Eiropas Valodu diena ir gadskārtējs pasākums, kas notiek 26. septembrī. Tajā cildina valodu daudzveidību šajā pasaules daļā.
Eiropā lieto vairāk nekā 200 valodu, no tām 24 ir oficiālās Eiropas Savienības institūciju darba valodas. Eiropā vēl pastāv aptuveni
60 reģionālās un mazākumtautību valodas. Prāvu skaitu lieto atbraucēji no citām pasaules malām.
Atzīmējot Eiropas Valodu dienu, tiek uzsvērta plašā valodu daudzveidība vecajā kontinentā. Tas arī kalpo kā mudinājums visu vecumu cilvēkiem apgūt svešvalodas. Zinot vismaz vienu svešvalodu, ir vieglāk atrast darbu, saprasties ar citiem. Valodu prasmes palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.
Konferences un konkursi
Eiropas Valodu dienu pirmo reizi 2001. gadā izsludināja Eiropas Komisija un Eiropas Padome. Latvijā Eiropas Valodu dienas aktivitātes risinās vairāku nedēļu garumā. Tiek rīkotas svešvalodu nodarbības, spēles, sarunas, konferences, radioraidījumi, konkursi. Piemēram, 12. oktobrī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks čehu valodas atklātā stunda jautrā gaisotnē: sasveicināšanās, homonīmi, vārdu spēles. No 17. līdz 19. oktobrim Gētes institūts Rīgā rīko vācu valodas dienas. Līdz novembra vidum ir iespēja iesūtīt darbus fotogrāfiju un stāstu konkursam «Kļūdīties tā, lai citiem prieks», kā arī skolēnu radošo darbu konkursam «Kas manu tautu dara stipru». Izvērstāka informācija par Eiropas Valodu dienu norisi Latvijā meklējama interneta vietnē valoda.lv.
«Bauskas Dzīve» 25. septembrī Rīgā piedalījās Valodas vēstnieku vēlbrokastīs. Semināra tēma šogad bija «Latviešu valoda digitālajā vidē».
Apjomīgu darbu šajā jomā veic vadošais tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmums Baltijā «Tilde». Tas nodrošina tehnoloģiju pārlikšanu vietējās valodās, to saskaņošanu ar vietējiem likumiem un kultūru. Firma izstrādā valodu automātiskās tulkošanas tehnoloģijas, tā ir vadošā plaša lietojuma programmatūras izstrādātāja Baltijas valstīs.
Bagātāki par angļiem
«Tildes» vadītājs Andrejs Vasiļjevs atklāja latviešu valodas izdzīvošanas iespējas mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Kā vienu no mūsu valodas kvalitātēm viņš minēja latviešu valodas vārdformu daudzumu. Mūsu valodā ir aptuveni 22 miljoni vārdformu, savukārt angļu valodā to skaits sasniedz 0,5 miljonus. Pasaulē saskaitītas ap 6900 valodu. Ap 200 valodu ir tādas, kurās ir vairāk nekā miljons lietotāju. Tām pieskaitāma arī latviešu valoda. Puse zemeslodes iedzīvotāju runā kādā no 15 lielajām valodām.
A. Vasiļjevs pauda, ka mazajām valodām, pie kurām nepārprotami pieskaitāma arī latviešu valoda, tehnoloģiju attīstība ir daudz bīstamāka nekā angļu, spāņu vai arī ķīniešu valodas straujā izplatība. Ja valodai netiks laikus izstrādātas tās tehnoloģiskā pielietojuma iespējas, tās pastāvēšanas un praktiskās izmantošanas laiks var krietni sarukt. Tieši tādēļ «Tilde» lielu uzmanību pievērš, piemēram, latviešu valodas mašīntulkošanas programmatūras pilnveidošanai. Uzņēmumā top programma latviešu valodā runātā teksta automātiskai pārveidei drukātajā tekstā.
