Pēdējā laikā par labu toni ir kļuvusi slavas dziesmu dziedāšana ceļam uz Eiropas Savienību.
Pēdējā laikā par labu toni ir kļuvusi slavas dziesmu dziedāšana ceļam uz Eiropas Savienību (ES). Bet tikai daži uzdod sev jautājumu: vai ES vēl pastāvēs, pirms mēs tur nonāksim?
Pagājušā gada korupcijas skandāls Eiropas Komisijā, aizvien pieaugošais Anglijas iedzīvotāju eiroskepticisms (70% balsotu par izstāšanos un tikpat neatbalsta pievienošanos kopējai valūtai), pārējo ES valstu iejaukšanās Austrijas iekšējās lietās, Francijas un Grieķijas zemnieku protesta akcijas, kā arī Vācijas reģionālo zemju pašvaldību aizvien pieaugošā neapmierinātība ar centralizācijas tendencēm ir pirmās bezdelīgas vienotās Eiropas ilūziju zudumam, kādu to iedomājās globalizācijas apoloģēti.
Nesen notikušajā inteliģences konferencē eirooptimisti jau kuro reizi centās pārliecināt par Eiropas Savienībā notiekošo procesu ietekmēšanas iespējām Latvijai labvēlīgā gultnē. Viņuprāt, tāpēc vien ir ātrāk jācenšas iekļūt ES.
Kārtējais inteliģences saiets tikai apliecināja vecum veco komunistu tēzi, ka naudas vara kapitālismā ir stiprāka par ideju varu.
Mēģināšu kliedēt, manuprāt, trīs galvenās sabiedrībā «iesētās» ilūzijas par iestāšanās nepieciešamību Eiropas Savienībā.
Pirmkārt, pieaugšot mūsu drošība. Manuprāt, to var teikt cilvēki, kam gribas melnu uzdot par baltu, jo, piemēram, viens no ASV prezidenta kandidātiem uzskata, ka ES jāuzņem arī Krievija. Pats Putins tajā pašā laikā uzstājīgi prasās NATO. Demokrātiskā Eiropa un ASV nav spējīgas neko iesākt pret Krievijas izrīcību Čečenijā. Ir pilnīgi skaidrs, – pat ja mēs būsim ES, tad Krievijas reālu draudu gadījumā Latvijai, ASV un ES tikai skaļi protestēs, taču neko vairāk neuzsāks. Uzskatu, ka ne jau Krievijas spiediena rezultātā mums nācās pieņemt pašreizējos pilsonības un valodas likumus, bet gan tieši demokrātiskās Eiropas dēļ.
Otrkārt, mūs gaidot milzīgais Eiropas tirgus. Tieši otrādi – neviens tur mūs negaida. Cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi no 1. jūnija tiekot atcelti it kā tāpēc, ka ES pieņemšot atbildes pasākumus Latvijas sviesta eksportam uz to. Taču tiek aizmirsts atgādināt, ka piena produktu eksports veido tikai vienu procentu no attiecīgā piena produktu daudzuma. Nevajadzētu arī aizmirst, ka mūsu veikali ir pilni ar importa piena produktiem – ieviesīsim pretpasākumus pret tiem, un mūsu sviestam noiets atradīsies tepat Latvijā. Eiropas tirgū, labākajā gadījumā, varēs iekļūt tikai lielās firmas vai, kas ir daudz reālāk – ES valstu firmu meitas uzņēmumi. Tā kā mūsu valstī ar ekonomiskām metodēm netiek stimulēta kooperācija, lielākajai daļai mazo uzņēmēju, sevišķi zemniekiem, Eiropas tirgi var būt tikai tālas vīzijas.
Treškārt, ienākšot investīcijas. Taču ne bez Eiropas «zaļo» atbalsta mūsu valsts ir likvidējusi savu celulozes un papīra rūpniecību. Turklāt izslavētā celulozes kombināta celtniecība desmit gados kopš runu sākuma par to, vēl nav sākusies, jo par galvenajiem investoriem esam izvēlējušies somu zemniekus – mežu īpašniekus. Tiešām āžus par dārzniekiem protam likt. Mūsu kaimiņi lietuvieši līdzīgu kombinātu grasās celt ar japāņu palīdzību. Tas neapšaubāmi ir daudz tālredzīgāks solis un droši vien realizēsies ātrāk par latviešu bāleliņu projektu. Latvijā tiešām ienāk investīcijas – universālveikalu, banku, apdrošināšanas kompāniju un citu tieši neražojošu nozaru veidā. Neviens ārzemnieks nevēlas investēt, piemēram, kādreiz slavenajā Latvijas zinātnē – neies taču radīt konkurentus. Ar mīļo draugu – dāņu konsultantu – rokām ne viena vien perspektīva zinātnes nozare Latvijā tika «nozāģēta», un ne velti esam pēdējā vietā Eiropā zinātnes finansējuma ziņā.
Manuprāt, palielinoties ES dalībvalstu skaitam, pieaugs neatgriezeniskas un nepārvaramas šī organisma pretrunas. Vadības mehānismi aizvien vairāk sarežģīsies, pieaugs attālums starp lēmumu pieņēmējiem un to realizētājiem. Neraugoties uz moderno masu komunikāciju līdzekļu pieejamību, indivīdam aizvien grūtāk kļūs pieņemt pareizo lēmumu. Jēdziens «latviešu nācija» kļūs par anahronismu. Beidzot būs radīti Čingiza Aitmatova mankurti – Eiropas pilsoņi. Tāpēc neredzu nākotni tādai Eiropai, ko mums cenšas uzspiest gudrie.
A. PUNKA Mežotnē
