Aizkavējies sals un sniegs jau otro gadu ziemas mēnešos ļauj medīt dzīvniekus. Vēl līdz šī mēneša beigām atļautas briežu buļļu un mežacūku medības. Izdodas nošaut arī pa kādai lapsai un jenotam.
Aizkavējies sals un sniegs jau otro gadu ziemas mēnešos ļauj medīt dzīvniekus. Vēl līdz šī mēneša beigām atļautas briežu buļļu un mežacūku medības. Izdodas nošaut arī pa kādai lapsai un jenotam. Tie gan šajā laikā parasti devušies ziemas miegā, bet tā kā ziema kavējās, jenoti aizvien ir sastopami, aktīvi darbojoties, situāciju raksturo Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Guntars Vāvers.
Viņš piebilst, ka bebri medījami līdz 31. martam. Arī tie siltā laika dēļ nesnauž, bet cītīgi gatavojas ziemai. Tie izmanījušies mītni sev uzsliet pat Rīgā pie kanāla. Speciālists pieļauj, ka īsā miega dēļ pavasarī zvēri būs gurdeni, jo nebūs kārtīgi izgulējušies.
Viena rudaste – tāds līdz svētdienas, 6. janvāra, pusdienlaikam bija Bauskas rajona mednieku kolektīva “Bauskas ozoli” dienas guvums. Traucēja nelielais sniegputenis, kas rīta pusē dzenājās pa rajonu, sūkstījās “Bauskas ozolu” biedrs Edgars Piķelis. Iespējams, pret vakaru rezultāts būs citādāks. Mednieks nepiemirsa palielīt veiksmīgākās medības, kas bijušas īsi pirms Ziemassvētkiem – 23. decembrī. Tad kolektīvam izdevies nomedīt 14 mežacūku.
Tie laiki, kad medībās gāja gaļas dēļ, ir pagājuši. Bieži, kaut bise līdzi, mednieki uz mežu dodas atpūsties no ikdienas rūpēm un vērot, ne šaut. Turklāt, ja mednieki ir mežā, tur nav malumednieku, kas tiešām pret dzīvniekiem izturas nežēlīgi, teic E. Piķelis.
G. Vāvers papildina, ka vaļasprieks uzliek arī nopietnus ar likumu noteiktus pienākumus – medību resursus izmantot tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.
“Pašlaik arī tiek pārbaudīts, vai kāds nenodarbojas ar malumedniecību. Pagājušā gada janvārī un februārī, kad bija uzsnidzis sniegs, Bauskas rajonā noķērām četrus cilpniekus – pamanījām sniegā pēdas, izgājām tās un pierādījām vainu,” atklāj G. Vāvers.
