Somija un Zviedrija pozitīvi raugās uz Baltijas valstu turpmāko dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, taču nav gatavas pašas pievienoties aliansei.
Somija un Zviedrija pozitīvi raugās uz Baltijas valstu turpmāko dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), taču nav gatavas pašas pievienoties aliansei. Tā šonedēļ rakstīja preses izdevumi Vācijā un Zviedrijā.
Somijas premjers uzsver, ka uz Somijas valdību ne no ārpuses, ne no iekšpuses netiek izdarīts spiediens iestāties NATO. Tomēr pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV valstī aktualizējušās debates par pievienošanos NATO. Laikraksti atgādina, ka par spīti ciešajai sadarbībai ar NATO struktūrām Somija un Zviedrija pēc paredzamās Baltijas valstu iestāšanās NATO būs vienīgās Eiropas valstis, kas nebūs oficiāli piebiedrojušās aliansei.
«Divu gadu laikā Zviedrijas apkārtējais reģions būs radikāli pārveidojies. Mums līdzās atradīsies valstis, kas piederēs diviem ekskluzīvākajiem klubiem – ES un NATO,» raksta zviedru avīze «Expressen».
«Agrāk mēs varējām uz baltiešiem zināmā mērā raudzīties kā uz brālēniem no laukiem, taču nākotnē mums pašiem nāksies uzņemties šo lomu. Aliansēs neiesaistītās Zviedrijas vārdos par Eiropai izšķirīgiem jautājumiem ieklausīsies mazāk nekā Rīgas un Tallinas valdībās. Tas būs smags trieciens Zviedrijas pašlepnumam,» tādas domas pauž «Expressen».
