Šī gada tūrisma katalogos būs iekļauts atjaunotais atpūtas centrs «Klintis». Tas atrodas Gailīšu pagastā, netālu no Bauskas. Centra īpašnieks ir Ivo Starodubcevs – diplomēts veterinārārsts.
Šī gada tūrisma katalogos būs iekļauts atjaunotais atpūtas centrs «Klintis». Tas atrodas Gailīšu pagastā, netālu no Bauskas. Centra īpašnieks ir Ivo Starodubcevs – diplomēts veterinārārsts.
Atceras Stjopu un Annušku
Ivo teic, ka nepilnu gadu strādājot «divās maiņās». Dienas lielākā daļa paiet «Klintīs», bet vakaros viņš atgriežas Rīgā un projektē lopu mītnes.
Daudziem baušķeniekiem atpūtas centrs Mūsas krastā pazīstams kā padomju laikā iecienīta izklaides vieta. Tas bijis kādreizējās Starpkolhozu konservu fabrikas īpašums.
Par «Klinšu» pirti dzirdēts ne mazums komisku nostāstu. Šo vietu bija ļoti iecienījuši partijas darboņi un vietējās amatpersonas. Šķiet, ka padomju laikā jēdziens «pirts» tiklāl degradējās, ka draudēja kļūt par sinonīmu vārdam «uzdzīve».
Šoferis Dainis atceras, ka astoņdesmitajos gados vedis uz pirti dažādas kompānijas, kas lielākoties aizrāvušās ar alus un šņabja pārmērīgu baudīšanu. Pirts esot bijusi tikai tāda «obligāta piedeva». Toreiz par pirtniekiem un viesu apkalpotājiem strādājis kolorīts pāris – Stjopa un Annuška. Sarunas parasti notikušas sulīgā krievu valodā. Stjopa, gods kam gods, ticis uzskatīts par labu pirts meistaru.
Laikam jau nekāda īpaša prasme nav bijusi nepieciešama, jo tolaik pērtuve sildīta ar elektrību. Par to Ivo Starodubcevs pārliecinājies, veicot kapitālremontu. Tas nav vienīgais atklājums. Ivo nevar vien nobrīnīties, ka vecajā pirtī bijusi azbesta siltumizolācija. Azbests mūsdienās tiek uzskatīts par veselībai ļoti bīstamu vielu.
Filosofija un māksla
Atpūtas centra galvenā un svarīgākā vieta ir pirts, uzskata īpašnieks. Tā ir vienkārša, bez jebkādām «ekstrām» un speciāliem pakalpojumiem. Tā kā «Klintīs» paredzēts uzņemt viesu grupas līdz 50 personām, Ivo uzreiz sapratis – pirtij jābūt universālai, lai apmierinātu jebkuru gaumi. Viņš spriež: «Kur pulcējas grupas, tur nav iespējama individuāla pieeja. Ir cilvēki, kuri plus 120 grādu karstumā dzied un dejo, bet daži jau ir tuvu ģībonim pat plus astoņdesmit grādu temperatūrā. Publika parasti grupējas pēc karstuma uztveres kritērijiem. Pirts pamatfunkcija ir krietna izkarsēšanās, kam seko pelde vēsā baseinā.»
Ivo pacietīgi apgūst pirtnieka «mākslas» iemaņas. Viņš lasa, konsultējas ar draugiem, analizē studiju laikā gūto pieredzi, kad apmeklētas pirtis visos Latvijas novados. Pirts «filosofija» esot ļoti interesanta, tajā vērojami vairāki virzieni. Ivo stāsta par draugu pirti Valmieras rajonā: «Latgalē viņi noskatīja vecu guļbūvi un pārveda uz saviem laukiem. Draugi pirts rituālā cenšas strikti ievērot etnogrāfiskās tradīcijas. Viesu automašīnas jāatstāj puskilometra attālumā no «šķīstītavas», pirtī deg sveces, nav atļauts izmantot atskaņotājus vai radio. Gribi dziedāt? Lūdzu, saimnieks pasniedz ģitāru, akordeonu vai vijoli. Tas ir jauki un interesanti, taču pārāk specifiski. Manā pirtī nav nekādu īpatnību. Tā ir omulīga vieta nesteidzīgai veselības procedūru baudīšanai.»
Jāierobežo alus un cigarešu patēriņš
Pirts interjerā mājīgumu rada gaiša koka apdare. Krāsniņa tiek kurināta ar malku un ilgi saglabā siltumu. Atturīgajā telpā ir tikai trīs funkcionāli un vienlaikus dekoratīvi priekšmeti – koka ķipis, karote un termometrs. Neparedzētas grūtības Ivo sagādājusi piemērota tilpuma ķipīša iegāde. Viņš apmeklējis vairākus amatnieku gadatirgus un piedzīvojis vilšanos. Vietējie meistari pirts piederumus negatavojot. Koka ķipi Ivo nopircis Somijā ražotu saimniecības preču veikalā.
Šķita nedaudz dīvaini, ka pirtī un priekštelpā nemanīja nevienu slotiņu. «Ja tēvs sasies, slotas būs nākamgad. Tā ir īpaša prasme, ko pats vēl neesmu apguvis. Manuprāt, pēršanās ir ļoti intīma lieta. Ja vesels bars pirtī sāk jautroties un vicina slotas pa gaisu, nekāda labuma veselībai no tā nav,» saimnieks ir visai kategorisks.
Viņš centīšoties ierobežot arī viesu spontāno vēlmi liet alu uz sakarsētajiem krāsns akmeņiem. Ivo skaidro: «Nav nekādas jēgas liet dzērienu uz nelieliem akmeņiem. Pretēji cerētajam, gaiss sāks smaržot pēc piedegušām maizītēm. Alus jālej uz lieliem laukakmeņiem.» Atpūtas centrā pastāv arī stingri smēķēšanas ierobežojumi. Šim nolūkam ir paredzēta speciāla telpa.
Baseinā drošāk nekā upē
No banketu zāles logiem paveras burvīga Mūsas ainava ar Ceraukstes māju siluetiem otrā krastā. Šķiet, ka pirts apmeklētājiem īstu baudu varētu sagādāt arī peldēšanās. Ivo ir piesardzīgs un diezgan noraidošs: «Šeit nav piemērota vieta peldēšanai, jo tuvu krastam atrodas divas dziļas bedres. Turklāt upes līkumā ir spēcīga straume. Tā kā esmu uzņēmies atbildību par katra viesa drošību, peldēties neiesaku. Nākotnes ieceres man saistās ar citiem aktīvas atpūtas piedāvājumiem. Kad būs sakārtota pludmale un nopirktas laivas, apmeklētāji varēs netraucēti baudīt ūdeņu tuvumu un vērot ainavas no upes.»
Pirts cienītājiem pagaidām pietiek ar baseinu. Tas ir atjaunots un iztīrīts. Vienīgi raizes sagādā ūdens kvalitāte. Pēc pusotra kubikmetra ūdens attīrīšanas visi filtri pārstājot darboties, stāsta Ivo. Šo problēmu ar laiku izdosies atrisināt, jo atpūtas centra saimnieks jau paguvis ierīkot dziļurbumu.
