Ko nozīmē ieviest vienotu valūtu – eiro – un īstenot vienotu ekonomisko politiku? Ko tas dod valstīm?
Ko nozīmē ieviest vienotu valūtu – eiro – un īstenot vienotu ekonomisko politiku? Ko tas dod valstīm?
– Dalība Ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un tautsaimniecības izaugsmi. Tā ietver dzīves kvalitātes paaugstināšanos, plašākas preču un pakalpojumu tirgus iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm.
Taču dalība ES un EMS prasa arī dalībvalstu aktīvu piedalīšanos reformās. Lielākajai daļai valstu dalība ES nozīmējusi stabilitātes un labklājības paaugstināšanos, jaunu darba vietu radīšanu, ārējo tiešo investīciju un kapitāla plūsmu pieaugumu.
ES sākotnēji nabadzīgāko dalībvalstu – Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas – pieredze rāda, ka pievienošanās ES ir veicinājusi daudzas pozitīvas pārmaiņas šo valstu dzīvē, bet daudz ir bijis atkarīgs no pašu valstu spējas veikt nepieciešamās reformas. Saskaņā ar «Eurostat» aprēķiniem 2001. gadā Latvijas iedzīvotāju labklājība bija 33 procenti no ES vidējā labklājības rādītāja.
Ko dalība ES un eiro ieviešana devusi Īrijai?
– Īrija ir attīstījusies visveiksmīgāk: pievienošanās brīdī 1973. gadā tās iedzīvotāju labklājība bija aptuveni 60 procentu no ES vidējā līmeņa, bet 1990. gadā šis rādītājs jau pieauga līdz 75 procentiem un vēl pēc desmit gadiem pat pārsniedza ES vidējo līmeni par 20 procentiem. Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps Īrijā pēdējos piecos gados vidēji bijis 8,4 procenti gadā. Tas sasniegts, strauji palielinoties investīcijām, kā arī pārdomāti izmantojot ES strukturālo fondu ievērojamu atbalstu.
Kā attīstījās Grieķija?
– Savukārt Grieķijas pieredze atgādina, ka veiksmīga attīstība ir atkarīga no katras valsts spējas pilnveidoties, nepaļaujoties tikai uz palīdzību no ES. Grieķija pievienojās ES 1981. gadā ar aptuveni tādu pašu labklājību kā Īrijā, bet vēl ilgu laiku nespēja izveidot stabilu makroekonomisku vidi. Tādēļ ārējo investīciju apjomi Grieķijā neauga, tuvināšanās citu ES valstu dzīves kvalitātei notika ļoti lēni. Lai gan ekonomiskā vide pakāpeniski uzlabojās, nevēlēšanās risināt fiskālā sektora problēmas un veikt strukturālas reformas ir pamatā tam, ka Grieķija arī pašlaik ir nabadzīgākā ES dalībvalsts.
