Daudzi rajona iedzīvotāji Mārīti Škapari pazīst kā viņu četrkājaino (dažkārt pat daudzkājaino un pat spārnoto) mīluļu ģimenes dakteri.
Daudzi rajona iedzīvotāji Mārīti Škapari pazīst kā viņu četrkājaino (dažkārt pat daudzkājaino un pat spārnoto) mīluļu ģimenes dakteri.
Mārīti var sastapt gandrīz katru dienu Bauskas rajona Veterinārajā pārvaldē Mēmeles ielā 15. Veterinārārstes profesija, īpaši dzīvnieku ķirurģija, ir Mārītes aizraušanās, tomēr vislielākā sirds daļa pieder zirgiem.
Neizmanto personīgo «vecmāti»
Mārīte ir dzimusi rīdziniece, absolvējusi Jelgavas Lauksaimniecības universitātes Veterinārijas fakultāti. 1994. gadā no galvaspilsētas dzīve atvedusi uz Bauskas rajona Rundāles pagasta «Lejniekiem». Līdztekus veterinārārstes darbam Bauskā (un, protams, apmeklējot slimos pacientus rajonā) jaunā sieviete apsaimnieko arī no vectēva mantoto zemi 12 hektāru platībā.
Kad «Bauskas Dzīve» ieradās «Lejniekos», lai Mārīti nofotografētu kopā ar bērīti, liels bija pārsteigums, kad no kūtiņas pirmais izskrēja draisks kumeliņš. Tas, par lielu prieku saimniecei, nācis pasaulē 11. jūnijā. Mārīte stāsta, ka nebēdnieks radību laikā nav gaidījis «personīgās» veterinārārstes palīdzību, bet piedzimis pats saviem spēkiem, turklāt īsā laika sprīdī. Tagad gadsimta sākumā celtajā kūtī mīt divi rikšotāji – māmiņa Lukrēcija un mazā Leģenda.
Māca kulturālu uzvedību
Sapni par savu zirgu Mārīte lolojusi jau no bērnības. Tikko kā iemācījusies iet ar kājām, visus bērīšus, ko pamanījusi, paglaudījusi un, kad vien bijis iespējams, rāpusies mugurā. No 12 gadu vecuma tagadējā vetārste vaļaspriekam pievērsusies nopietnāk, iesaistoties profesionālajā jātnieku sportā. Tajā laikā gandrīz katru dienu no Rīgas mērots ceļš uz zirgu audzētavu Allažos, vēlāk ilgus gadus uz jātnieku sporta sekciju kolhozā «Lāčplēsis» (Ogres rajons). Iepazīti rikšotāju dažādie raksturi, kas, tāpat kā cilvēkiem, esot ļoti dažādi. Mārīte daudziem zirgiem sniegusi «pirmo labas uzvedības skolu», nācies «ielikt rāmjos» nepaklausīgus kumeļus un spītīgus ērzeļus. Piedzīvoti arī rūgti brīži, kad bērītim «uznācis dullums». Krītot no zirga, gadījies savainot galvu, gūti sāpīgi sasitumi. Reiz zirgs sacēlies pakaļkājās, neveiksmīgi uzkritis virsū Mārītei un smagi salauzis kāju. Trauma liegusi kļūt par meistarkandidāti jātnieku sportā, tomēr Mārīte uz zirgiem ļaunu prātu netur, jo «uz viņiem gluži vienkārši nav iespējams dusmoties».
Nogaršo arī kaimiņu burkānus
Iecere par savu bērīti Mārītei piepildījusies 30. martā, kad Svitenes zirgu audzētavā no Daigas Šimkevicas «gandrīz par sviestmaizi» nopirkta tagadējā ķēvīte Lukrēcija. Lukrēcija ir sešus gadus veca, ar labiem ciltsrakstiem. Zirdziņa raksturs atbilstot skanīgajam un aristokrātiskajam vārdam – viņai esot pašcieņa, kuram katram neizrādīs pakļāvību. Sākumā ķēvīte pret jauno saimnieci izturējusies vēsi un nemaz neesot izrādījusi īpašu maigumu. Tagad zirdziņš Mārīti jau pieņēmis un kopēju klausa bez īpašiem niķiem.
Abiem zirgiem ierīkots hektāru plašs aploks. Tajā bērīši visu vasaru varējuši izskrieties pēc sirds patikas. Kad zāle visā platībā aplokā apēsta, reiz Lukrēcija lūkojusi pēc plašākiem medību laukiem – pārlēkusi pāri aploka malai. Nebēdne saimnieces prombūtnes laikā pamanījusies nogaršot rundāliešu dārzos augušās veltes – burkānus un citus gardus našķus. Vitamīni Lukrēcijai noderēs, jo Mārīte, sākot no pavasara, nopietni nolēmusi apliecināt zirga fizisko formu un labo audzināšanu sacensībās.
Zirgs tiek uzskatīts par turīgu cilvēku vaļasprieku. Mārīte tam negrib piekrist, jo, viņasprāt, arī, piemēram, šķirnes suņa uzturēšana ir dārgs hobijs. Pats galvenais – nezaudēt līdzjūtību un atvērt sirdi tiem, kas savu pateicību neprot izteikt citādāk kā ar vienu vienīgu mīlestības un uzticības pilnu acu skatienu. Tā uz Mārīti noteikti raugās visi izārstētie un dziļi savās suņu (kaķu utt.) sirdīs pateicīgie pacienti.
