Partijas «Vienotība» kandidātu sarakstos iekļauti vairāki labi zināmi personāži, uz Saeimu startē arī baušķenieks Uldis Kolužs.
«Vienotības» sarakstos piecos vēlēšanu apgabalos visā Latvijā kandidēs 115 deputātu kandidāti, un viņu vidū – seši Ministru kabineta locekļi, 24 Saeimas deputāti, 16 reģionālo sadarbības partiju virzīti kandidāti, pieci Latvijas pilsētu un novadu priekšsēdētāji un 19 pašvaldību deputāti.
Deputātu kandidātu vidējais vecums ir 46,1 gads, vecākais kandidāts – 76 gadi, jaunākais – 21 gads. Augstākā izglītība ir 93 procentiem.
1. Jānis Reirs (dz. 1961. g.)
«Vienotības» Zemgales apgabala saraksta līderis. Dzīvo Dobeles novadā. Latvijas Republikas (LR) Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Kontroles un audita komitejas vadītājs Ziemeļu investīciju bankā. Politiskās partijas «Vienotība» valdes loceklis. Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Rūpniecības plānošanas specialitātē 1991. gadā ieguvis augstāko izglītību.
Strādājis LR 8. Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā. 9. Saeimā – Juridiskās komisijas sekretārs. Pastāvīgi strādājis Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. 10. un 11. Saeimā darbojies Pieprasījumu komisijā. J. Reirs ilgstoši glabā ievērojamu skaidras naudas summu. 2002. gada deklarācijā fiksēti 95 000 latu, ārkārtas vēlēšanu laikā naudas daudzums saruka līdz 27 500 latu, pašlaik uzrādīti 12 094 eiro.
2. Juris Šulcs (1955)
Dzīvo Tukuma novadā. Tukuma novada domes priekšsēdētājs. Finanšu ministrijas Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētājs. J. Šulcs veic darbu arī bez atlīdzības, būdams Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis. Viņš ir valdes priekšsēdētājs politiskajā partijā «Tukuma pilsētai un novadam», valdes loceklis politisko partiju apvienībā «Nacionālās vienotības apvienība» un domes loceklis Latvijas Pašvaldību savienībā. 1978. gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot satiksmes ceļu inženiera kvalifikāciju.
Kopš 1996. gada Tukuma domes priekšsēdētājs, 2004. gadā domes ārkārtas sēdē atbrīvots no darba. Mēra atlaišana saistīta ar viņa iebildumiem pret poliklīnikas privatizāciju. Toreiz, gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, izveidota reģionālā partija «Tukuma pilsētai un novadam», par kuras priekšsēdētāju, izstājoties no «Latvijas Ceļa», kļuva J. Šulcs. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās J. Šulca vadītā partija uzvarēja, un viņš kļuva par jaunās domes priekšsēdētāju.
3. Vjačeslavs Dombrovskis (1977)
Dzīvo Rīgā. LR ekonomikas ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors. Reformu partijas valdes priekšsēdētājs.
1999. gadā V. Dombrovskis Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un finansēs, 2001. gadā Klarka universitātē ASV, Masačūsetsā, – maģistra grādu ekonomikā, 2003. gadā Klarka universitātē, studējot valsts finanses un ekonometriju, – doktora grādu ekonomikā.
Kandidāta parādsaistību summa – 173 683 eiro. 2011. gadā V. Dombrovskis iesaistījās politikā, kandidējot Saeimas ārkārtas vēlēšanās no Zatlera reformu partijas saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā, ievēlēts 11. Saeimā. 2013. gadā pēc Roberta Ķīļa demisijas V. Dombrovski apstiprināja par izglītības un zinātnes ministru Valda Dombrovska valdībā. 2014. gada janvārī viņš kļuva par ekonomikas ministru Laimdotas Straujumas valdībā.
