Arvien lielāka kļūst atšķirība starp āra gaisa temperatūru dienā un naktī, tāpēc grūti saprast kā ģērbties, lai drēgnajās rīta stundās nedrebinātos un atvasaras saulē nesasvīstu. Apkures sezona vēl nav sākusies, ne tikai bērnudārzos un skolās, arī darbavietās jūtams, ka pieaugusi saslimšana ar elpceļu vīrusiem un saaukstēšanās slimībām. Aptiekās palielinās pieprasījums pēc bezrecepšu medikamentiem – pretsaaukstēšanās līdzekļiem, klepus sīrupa, sūkājamām tabletēm kas mazina kakla sāpes un aizsmakumu, atzīst farmaceita asistente Skaidrīte Aizvakara, Vecumnieku novada Skaistkalnes aptiekā. Slimo gan pieaugušie, gan bērni, viņa atzīst. Bauskas novada Īslīces pagastā dzīvojošie laikam ir izturīgāki, vai arī pēc zālēm brauc uz pilsētu. Pieprasītāko zāļu plaukts pilns, arī tēja sainīši nolikti pa rokai, bet pagaidām īpaši daudz tos nepērk, stāsta farmaceita asistente Aija Ozola SIA «Veselība» Bauskas aptiekas filiālē Rītausmās. Gadu gadiem septembra beigās cilvēki visvairāk iegādājas medikamentus pret iesnām un kakla sāpēm. Tad pieprasījums pēc šo grupu medikamentiem aptiekās divreiz, bet pagājušogad – turpat trīsreiz pārsniedza šādu pašu medikamentu pārdošanu vasarā. Šajā laikā vērojams arī pastiprināts vitamīnu un imunitāti stiprinošo medikamentu patēriņš. Tādi novērojumi ir aptieku apvienības «Mana aptieka» direktora Jurija Gladiševa rīcībā. Viņš uzsver, ka imunitāte jāstiprina visu vasaru, gan ēdot Latvijā augušus svaigus dārzeņus, ogas, gan norūdoties, lai spētu pretoties rudens vīrusiem. Jau oktobrī, novembrī Latvijā sāk izplatīties gripa. Tad imunitāti stiprinošo medikamentu patēriņš sasniedz maksimumu. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn visbūtiskāk pieaudzis pretsaaukstēšanās, pretkakla sāpju un pretiesnu medikamentu patēriņš, vairāk pirkti tiek vitamīni, imunitāti stiprinošos medikamentus pircēji aptiekās pieprasījuši salīdzinoši mazāk. Arvien biežāk cilvēkiem trūkst naudas, lai nopirktu profilaksei vajadzīgos līdzekļus un arī ārsta izrakstītos medikamentus. Apvienības «Mana aptieka» uzņēmumi atbalsta pacientu organizāciju izteikto iniciatīvu, ka smagu akūtu saslimšanu gadījumā valstij būtu jākompensē medikamentu iegāde. Tādas piemēram ir antibiotikas streptokoku izraisītas angīnas ārstēšanai. Neārstējot šo slimību, var rasties smagas komplikācijas, no kurām dažas skar sirds asinsvadu sistēmu, un tad ārstēšana gan pacientam, gan valstij izmaksās vēl dārgāk, spriež Jurijs Gladiševs.
