Iespēja būt laimīgam ir visos vecumos. Tomēr jaunībā šī dīvaini kņudošā izjūta pie mums atnāk biežāk. Par šīs reizes rubrikas varoni var teikt «Jauns un laimīgs».
Iespēja būt laimīgam ir visos vecumos. Tomēr jaunībā šī dīvaini kņudošā izjūta pie mums atnāk biežāk. Par šīs reizes rubrikas varoni var teikt “Jauns un laimīgs”. Tā par sevi arī saka Skaistkalnes vidusskolas 11. klases audzēknis ARTIS SKUSTAIS.
Jaunietis atzīst, ka šis bijis patiesi laimīgs gads, jo pāris mēnešu laikā iepazītas vairākas Eiropas valstis – pretējas gan ģeogrāfiskajā izvietojumā, gan ekonomiskajā un sociālajā jomā.
Krievijā latviešus nesit
Spilgtākie iespaidi Artim ir par Krievijas galvaspilsētas trim Maskavas tuvumā pavadītām nedēļām. Tur viņš kopā ar 29 valstu līdzaudžiem piedalījās starptautiskā krievu valodas nometnē. “Valodas nav mana stiprā puse, man labāk padodas matemātika. Taču bija tā, ka man piezvanīja un vajadzēja pāris minūšu laikā pieņemt lēmumu. Es piekritu braukt un tikai vakarā par to varēju paziņot mammai. Manos septiņpadsmit gados šis laikam bija pirmais nopietnākais patstāvīgi pieņemtais lēmums,” secina jaunietis.
Viņš atzīst, ka līdzīgi daudziem Latvijā bijis stereotipu pārņemts par to, ka Krievijā nav droši. “Varu apliecināt, Krievijā latviešus nesit, vienkāršajai tautai, arī jauniešiem, lielā politika nav tuva. Daudzi atzina, ka naidīgums, par ko runā, ir politiķu darīšana. Tikai viena pasniedzēja man tā pārmetoši “uzbrauca”: “Sak, ko tad esat ieguvuši ar savu brīvību?” Manas krievu valodas prasmes nebija tik labas, lai ar viņu iesaistītos sarežģītā polemikā, tāpēc paliku atbildi parādā,” atceras Artis.
Salīdzinot nometnē sastaptos dažādu tautību jauniešus, Artis stāsta, ka korejieši, piemēram, izcēlušies ar lielu uzcītību. Viņi ikvienu brīvu brīdi veltījuši krievu valodas apguvei. Igauņi, arī somi bijuši ļoti vienpatni, maz kontaktējušies ar citiem. Ar interesi Artis vērojis melnādainos jauniešus, jo tādus nebija agrāk tik tuvu skatījis. Emocionāli spilgta bijusi kopīga līdzi sekošana pasaules čempionāta spēlēm futbolā, īpaši finālam, kurā uzvarēja itālieši.
Runājoties ar citu zemju līdzaudžiem, Artis pārliecinājies, ka viņu zināšanas par Latviju ir stipri virspusējas. Joprojām tiek jaukta Latvija un Lietuva, taču daudzi zina mūsu prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Nometnē mūsējie tautu kultūras vakarā izcēlušies, jo bijuši vieni no nedaudziem, kas paņēmuši līdzi tautas tērpus. Tas pārējos nometnes dalībniekus sajūsminājis.
Spānijā silda, Varšavā nemīl
Spānijā Artis bija martā. Tas bijis ceļojums tūristu grupā, tāpēc bijis mazāk iespēju kontaktēties ar vietējiem ļaudīm. Taču šī Eiropas rietumu puses valsts skaistkalnieti patīkami pārsteigusi ar tehnoloģiju attīstību, sadzīves ērtībām un martam tik neierastu siltumu, kas pēc drēgnā Latvijas pavasara bijis jo īpaši patīkami.
Arī par ceļojumu uz Poliju Artim lēmumu vajadzēja pieņemt ļoti īsā laikā, dažās minūtēs. Kāda pūtēju orķestra dalībniece nebija nokārtojusi visus ceļojuma dokumentus, tāpēc braukt līdzi un spēlēt uzaicināja Arti. Ceļā bija jādodas tajā pašā dienā. Par braukšanu jaunietis daudz nav šaubījies, jo zinājis, ka ar savējiem kopā vienmēr būs jautri un interesanti. Tā arī bija, Polijā pavadītās dienas bija piedzīvojumiem bagātas. Iespaidu daudz, muzikantus no Latvijas uzņēma sirsnīgi. Vienīgi Varšavas policijai nekādi nebija pa prātam Skaistkalnes pūtēji, tāpēc tos no centrālā laukuma vairākas reizes raidīja prom.
Sarunas noslēgumā Artis atzīst, ka neko īpašu jau nav paveicis, tomēr šis patiesi bijis iespaidiem pilns gads. Kā vēl vienu jauku laimes apliecinājumu viņš min beidzot pabeigtu savas istabas remontu. Tas vēlreiz pierāda, ka laimes mērogi atkarīgi no katra cilvēka paša.
