Skaistkalnes kafejnīcas «Pie Mēmeles» saimniece Regīna Ukriniene uzliek sildīties zirņu zupu un cepelīnus – pa logu redzējusi, ka pusdienās nāk pastāvīgais klients rīdzinieks. Skaistkalnes vidusskolā Regīnas firma bērnus ēdina desmit gadus, stāsta vitālā lietuviete, nosmejot: «Tie, kuri pirms nogaršošanas rauc degunu, parasti nāk prasīt papildporciju.»
Siltums ziemā
Tradicionālā lietuviešu virtuve ir ziemai piemērota – kalorijām bagāta un spēcinoša. Tajā ir daudz rīvētu kartupeļu ēdienu, kas atjautīgi pagatavoti dažādos veidos. Lietuvieši gatavo kuģeli, kartupeļu pankūkas un pildītas kartupeļu pankūkas, kartupeļu klimpas, stāsta Regīna. Viņiem, tāpat kā latviešiem, garšo sautēti kāposti, tradicionālajā virtuvē ir daudz biezpiena ēdienu.
Regīna un pavāre Vaida Podžuniene dzīvo tuvējā Lietuvas ciemā Ģermanišķos. Skaistkalnes kafejnīcā iecienītākais ēdiens ir cepelīni, ko abas labprāt gan gatavo, gan ēd pašas. «Lietuvieši tā nepakļaujas modes lietām, dominē lauku virtuve,» raksturo Regīna, nosmejot, «man viss jāpagaršo, nedrīkst cilvēkam pasniegt ēdienu, ja nezini, kas podā ir.»
Lielveikalu saldētavās par cepelīniem nosauktais produkts nav cepelīns, strikti noteic Regīna. «Īstie cepelīni ir roku darbs – zaļus kartupeļus nomizo, sarīvē, nosusina. Tikai nedaudz pievieno vārītu kartupeļu masu. Īstu cepelīnu mīklu nevar sasaldēt,» skaidro pavāre, «ir tādas kartupeļu šķirnes, kas arī sarīvētas nekļūst tumšas. Izmantoju šķirni ‘Sarai’, ja šo kartupeļu pietrūkst, cepelīni būs tumšāki.»
Galda rota
Otrās dienas cepelīnus Regīna pārgriež uz pusēm un apcep pannā, tad tie esot vēl gardāki. Īpašs ēdiens ir kartupeļu desa jeb «vedarai». Asinsdesas Regīnas dzimtajā pusē Aukštaitijā cep, bet citur Lietuvā tās vispirms izvāra un pēc tam apcep.
Regīna ēst gatavo kopš agras jaunības: «Mana mamma bija ļoti laba pavāre. Sāku strādāt pie viņas, kad mācījos vidusskolā. Toreiz kolhozā bija jāpabaro 40 strādnieki studenti. Četros rītā cēlos taisīt virteņus. Kad viņi brokastis bija paēduši, braucu uz skolu, noliku eksāmenu un atgriezos gatavot vakariņas. Pati esmu beigusi kultūras darbinieku skolu Viļņā, bet gatavot man patīk vislabāk, tā arī virtuvē strādāju.»
Īsts meistardarbs ir šakotis jeb vedējmātes torte – ragains konuss no olu un miltu mīklas, kuru cep īpašā iekārtā, griežot un no augšas tecinot mīklu. Tā cepšana ir liela māksla, lielākā cepumā ir līdz pat 50 olu. «Tas ir ļoti sens ēdiens,» stāsta Regīna, «Panevēžā ir ceptuve «Egle», kur šakoti rotā ar rozēm, redzēta pat stārķa ligzda – tā ir īpaša kāzu galda dekorācija.»
Liels pārsteigums
Jaunā paaudze lietuviešu pavāru skolās apgūst visu tradicionālo ēdienu gatavošanu, uzturot nācijas mantojumu. Līdzīgi latviešiem, lietuvieši dārzos audzē daudz zaļumu, ko sasaldē un liek pie ēdiena visu gadu.
Regīna smejas, ka lietuvieši nezina latviešu nacionālo ēdienu – pelēkos zirņus, lai gan ēd aunu jeb turku zirņus. Vārīti pelēkie zirņi bijis liels pārsteigums skaistkalnietes Laimas Indriķes lietuviešu draudzenei, kurai tie ļoti iegaršojušies.
Lietuvieši nezina soļanku, kas Latvijā ir populāra, saka pavāre. Tur labprāt ēd zirņu, pupiņu, kāpostu un skābētu kāpostu zupu. Lietuvieši negatavo mērces, kas ir ierasta piedeva latviešu virtuvē, un saldos ēdienus, ko latvieši prot visai smalkus, piebilst Laima. Skaistkalnes kafejnīcā saldos īpaši gardu muti ēdot lietuviešu kungi. Sevišķi iecienīti ir biezpiena sacepumi, krēmi, uzputenis, ķīselis kā saldēdiena mērce.
Laima no bērnības atceras «skriļai» – ūdenī vārītas biezpiena un miltu mīklas pladītes. Tās ēd ar krējumu vai sviesta mērci un cukuru. No līdzīgas stingras mīklas Regīna prot gatavot biezpiena «ezīšus», aprīvējot tos uz rīves un izvārot.
Regīnas Ukrinienes receptes
Kuģelis
Nomizo un sarīvē zaļus kartupeļus, bet masu, atšķirībā no cepelīniem, nenosusina. Tajā iejauc ar sīpoliem saceptu sagrieztu cauraudzi. Nedaudz pielej vārītu pienu, tas saglabā masu gaišu. Samaisa, lej pannā un cep cepeškrāsnī. Gatavu pasniedz ar krējumu. Gaļas vietā var pievienot sasmalcinātas sēnes vai dārzeņus.
Asinsdesa
Vārītām grūbām pievieno cūkas asins recekļus, sagrieztu un apceptu cauraudzi. Masu izmaisa un pilda resnajās cūkas zarnās. Desu vietām sabaksta, lai neplīst, cep cepeškrāsnī.
Vedara jeb kartupeļu desa
Sarīvē zaļus kartupeļus, pievieno sagrieztu un apceptu cauraudzi, samaisa. Masu pilda tievajās cūkas zarnās, sabaksta un cep cepeškrāsnī.
