Ciemojoties Alauksta ezera krastā, dažādu sarīkojumu populārajā norises vietā – estrādē –, «Bauskas Dzīve» sastapa SIA «Piebalgas alus» priekšsēdētāju Jāni Duklāvu.
Ciemojoties Alauksta ezera krastā, dažādu sarīkojumu populārajā norises vietā – estrādē –, «Bauskas Dzīve» sastapa SIA «Piebalgas alus» priekšsēdētāju Jāni Duklāvu. Viņa vadītā firma atbalsta vietējā reģiona kultūras un sporta sarīkojums. Sarunas raisījās par labdarību, par Līgo noskaņām un, protams, par šiem svētkiem raksturīgo – alu. Tika pieminēti arī Zemgales kolēģi. Tagadējais baušķenieks Kārlis Zālītis savulaik rosinājis alus ražotni izveidot Piebalgā, viņš bijis skolotājs vidzemnieku aldariem Gunāram Barviķim un Mārai Tamanei. Izdevās atklāt arī citus pavedienus, kas Piebalgas pusi saista ar Bauskas novadu.
Viļņi ar baltām galotnēm
Vecpiebalgā «Bauskas Dzīvei» interesēja, kā Latvijas čempionāta otrajā posmā veiksies ūdensmotosporta kluba «Mēmeles sports» puišiem un vīriem. Alauksta ezerā gatavojās sacensties Latvijas un Igaunijas sportisti. Taču visus plānus 17. jūnijā izjauca spēcīgais vējš, kura dēļ sestdienas sacensības atcēla divas reizes, bet pēc sportistu balsojuma vienojās tās sarīkot svētdienas agrā rītā. No pulksten 7 līdz 9 sacentās tikai puse laivubraucēju, jo citi bija devušies mājās, tostarp arī baušķenieki un viena grupa viņu dedzīgo līdzjutēju. Mūsējie pie ezera nometni bija ierīkojuši piektdienas vakarā, viņus varēja viegli pamanīt skatītāju drūzmā. Katrs rotājās ar košu karodziņu, uz kura bija uzrakstīts «Ūdensmotosporta klubs «Mēmeles sports»». Komanda 18. jūnijā vājinātā sastāvā valsts čempionāta otrajā posmā izcīnīja 3. vietu, piekāpjoties Kalnciema un Liepājas vīriem.
Izpalika iecerētā sportiskā Priekšjāņu reportāža, toties bija laiks parunāties ar piebaldzēniem.
Cer iegūt zaļo sertifikātu
Jānis Duklāvs ir viens no jaunajiem lauksaimniecības speciālistiem, kuri pirms 25 gadiem sāka strādāt Piebalgā un kļuva populāri pēc Anša Epnera dokumentālās filmas «Četri meklē miljonu». Tagad jau iesirmais piebaldzēns lepojas ar Piebalgas alus darītavu, kas atrodas Latvijas ekoloģiski tīrākajā novadā un strādā pēc Eiropā atzītas klasiskās ražošanas tehnoloģijas. Produkcijas uzglabāšanas kvalitāti garantē vācu firmas «Schenk» bioloģiski aktīvi plākšņu filtri, konservantus neizmanto. Piebalgā ražotais alus atbilst visiem nosacījumiem, lai saņemtu zaļo sertifikātu.
Īpašas prasības izvirzītas alus miežu audzētājiem, viņu laukus regulāri pārbauda un seko, vai tiek ievēroti visi nosacījumi. Iesalu gatavo tikai no Vidzemes augstienē iekultiem graudiem. Lielākie piegādātāji ir Trikātas zemnieki.
Piebalgas speciāliste Māra Tamane mācījusies Augstākajā aldaru skolā Vācijā. J. Duklāvs spriež, ka viņa pašlaik ir viena no izglītotākiem profesionāļiem Latvijā. Pēc Māras un citu speciālistu ieteikumiem regulāri pilnveido ražošanas tehnoloģiju, ņemot vērā jaunākās atziņas. M. Tamane izstrādājusi receptes alum «Hercogs Jēkabs» (šogad sākta ražošana) un «Minhauzena alum». Populārākais joprojām ir Piebalgas gaišais un tumšais alus. Bet kāds ir pieprasījums pēc «Sātana», kas arī «cēlies» no Piebalgas? Tirdzniecības aģents Jānis Lipiņš sacīja, ka izpērk visu, bet šo tumšā alus šķirni ražojot nelielā daudzumā, jo tās gatavošanas tehnoloģija esot sarežģīta.
Ierodas konsultants no Beļģijas
Latvijas alus ražotnes kopš 1995. gada sadarbojas ar Zviedrijas firmas «Alfa Laval» alus darītavu sistēmas konsultantu Gerhartu Villvonsederu. Viņš 40 gadu saistīts ar šo nodarbi, bet 30 gadu strādā par konsultantu. Sāka Lietuvā, turpināja Latvijā un tikko ieguvis sadarbības partnerus arī Igaunijā. Mūsu valstī Beļģijas speciālists labi pārzina vairāku alus darītavu – Bauskas, Tērvetes, Piebalgas un citu – tehnoloģiju un iekārtas. G. Villvonseders iesaka tehniskus risinājumus, kas piemēroti nelieliem uzņēmumiem un neizmaksā tik dārgi kā kompleksi pārveidojumi.