Tomēr A. Vasiļjevs atzina, ka tehnoloģiju attīstība vismaz pagaidām pilnībā nav spējīga pārņemt visas cilvēka funkcijas, viņš paskaidroja: «Dators tulko pasacītā būtību, precīzi var saskaņot vārdus. Taču tas nespēj pārtulkot sacītā niansēs ieslēpto jēgu.»
Kā dzīvos bez Lielbritānijas?
Eiropas Komisijas Latviešu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja Baiba Aleksejuka iezīmēja interesantu niansi par angļu valodas turpmāko statusu Eiropas Savienības institūciju darbā. Pēc diviem gadiem Lielbritānijai paredzēts oficiāli pabeigt izstāšanās procedūru no ES. Tādējādi arī angļu valodas kā oficiālās ES valodas statuss varētu tikt mainīts. B. Aleksejuka uzskata, ka tik vienkārši gan angļu valoda no ES institūciju aprites nepazudīs. Īrijā un Maltā ir divas oficiālās valsts valodas. Un viena no tām ir angļu valoda.
Tomēr B. Aleksejuka atzina, ka angļu valodas izmantošanas tendences sarukt varētu. Piemēram, Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers savu pēdējo uzrunu iesāka angļu valodā, taču pēcāk pārgāja uz franču valodu un pabeidza sacīto vāciski. B. Aleksejuka tomēr pieņem, ka angļu valodai tiks saglabāts ES oficiālās valodas statuss. Taču varētu palielināties franču un vācu valodas lietošana, varbūt vairāk būtu arī nepieciešamas spāņu valodas zināšanas. Par nākotni domājošiem jauniešiem šo aspektu nevajadzētu ignorēt.
Grāmatās un elektroniski
Latviešu valodas aģentūras (LVA) Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola iepazīstināja ar jaunumiem drukātajā un virtuālajā vidē. Lai arī elektronisko pakalpojumu izmantotāju skaits palielinās, joprojām daudzi skaidrojumus labprātāk meklē drukātajās vārdnīcās. Tādēļ LVA jaunumu piedāvājumu klāsts ir gan papīra, gan elektroniskajā formā. Joprojām lasītāju iecienītas ir populārzinātniskās enciklopēdijas. Aģentūras speciālistes sacītais papildināja semināra dalībnieka A. Vasiļjeva teikto, ka valodas pastāvēšanu nodrošinās tās dzīvotspēja virtuālajā vidē.
Inita Vītola, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja, iepazīstina ar jaunajiem izdevumiem drukātajā, kā arī virtuālajā vidē.
Drukātie izdevumi
«Valodas prakse. Vērtējumi un ieteikumi.» 12. laidiens.
Marks Albijs. «Tā viņi te runā». Sērijas «Ceļojumi pa apdraudētajām valodām» 6. grāmata.
Māris Baltiņš, Ina Druviete «Ceļavējš cilvēku ciltij». Populārzinātniska enciklopēdija par valodu un sabiedrību.
Latviešu-arābu sarunvārdnīca.
«Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale». Tā ir pirmā grāmata šajā sērijā. Paredzēti arī izdevumi par citiem novadiem.
Izdevumi elektroniskajā vidē
Valodas konsultāciju elektroniskā datubāze – būs pieejama no šī gada decembra.
Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā. Būs pieejams no 2018. gada. Te varēs noskaidrot, kā latviski pareizi rakstīt 28 pasaules valodu personvārdus.
Latviešu valodas elektroniskā rokasgrāmata. Plānots atvērt 2018. gada maijā.
Elektroniskā latviešu valodas vārdnīca. Meklējama interneta vietnē epupa.valoda.lv. Tā paredzēta 7. – 12. klases mazākumtautību skolēniem, taču daudzpusīgais materiāls izmantojams arī vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, augstskolās, pedagogu pilnveides programmās un kursos, kā arī ikviena interesenta patstāvīgajā darbā, mācoties latviešu valodu vai padziļinot zināšanas par to gan Latvijā, gan ārvalstīs. Patlaban valodas apguvei un izziņai tiek piedāvāts vārdnīcas izmēģinājuma modulis (251 šķirklis), bet nākotnē vārdnīcas saturu ir paredzēts būtiski paplašināt.
