Saulainā februāra sestdienā devos uz Rīgu, lai pārbaudītu, vai reklāmās solītās atlaides centra veikalos tiešām ir tik labas.
Saulainā februāra sestdienā devos uz Rīgu, lai pārbaudītu, vai reklāmās solītās atlaides centra veikalos tiešām ir tik labas. Mājās braucot, somā bija izdevīgie pirkumi, bet prātā pārdzīvotais pārbīlis, jo vienā mirklī varēju tikt izputināta uz līdzenas vietas.
Apzagta pa īstam
Pazīstamas firmas nelielā veikaliņā Tērbatas ielā todien bija daudz pircēju. Izpārdošanas pēdējo piecu dienu cenas bija vilinošas, un arī piedāvājums labs, jo stendos arī lielāku izmēru kājavi. Laikoju citu pēc cita, mēģinot sevi pārliecināt, ka visus tāpat nenopirkt, tāpēc nāksies vien izvēlēties. Jāteic, tas bija ļoti grūti.
Solis līdz spogulim, solis līdz plauktam, šajā šaurībā kļuva karsti. Noliku cimdus un šalli uz soliņa, turpat uz brīdi iestarpināju arī somu. Tieši šādu pārdrošību kāds no manis bija gaidījis…
Brīdī, kad man vienā kājā zābaks, otrā kurpe, veikalā atskanēja sauciens: “Jūs paņēmāt svešu somu!” Uzmetu aci savām lietām un sapratu, ka tieši manējās vairs nav vietā, kur noliku. Bet somā – bankas kontam piesaistītā maksājumu karte, pase, citi dokumenti, mājas atslēgas, mobilais tālrunis, maks… prātā aši pārskaitīju zaudējumu, saprotot, ka nu vienreiz esmu aptīrīta pa īstam. Bez naudas netieku uz mājām, bez atslēgām dzīvoklī, bez telefona nevaru bloķēt bankas karti, ne arī kādam paziņot par ķezu, jo numurus nezinu no galvas.
Nepaguvu pat īsti nobīties, kad gluži sveša jauna sieviete pāri līdzās esošam plauktam sniedza man gandrīz jau zudušo somu. Viņa to bija izrāvusi zaglim no rokām. Tā arī nepaguvu garnadzi ieraudzīt, jo veikala durvis noklaudzēja un prom viņš bija.
Guvusi mācību
Atguvusi somu ar visu savu mantību, gandrīz nosēdos garām soliņam. Attapusies piedāvāju savai glābējai naudu, aicināju uz pusdienām līdzās esošajā restorānā, bet viņa atteicās. Tāpat kā es, viņa kopā ar paziņu atbraukusi iepirkties, un neesot daudz laika. Pati šādu mācību dabūjusi pirms Ziemsvētkiem, kad lielā iepirkšanās centrā viņai no somas izzagta naudas makam līdzīga mape ar svarīgiem dokumentiem. Tāpēc kļuvusi īpaši vērīga, un tā nu izglāba no pamatīgas ķibeles arī mani.
Biju gan krietni pārsteigta, ka uz brīdinošo saucienu un steidzīgo promgājēju nereaģēja veikala apsargs un pārdevējas. Tobrīd atcerējos Ostapa Bendera teicienu, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Protams, nopirku gan zābakus, gan kurpes, naudas nemaz nebija žēl. Tikko taču biju pārliecinājusies, cik viegli to, ko taupa taupītājs, var paņemt laupītājs.
