Baušķeniece Irma Bērziņa rīt, 13. oktobrī, vārdadienā tērpsies ar pogām rotātā vestē un apmeklēs gadatirgu, kas notiks Bauskā.
Baušķeniece Irma Bērziņa rīt, 13. oktobrī, vārdadienā tērpsies ar pogām rotātā vestē un apmeklēs gadatirgu, kas notiks Bauskā.
Rokdarbnieces neparastais apģērba gabals tapis pērnvasar pirms Mēmeles atjaunotā tilta atklāšanas.
Nemet prom nevienu pogu
Irma atzīstas: «Trīs mēnešus cītīgi strādāju, kamēr izveidoju interesantus salikumus uz koši sarkanās vestes. Pašlaik tās apdarē izmantots sešsimt pogu. Krājumā vēl tūkstotis. Tās tāpat atradīs vietu līdzās iešūtajām. Veste jau tagad ir smaga, bet būs vēl svarīgāka. Pamanījušas manu nodarbošanos, arī draudzenes un Rīgas māsīca uzdāvināja savus pogu krājumus. Es neesmu varējusi nevienu, kaut vai mazāko podziņu, izmest ārā. Ir saglabātas arī mammas kādreiz gādātās.»
Izdarot mājās revīziju, I. Bērziņai iešāvies prātā, kā pogām rast pielietojumu. Daudz prātojusi par to izvietojumu. Vestes plecu daļā, piemēram, uzšuvusi pogas, kas savulaik izmantotas padomju armijas karavīru apģērbam. Tiek skaitīts un rēķināts, cik daudz kuru pogu ir, tad no tām veido joslas, apļus vai citādas figūras. Sākumā veicies vieglāk un ātrāk, bet tagad aizvien grūtāk izdomāt kombinācijas. Pašdarināto neparasto tērpu Irma demonstrējusi pagājušā gada Ziemassvētkos Bauzes tirgū, šoruden – gadatirgū Bauskas pilskalnā.
Īpašā vārdnīcā Irma skaidrojusi pogu izcelsmes vēsturi. Atklājies, ka 18. gadsimtā vārds «poga» nozīmējis ‘zvārgulis’, ‘zvaniņš’. 19. gadsimtā pogas kļuvušas par galveno detaļu apģērbu aizdarīšanai.
Ar adījumiem sapelna avīzes
Čaklās rokdarbnieces dzimtā puse ir Nereta, vectēvs un mamma tur strādājuši par skroderiem. Irma spriež, ka no viņiem droši vien mantota patika uz sīkdarbiem. Mācību gados skolas naudu pelnījusi, pedagogiem adot džemperus.
Kopš darba gaitu beigām veterinārajā dienestā un aptiekā Irma kļuvusi vēl cītīgāka adītāja un tamborētāja. Cepures, cimdus un zeķes I. Bērziņa pārdodot Bauskas vecajā tirgū. «Man uz galda vienmēr ir 25 – 27 dažādas cepures, lai pircējiem būtu izvēle. Modes žurnālos un veikalos pētu, kādas ir jaunākās tendences, izzinu pieprasījumu un pēc tā veidoju modeļus. Ar rokdarbiem sapelnu naudu avīžu pasūtīšanai un grāmatām. Kamēr jaunākie preses izdevumi nav izlasīti, vakarā gulēt neaizeju,» tā Irma.
Viņas mazajā dzīvoklītī ir dažādas no lietošanas papluinītas enciklopēdijas, jo savulaik aizrautīgi risinātas krustvārdu mīklas. I. Bērziņas kolekcijā vēl glabājas 37 tējkannas, arī no mukaberlaikiem. Ar tādu vārdu sendienas apzīmējusi rokdarbnieces māte. Vēl viņa kolekcionējusi gaiļus. Šī mājputna atveids ir karafē un citos traukos.
