dārza līdz estrādei vēroja daudz baušķenieku.
Deju svētki sākās ar gājienu no Korfa dārza uz Pilskalna estrādi. Priekšgalā mar- šēja pūtēju orķestris «Rīga». Pasākumu kuplināja deju kolektīvs no Venecuēlas (Dienvidamerika). Gājienā piedalījās Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, Domes izpilddirektors Jānis Mičulis, arī rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Tautas nama direktors Jānis Matisons.
Uz skatuves danco 12 ansambļu
Pulksten 21 Pilskalna estrādē sākās koncerts «Pakāpies kalnā…». Svētku mākslinieciskais vadītājs bija Jānis Purviņš, sarīkojuma režisore – Raimonda Vazdika. Viņa un aktieris Dainis Gaidelis vadīja pasākumu. Dejas mijās ar tautas dziesmu runāšanu un mīklu iekļaušanu abu dialogos. Vairāki skatītāji izteica atzinību par veiksmīgo scenāriju. Un ne velti, jo R. Vazdika ir diplomēta masu pasākumu režisore, beigusi Latvijas Valsts konservatoriju.
Šoreiz nenotika sentimentāla rakšanās pa tautas deju zelta fondu. Repertuārā iekļauta 21 deja, kas tapusi pēdējos piecos gados, un tikai divi latviešu tautas deju «klasikas» darbi, kopā – 23 dejas. Uz estrādes vienlaikus dancoja pat 12 ansambļu. Bija arī atsevišķu deju kolektīvu uzstāšanās. Piemēram, «Liesma» rādīja «Deju ar vēdekļiem», «Rotaļa» – «Kur tu augi, daiļa meita», «Dziga» – «Dagdas danci», «Teiksma» – «Es ar savu cisu maisu». Īpaši publiku aizrāva un ovācijas guva «Čigānu deja» un «Deja ar vēdekļiem», kas bija ieturēta japāniski geišiskā noslēpumainībā.
Noslēgumā visi kolektīvi pulcējās uz estrādes, ar lāpām «V» burta veidā tika izgaismota skatuve.
Debesis izgaismo salūts
Scenārijs ticis veidots tā, ka netradicionālākas dejas ir pasākuma beigu daļā. Tuvojoties noslēgumam, varēja just, ka gan publika, gan dejotāji bija ne tikai iejutušies lomās, bet daļa skatītāju arī mēģināja vest danci skatuves tuvumā. Vairums dejotāju, kuri nebija uz skatuves, ar interesi vēroja pārējo kolēģu sniegumu.
Ansambļu uzstāšanās noslēdzās ar salūtu. Tas tika rīkots par Valsts tautas mākslas centra līdzekļiem. Zaļumballi līdz rīta gaismai spēlēja pūtēju orķestris «Rīga» Jāņa Puriņa vadībā.
«Vai svētki ir izdevušies, jāvaicā skatītājiem un dejotājiem. Ideja ir realizēta, kaut gan vienmēr var būt arī labāk. Abi esam pārsaluši,» pēc koncerta rezumēja režisore Raimonda Vazdika.
«Tas ir apbrīnojami un apsveicami, ka šādos laikos cilvēki iet uz mēģinājumiem, dejo. Īpašu prieku radīja gados vecāko dancotāju azarts,» sacīja aktieris Dainis Gaidelis.
Deju svētkos Pilskalna estrādē dežurēja ātrā medicīniskā palīdzība un feldšere Ingrīda Grundšteine. «Pasākuma laikā vairākkārt tika sniegta neliela medicīniskā palīdzība, diviem pacientiem bija nepieciešama dežurējošā ārsta konsultācija,» informēja dežurējošā feldšere Valda Bajāre. Vienam puisim bija pārsista galva, kāda meitene no Venecuēlas deju kolektīva bija ļoti pārsalusi. Abiem pacientiem sniegta medicīniskā palīdzība.
Šāda sarīkojuma iecere meklējama pirms 28 gadiem, kad Dziesmu svētku simtgadē Rīgas Sporta pilī bija seši deju koncerti.