Kā lieliskais alus pazinējs vērtē Latvijā baudīto miestiņu? Viņš dzēris vairāku alus darītavu produkciju un skaidro kā lietpratējs: «Garša atšķiras un ir dažāda, kaut arī tiek izmantota līdzīga ražošanas tehnoloģija. Īpatnības piešķir izejvielas, jo tās katra alus darītava tomēr iegūst citādi.» Konsultants domā, ka arī nelielajām ražotnēm ir nākotne, jo tās ieguvušas popularitāti savā reģionā. Beļģijā, piemēram, katrā pilsētā esot savs brūzis, kas veiksmīgi darbojas. Noturīgs vietējā alus pieprasījums esot arī Eiropas valstīs.
SIA «Bauskas alus» ceha vadītājs Kārlis Zālītis, speciālists ar visilgāko pieredzi Latvijā, vēstī, ka ražotne strādājusi ar pilnu jaudu arī ziemas mēnešos. Baušķenieki vieni no pirmajiem Latvijā sākuši produkcijas pildīšanu plastmasas jeb PET pudelēs, kas drīz iecienītas.
«Ūdensrozes» pagrabā cepa maizi
Bauskas vecajā tirgū ik sestdienu pircēji gaida, kad atvedīs Vecpiebalgas saldskābmaizi. Šoferītis ievērojis, ka viņu sagaida rindā stāvētāji. Gardumu cep Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībā «Vec-Ļūdiņi», kuras īpašnieki ir brāļi Normunds un Valdis Kalniņi. Maizei ir piekrišana un tās ražošanu paplašināja, iekārtojot īpašas telpas ceptuvei. Agrāk maizi cepa kafejnīcas «Ūdensroze» pagrabā. Lielākais pieprasījums ir pēc «Vec-Ļūdiņu» saldskābmaizes, bet cep arī rudzu un baltmaizi. «Katru dienu uz visām debespusēm maizīti ved ar piecām mašīnām,» saka Daila Prauliņa, kura strādā «Vec-Ļūdiņu» zemnieku saimniecības kafejnīcā «Ūdensroze». Tā ir pirmā privātā kafejnīca un septiņos gados nav zaudējusi popularitāti. Lielākoties šeit maltītes ietur ekskursanti un iebraucēji.
«Vēveros» viss kā sendienās
Vecpiebalgas pagasta «Vēveros» darbojas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle. Īpašs te ir ēku izvietojums. Septiņas sētas atrodas netālu cita no citas un veido Vidzemei netipisku puduri. Kultūrvēsturiskā objekta pārzinis Raitis Gosiņš šeit strādā divus gadus. Viņš atceras, ka pirmā iepazīšanās ar «Vēveriem» bijusi daudz agrāk, – kad šeit filmējuši «Mērnieku laiku» otro variantu. R. Gosiņš savulaik strādājis Rīgas kinostudijā, bijis režisora asistents un organizējis tās filmēšanas epizodes, kurās izmantoti zirgi. «Mērnieku laikos» bijis paredzēts brašs trijjūgs.
Brīvdabas muzeja filiālē uztur neizskaistinātu vidi, šeit saglabā tādus apstākļus kā senāk. Pārzinis guļ koka gultā uz siena maišeļa. Arī draugiem šī vieta patīkot. Virtuvē saglabājies milzu katls, grīda ir no klona. Var kavēties pie svētliepas, kuras enerģētisko lauku novērtējis populārais dabas parādību pētnieks Ivars Vīks. Koka vidū ir plašs dobums, spēku zaļošanai tas ņem ar vienu veselo pusi.
Divām «Vēveru» sētām ir īpašnieki. «Lejasvēveros» saimnieko Lazdiņu ģimene, kura atguvusi mantojumu. Divi žirgti pensionāri jau pirms nedēļas rīkojās vasaras saulgriežiem. Ilga Lazdiņa gaidīja atbraucam bijušos kolēģus no Rīgas. Mucā jau rūga alutiņš, ko brūvē nevis vīrs, bet saimniece pati. Iesals jau laikus bija sagādāts Piebalgas alus darītavā. Laulenis tik vien piebilda: «Kas tie par Jāņiem bez alus un kas tie par Ziemassvētkiem bez eglītes…»
«Krūmēnu» uzkalnā
Tikai dažu kilometru attālumā no Vecpiebalgas centra atrodas kādreizējās iecavnieces, Dailes teātra aktrises Esmeraldas Ermales, ģimenes lauku māja «Krūmēni». Neliela koka ēka slejas uzkalnā, kuru ieskauj augļu koki un dekoratīvi stādījumi. Paņemot līdzi šīs lauku sētas vienkāršību, klusumu un mieru, «Bauskas Dzīves» žurnālisti atvadījās no Piebalgas un devās mājup.
Fakti
Latvijā katrs izdzer 39 litrus alus
Latvijas Alus darītāju savienībā pašlaik ir 16 biedru, šī dzēriena ražotāju, un četri, kas neražo alu.
Izpilddirektora pienākumus jau sešus gadus veic Ivars Grīslis. Viņš vēsta, ka pēc Eiropas mērogiem tikai viena ražotne – «Aldaris» – uzskatāma par vidēju. Pārējās pēc ražošanas apjoma ir mazas vai ļoti mazas.
Latvijā alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju sasniedzis 39 litrus. Lietuvā, piemēram, tas ir 54, Igaunijā 61, Vācijā ap 120 litriem.