4. Viktors Valainis (1986)
Dzīvo Jelgavā. LR Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. 2009. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu nekustamā īpašuma pārvaldībā un ekonomista kvalifikāciju. 2011. gadā ieguvis maģistra grādu būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā. Biedrības «Brīvie demokrāti» valdes priekšsēdētājs. 2011. gadā iestājās Zatlera reformu partijā, kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no Zemgales apgabala. 2011. gada 16. oktobrī kopā ar pieciem citiem biedriem pameta Zatlera reformu partiju, protestējot pret nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu. 2013. gadā kļuva par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru.
2009. gadā V. Valainis Jelgavā atvēris naktsklubu «Post Club». Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts darba inspekcijas un Ekonomikas policijas darbinieki tajā regulāri veica pārbaudes. Klubā konstatēti dažādi pārkāpumi – neesot izsniegti čeki, fiksēta nelegāla nodarbinātība, pārkāpumi akcīzes preču apritē, autortiesību, sanitārajos noteikumos utt. Drīz deputāts pārtraucis maksāt par nomu, par alkohola piegādi un elektrību. Uzkrājušies vairāku tūkstošu prāvi parādi, un V. Valainim palūgts telpas atbrīvot. Deputāta parādsaistības ir 45 333 eiro.
5. Atis Lejiņš (1942)
Dzīvo Rīgā. LR 11. Saeimas deputāts, Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors. Nodibinājuma «Brīvības un solidaritātes fonds» valdes priekšsēdētāja vietnieks. 1968. gadā Kalifornijas Universitātē Losandželosā ieguvis maģistra grādu Eiropas vēsturē un politikas zinātnē, 1995. gadā saņēmis Goda doktora titulu Zviedrijas Karaliskajā akadēmijā. 2004. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā ieguvis Goda doktora un Dr.cs.pol.h.c. titulu.
Lai arī formāli A. Lejiņš bijis tikai vienas partijas – LSDSP – biedrs, 10. Saeimā viņš iekļuva, kandidējot no «Vienotības» saraksta. 2009. gada jūnijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās A. Lejiņš bija LSDSP saraksta līderis, bet netika ievēlēts EP. 2010. gada aprīlī LSDSP kongresā A. Lejiņš aicināja līdzšinējo LSDSP priekšsēdētāju Jāni Dineviču atkāpties no amata un paziņoja, ka ir gatavs uzņemties LSDSP līdera lomu. 2010. gada jūnijā A. Lejiņš informēja par kandidēšanu no apvienībā «Vienotība» ietilpstošās partijas «Sabiedrība citai politikai». Pēc šī paziņojuma LSDSP līderis J. Dinevičs sacīja, ka nākamajā valdes sēdē A. Lejiņu izslēgs no partijas, tomēr tas nenotika, un A. Lejiņš ievēlēts 10. Saeimā no «Vienotības» saraksta kā LSDSP biedrs. Tikai pēc vēlēšanām, 2011. gada janvārī, LSDSP valde A. Lejiņa vārdu svītroja no partijas biedru saraksta.
6. Jānis Ozoliņš (1976)
Dzīvo Jūrmalā. LR Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs. Nodibinājuma «Fonds «Nāc līdzās!»» valdes loceklis. 2008. gadā Rīgas Ekonomikas augstskolā ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā. Politikā iesaistījies 2011. gadā, kad pametis «SEB dzīvības apdrošināšanas» valdes locekļa amatu, lai pievienotos Zatlera reformu partijai. No šīs partijas Ozoliņš kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, ievēlēts no Zemgales apgabala. 2014. maijā iestājās partijā «Vienotība». Deputātam ir ievērojamas parādsaistības –142 989 eiro.
7. Inga Priede (1966)
Dzīvo Kandavas novadā. Talsu novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Kandavas novada domes deputāte, izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja. SIA «Talsu televīzija» valdes locekle, sabiedrisko attiecību speciāliste SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»». Politiskās partijas «Vienotība» valdes locekle, Kandavas novada nodaļas vadītāja.
2005. gadā absolvējusi Liepājas Pedagoģisko akadēmiju, kļūstot par iestāžu un uzņēmumu vadītāju, 2008. gadā biznesa augstskolā «Turība» ieguvusi maģistra grādu sabiedrisko attiecību vadībā.
