Kādreiz februārī… Arī senāk ziemas mēdza būt visai untumainas. Arī senāk mūspusē gatavojās Saeimas vēlēšanām un pārmeta skolām disciplīnas trūkumu…
Kādreiz februārī…
Arī senāk ziemas mēdza būt visai untumainas. Arī senāk mūspusē gatavojās Saeimas vēlēšanām un pārmeta skolām disciplīnas trūkumu…
Upes ziemā kuģojamas
1922. gada 16. februārī Bauskas pilsētas galva J. Varenais žēlojies satiksmes ministram, ka dziļā sniega un puteņu dēļ dažbrīd apstājusies «bānīša» satiksme pat uz piecām sešām dienām, tāpēc netika piegādāti arī steidzami dienesta sūtījumi.
Savukārt arī 1925. gada 6. februārī «Bauskas Vēstnesī» atrodama informācija, ka togad īpaši silta ziema bijusi. Par to liecina fakts, ka kuģīšu satiksme no Jelgavas uz Emburgu pārtraukta tikai 23. janvārī, bet no Jelgavas uz Rīgu kuģot varēja arī februārī.
Latvija neesot no mošķiem brīva
Tāpat kā šogad, arī 1925. gadā bija gaidāmas Saeimas vēlēšanas un tapa jaunas partijas. 22. februārī Bauskā, «Kurzemes» viesnīcā, notika Bezpartejisko Latvijas atbrīvotāju vietējās nodaļas dibināšanas pasākums. Kāds Rīgas pārstāvis teicis: «Latvija ir brīva, bet brīva tā nav no visādiem mošķiem, kas vismazāk priekš Latvijas uzupurējušies, bet nu ar skaļām frāzēm nostāda sevi par «nacionālistiem», bet perina savā azotē Latvijas graušanas plānus.»
Tajā pašā dienā I. Kļaviņas ģimnāzijā sarīkots «vokāli dramatisks vakars, kas sastāvēja no dziedāšanas, teātra izrādes, orķestra priekšnesumiem un viesīgas sadzīves.. Otrā ludziņa «Grūts uzdevums» tika nospēlēta ar muļķīgu iespaidu atstājot. Spēlēja simfonisks orķestris Feierābenda vadībā, kas gan jāatzīst vēl par diezgan nepietiekoši sagatavotu, kaut gan vairāk viņu sedza dažādu trumpetu un lielās bungu skaņas, tomēr plūda pār malām ausīs džinkstoša disharmonija.. Sākās «lustīga» sadzīve. Putekļu bez gala. Tā jau dabiska parādība: ja gribi piedalīties vakara priekos, tad vispirms tev jāiešņauc krietna porcija putekļu, lai diedams nezaudētu līdzsvaru».
Vai pilnīgs disciplīnas sabrukums?
Tolaik Bauskas skolu konkurence izraisīja visai interesantas rakstu un pretrakstu sērijas avīzē. Vienā publikācijā apvainota jau pieminētā Kļaviņas ģimnāzija par «pilnīgu disciplīnas sabrukumu» skolēnu vidū: «19. februārī pēc pusdienas, ejot pa Sudmalu ielu un atrodoties pretī Kļaviņas skolai ielas otrā pusē, uz mani no skolas loga tika sviests ar tintes pudeli, kura sašķīda netālu no manām kājām. Uzmezdams ātri skatu uz to pusi, no kurienes sviediens varēja nākt, redzēju no otrā stāva viena atvērta loga palodas ātri pazūdam kādu pelēkās drēbes ģērbtu zēnu.» Rakstītājs izvēlējies pseidonīmu «Pilsonis». Nākamajā «Bauskas Vēstneša» numurā atrodams Kļaviņa ģimnāzijas pedagoģiskās padomes atbildes raksts: «..mēs griezāmies pie skolniekiem. Vainīgais tūliņ atzinās.. 19. februārī pēc stundām klasē atradušies 5 skolnieki. Viens no viņiem vieglprātībā paķēris no sola saplēstu tintnīcu un izsviedis pa vaļējo logu, lai uz sola apsēstos. Sviediens iznācis par stipru un tintnīca nenokrita vis dārziņā pie loga, bet uz ielas vidus. Kad stikls notankšķējis, skolnieki, kuri pie loga spēlējuši šahu, paskatījušies ārā un ieraudzījuši uz pretējā trotuāra Valsts vidusskolas skolotāju V. kungu, ļoti iztrūkušies un aizgājuši no loga. Aprakstītais disciplīnas pārkāpums ir stingri sodāms, bet viņu nevar nosaukt par disciplīnas sabrukumu, kā tas aizrādīts «Bauskas Vēstneša» rakstā.»
Skolēnu pēršanas lieta
1931. gada 18. februārī Bauskas dome pēc LSDSP frakcijas pieprasījuma skatīja «skolēnu pēršanas lietu latviešu pamatskolā»:
«..pilsētas valde ir atzinusi, ka skolēnu fiziska iespaidošana no skolotāju puses nav notikusi, bet rokdarbu darbnīcas galdniecības pasniedzējam Valulim, kuram nav pedagoģiskas izglītības, ir iznācis incidents ar skolēnu Dravnieku. Izvests no pacietības par Dravenieka nerātnībām, kurš pēc paidagoga atzinuma nav skolnieks ar nevainojamu uzvešanos, Valulis iedevis viņam pliķi. Pilsētas valde izsaka Valulim brīdinājumu, aizrādot par nepielaižamu skolēnus par nerātnībām sodīt ar fizisku iespaidošanu.
Attiecībā uz apvainoto skolēnu sišanā skolas apkalpotāju Bergu, no izziņas materiāliem un skolas padomes sēdes protokola redzams, ka Bergs skolēnu pēršanā nav vainojams.. Skolas skolotāji uztraukušies par rakstiem laikrakstos, it kā skolēnu pēršanā piedalījušies skolotāji. Skolas padomē noskaidrots, ka skolotāji nav vainojami. Tāpat nav vainojams skolas apkalpotājs Bergs, kurš skolēnam Dravniekam par nerātnībām ar niecīgu gumijiņu uzsitis pa plecu, nenodarot sāpes.»
