Mežotnes pagastā dzimušie brāļi Paltiņi – Edgars un Ilmārs – sev par līgavām septiņdesmitajos gados nolūkoja Svaru zīmē dzimušas meitenes ar vienādiem vārdiem.
Mežotnes pagastā dzimušie brāļi Paltiņi – Edgars un Ilmārs – sev par līgavām septiņdesmitajos gados nolūkoja Svaru zīmē dzimušas meitenes ar vienādiem vārdiem. Edgara sieva Irēna ir zobārste, Ilmāra kundze strādā par ekonomisti rajona Patērētāju biedrības Maizes kombinātā.
Irēna (turpmāk tekstā – Edgara Irēna), jūs esat atnākusi pirmā un tāpēc jums, švāģerienei (turpmāk tekstā – Ilmāra Irēna) nedzirdot, ir iespējams viņu raksturot.
– Vīra brāļa sievu pazīstu jau 25 gadus. Viņa precējās, kad manai vecākajai meitai bija trīs vai četri gadiņi. Radus nekritizē un nevērtē. Mani pat kolēģi nepazīst. Kā es varu kaut ko pateikt par Irēnu? Viņai ir daudz vairāk laika nekā man. Zobārsti, kā jūs zināt, ir «piesieti pie krēsla». Pirmdienās un trešdienās strādāju privātpraksē Rīgas ielā 5, otrdienās un ceturtdienās laboju zobus Bauskas pamatskolas skolēniem, reizi nedēļā – bērnunama «Annele» bērniem.
Jums ir arī kāda brīva diena?
– Svētdiena. Taču tad lasu literatūru, kas mani pašlaik ļoti interesē, piemēram, Rēriha «Dzīvās ētikas mācību». Esmu Rasmas Rozītes pausto ideju piekritēja. Mani fascinē Indija. Balti taču arī nākuši no Indijas. Pagājušā gada rudenī biju Indijā un pēc divdesmit tur pavadītām dienām jūtos kā cits cilvēks.
Ilmāra Irēna, kas jums būtu sakāms par vīra brāļa sievu?
– Viņa vienmēr ir skrejoša, dzīvespriecīga, pļāpīga. Viņai patīk dīdīt un mācīt bērnus.
Edgara Irēna:
– Tā domā visi. Lai jau, bet tas ir tik virspusēji… Esmu uzaudzinājusi trīs bērnus – meitas Daci un Māru, dēlu Ingu. Vecākā strādā un studē ekonomiku. Māra apgūst mūziku un vada Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra vokālo ansambli. Ingus mācās 9. klasē.
Ilmāra Irēna:
– Mūsu ģimenei ir jauks māsas dēls – Ervīns. Palīdzam par viņu rūpēties kopš puiša bērnības. Kaut gan Ervīns ir izaudzis un strādā Mežgaļu pamatskolā par ģeogrāfijas skolotāju, joprojām viņa bēdas ir arī mūsu bēdas.
Kā jūs iepazināties ar saviem dzīvesdraugiem?
Edgara Irēna:
– Ar Edgaru satikāmies kalnu tūrisma instruktoru kursos. Es pat nezinu, kāpēc tieši viņš kļuva mans vīrs. Tā tam vienkārši bija jānotiek. Mūsu rados neviens agri neprecas. Mans tēvs ir polis, Polijā man dzīvo divas pusmāsas. Pie māsīcas jābrauc ciemos uz Ungāriju.
Ilmāra Irēna:
– Savu nākamo dzīvesbiedru sastapu ballē. Viņš ir piecas dienas vecāks par mani.
Pašlaik dzīve ir ļoti nestabila. Pie kādām vērtībām turaties?
Edgara Irēna:
– Mēs dzīvojam, kā varam. Nav ko spriedelēt un plānot. Ir jādara. Man vienmēr apkārt bijis daudz grāmatu. Parasti lasu literatūru, kas nepieciešama tieši konkrētā brīdī.
Ilmāra Irēna:
– Man spēku dod zeme. Esmu lauciniece, dzimusi Brunavas pagastā. Priecājos, ka strādāju radošā un konkurētspējīgā kolektīvā. Cepam 60 šķirņu maizīti un sešu veidu cepumus. Maizīte ienes mājās svētību. Darbs man ir pirmajā vietā. Lai būtu labs garastāvoklis, reizi nedēļā apmeklēju frizētavu. Man patīk justies sievišķīgai.
Kādu krāsu tērpos mīlat ģērbties?
– Labi jūtos baltā un violetā. Dzīvē nekad neesmu bijusi malāstāvētāja. Gūstu apmierinājumu, ja izdodas virzīt procesu.
Dieviņš gādā par katru, kurš vēlas dzīvot saticībā un labestībā.