8. Krišjānis Bušs (1985)
Dzīvo Rīgā. Konrāda Adenauera fonda pētnieciskais darbinieks, deputāta Alekseja Loskutova palīgs LR Saeimā. Politiskās partijas «Vienotība» jaunatnes nodaļas valdes loceklis.
2009. gadā pabeidzis Latvijas Universitāti, ir bakalaura grāds ekonomikā, 2011. gadā ieguvis maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Rīgas Stradiņa universitātē.
9. Ansis Saliņš (1983)
Dzīvo Pļaviņu novadā. Pļaviņu novada domes deputāts, z/s «Iesalnieki-1» vadītājs, SIA «Ansal Tehnik» un biedrības «Latvijas Jauno zemnieku klubs» valdes loceklis. Revīzijas komisijas loceklis politiskajā partijā «Vienotība».
2007. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūts bakalaura grāds lauksaimniecības inženierzinātnē. 2009. gadā šajā pašā augstskolā iegūts maģistra, 2014. gadā – doktora grāds. Saeimā A. Saliņš ievēlēts 2010. gadā no partijas «Vienotība» saraksta Zemgalē. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa – 36 496 eiro.
10. Evika Siliņa (1975)
Dzīvo Rīgā. LR Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. 1997. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju un sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. 2001. gadā, beidzot Rīgas Juridisko augstskolu, ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs, starptautiskajās un Eiropas tiesībās.
11. Viesturs Reinfelds (1956)
Dzīvo Dobeles novadā. Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, Dobeles novada domes deputāts.
1982. gadā absolvēta Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, iegūstot maģistra grādu lauksaimniecības mehanizācijā. 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds vides zinātnē.
12. Uldis Kolužs (1959)
Dzīvo Bauskas novadā. SIA «Aips», SIA «Bauskas AO» un Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bauskas novada domes deputāts.
1987. gadā absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti.
Savulaik U. Kolužs balsoja par Bauskas novada Izglītības pārvaldes likvidāciju, ir kandidējis uz Bauskas novada priekšsēdētāja amatu. Viens no deputātiem, kurš nesen parakstījis Bauskas novada domes priekšsēdētāja demisijas pieprasījumu.
Kandidātam Codes pagasta teritorijā kopīpašumā pieder dzīvojamā māja ar zemi, ir kapitāla daļas SIA «Aips» un SIA «Bauskas AO», parādsaistību summa – 25 970 eiro.
13. Gita Rūtiņa (1965)
Dzīvo Kokneses novadā. VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» padomniece juridiskajos jautājumos, Kokneses novada domes deputāte, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes lektore.
1988. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs.
14. Madars Lasmanis (1979)
Dzīvo Jelgavas novadā. Jelgavas novada domes deputāts, Jelgavas novada atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs. 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu dabaszinātnēs.
Bijis LR 8., 9. un 10. Saeimas deputāts. 2011. gadā M. Lasmanis tika apvainots negodprātīgā ziedojumu vākšanā, tomēr biznesa portāls db.lv vēstī, ka savākto ziedojumu summa un to izmantošana atainota gada pārskatā. M. Lasmanis esot bijis arī Jelgavas novada pašvaldības vadītāja Ziedoņa Caunes stirnu cīniņa aizkulisēs.
15. Ainārs Sviklis (1965)
Dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2000. gadā ieguvis informātikas skolotāja kvalifikāciju, Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2010. gadā – maģistra grādu projektu vadībā.
Kandidāta parādsaistības – 29 465 eiro.
16. Andris Ulāns (1957)
Dzīvo Smiltenes novadā. SIA «REM PRO» projektu vadītājs, sporta speciālists, NBS sporta kluba treneris.
1982. gadā beidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.
17. Elīna Pļaviņa (1993)
Dzīvo Tukuma novadā. Pašlaik Juridiskajā koledžā studē tiesību zinātnes. 2003. gadā beigusi Tukuma vidusskolu. Politiskās partijas «Vienotība» jaunatnes organizācijas valdes locekle.
