Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Līvāni» pirmdien un otrdien lika zāles skābbarību ziemas krājumiem.
Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Līvāni» pirmdien un otrdien lika zāles skābbarību ziemas krājumiem.
Kaut arī lietainais laiks šovasar traucē lopbarības sagādi, šis darbs nav atliekams. Edgars Latūns ar nelielām bažām stāsta: «Zāles skābēšana mūsu sētā ir pirmais mēģinājums. Par tādas barības gatavošanu sāku domāt pēc Mežotnes pagasta zemnieku saimniecībā «Naikas» organizētajām mācībām. Seminārā redzētais mani iekšēji «sakūdīja».»
Jāizvēlas lētākais
Edgars Latūns konsultējas ar Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja (BLKB) speciālistiem un SIA «Kemira Latvija» agronomi Aivu Kupferi. Viņa ieteic, cik daudz un kā lietojams konservants, gatavojot zāles skābbarību. Vēl pāragri spriest, kā izdosies, rezultāti būs zināmi tikai ziemā.
Arī «Līvānos» nepastāvīgās jūnija dienas aizkavējušas siena vākšanu. Zāle tikmēr pāraugusi, un tad cits nekas vairs neatliek, kā eksperimentēt. Vecākiem palīdzēt atbraucis dēls Gatis, kuram tagad ir prakses laiks Rīgas amatniecības vidusskolā. Jaunietis kā eksterns ieguvis traktorista tiesības un labprāt sēžas pie traktora «Newholland» stūres. Palīgā nāk arī kaimiņš Juris, jo steidzamos darbos vajadzīgs papildspēks. Tā zemnieki viens otru balsta.
Edgara kundze Dina spriež, ka bez siena neiztikt. Tas vajadzīgs desmit slaucamām govīm un desmit jaunlopiem. Sinoptiķi sola labāku laiku un tad jāpagūst savākt presētu sienu. Latūniem ir visa vajadzīgā tehnika. Saimniece atceras, ka gotiņām labi garšojusi lielajos ruļļos satītā apvītinātā zāle. Šādu barības gatavošanu Latūni atļāvušies tikai vienu vasaru, kad bijis vairāk naudas. Tagad jārīkojas tā, lai būtu pašiem izdevīgāk.
Bērniem vēl vieglākas dienas
Latūnu ģimenes darbdienas aizrit divos pagastos – Codē un Vecsaulē. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Edgaram jāturpina viņa iesāktais. Nenoliedzami, tas ir sarežģīti, bet cita ienākumu avota, izņemot lauksaimniecību, nav.
Edgars pirms vairākiem gadiem droši ņēma kredītu, lai nopirktu jaunu ārzemju tehniku. Aizdevums vēl nav atdots, un domās par to krājas tikai saimniekam zināms smagums. Dina bilst, ka pretimnākoša ir Latvijas Hipotēku un zemes bankas Bauskas nodaļa, kas pagarina aizdevuma termiņu. Savukārt Edgars priecājas par sadarbību ar akciju sabiedrību «Balticovo», kurai viņš piegādā graudus.
Latūni negaužas par grūtumu. Strādā un mācās, izzina jaunāko. Pērnruden «Līvānos» pirmo reizi iesēja ziemas rapsi, tas aug 19 hektāros. Ziemāji aizņem 76 hektārus, vasarāji – 68. Zālāji aug 20 hektāros. Lauksaimniekiem katrs gads mēdz būt citādāks, ar iepriekš neparedzamiem sarežģījumiem. Pērn skaistāko graudaugu lauku lietavas pieplacināja pie zemes un cerēto ražu neizdevās iekult. Arī šī gada pārliekais mitrums sagādā raizes. Dina neliekuļojot saka: «Katru gadu ar kaut ko «iekrītam».» Bet darbs ir jāturpina tālāk. Bērniem Latūni gan nenovēl lauku dzīvi.
Interesanti, ka visai Latūnu ģimenei ir traktora vadītāja tiesības. Meita Baiba tās ieguvusi, mācoties Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Arī māmiņa sēstas pie stūres, kad vīriem ir daudz darāmā.
IETEIKUMS
BLKB vadītāja Eleonora Maisaka iesaka lopbarības gatavošanas tradicionālās metodes papildināt ar neierastiem paņēmieniem, piemēram, sasmalcinātas zaļas zāles likšanu īpašos maisos. To izmēri – 2,9×3,4 m un 2,3×2,9 m, tilpums, sākot no vienas tonnas. Viens tāds maiss maksā Ls 4. Pildot maisā, zāle jāsablietē. To var izdarīt gan ar kājām, gan kā skābētus kāpostus stampājot. Var izmantot konservantu, var iztikt bez tā. Hermētiski noslēgtajā vidē saglabājas zāles barības vērtība. Šis darbs jāveic īsā laikā, vēlams vienā dienā.
Vienai govij kūtsstāvēšanas periodā vajag divus maisus. Pietiek arī ar vienu, ja lopam baro kvalitatīvus salmus. Rundāles pagasta zemnieks Uldis Ramanis jau vairākas vasaras, izmantojot lielos maisus, gādā gotiņām barību.
Pļavās, kur mitruma dēļ siens sabojājies, to jācenšas novākt, lai veidotos labs atāls. Arī no tā varēs pagūt savākt lopbarību.
