No 2002. gada 2. janvāra darbību sācis Valsts pārtikas un veterinārais dienests ar nodaļām visu rajonu centros. Dienesta uzdevums – pārtikas aprites uzraudzība visos posmos atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.
No 2002. gada 2. janvāra darbību sācis Valsts pārtikas un veterinārais dienests ar nodaļām visu rajonu centros. Dienesta uzdevums – pārtikas aprites uzraudzība visos posmos atbilstoši Eiropas Savienības (ES) standartiem.
Turpmāk pārtikas ražotājus, pārstrādātājus un tirgotājus vairs nekontrolēs pieci dažādi dienesti, kā bijis līdz šim. Valsts pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas nodaļas vadītājs Jānis Bite informē, ka pašlaik turpinās jaunās struktūras veidošana.
Pakāpeniski palielinās darbinieku skaits, jo dienestā līdzās veterinārārstiem strādās arī pārtikas tehnoloģijas speciālisti un higiēnas ārsti. Mainītas Valsts vides veselības centra, Sanitārās inspekcijas, kā arī dažu citu uzraudzības iestāžu funkcijas. To kompetencē vairs neietilps pārtikas aprites kontrole. Par to rūpēsies vienotais dienests, kura pamatuzdevums ir pārtikas nekaitīguma kritēriju nodrošināšana.
Jānis Bite secina: «Parasti pārmaiņas rada globāli satricinājumi. Pērn Eiropā izplatītā govju sūkļveida encefalopātija jeb trakuma slimība kļuva par ieganstu ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs izveidot vienotu, efektīvu pārtikas aprites sistēmu. Pagājušā gada beigās visās ES valstīs notika pārtikas uzraudzības struktūru globāla reorganizācija. Arī Latvijā bija nepieciešams šo sistēmu harmonizēt un saskaņot ar ES prasībām.»
Jaunais dienests ir Zemkopības ministrijas struktūra. Dienesta darbību reglamentē Pārtikas aprites uzraudzības likums un Veterinārmedicīnas likums, kurā veikti nepieciešamie grozījumi. Valsts pārtikas un veterinārais dienests ir pilnībā atbildīgs par to, lai patērētājs saņemtu drošus un veselībai nekaitīgus produktus.
Jānis Bite informē, ka dienesta Bauskas nodaļas uzraudzībā ir ap 1500 mājdzīvnieku mītņu, 22 lopkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi un kautuves, septiņi gaļas un zivju cehi, lopbarības ražošanas un izplatīšanas uzņēmumi, veterinārās aptiekas un lieltirgotavas, visi pārtikas tirdzniecības objekti, izglītības, medicīniskās un sociālās aprūpes iestāžu ēdināšanas uzņēmumi, graudu pārstrādes ražotnes un pārtikas uzglabāšanas vietas. Objektu pārbaudes biežumu nosaka normatīvi dokumenti, kas ir atšķirīgi katrai uzņēmumu kategorijai. Ziņas par situāciju ikvienā objektā tiks ievadītas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vienotajā elektroniskajā datu bāzē.
Ražotāji jaunās struktūras izveidošanu vērtē atzinīgi. Codes pagasta zemnieku saimniecības «Rasas» īpašniece Emīlija Jurova uzskata, ka produkcijas pārstrādes cikla «no siles līdz galdam» kontrole noteikti bija jāuztic vienotam dienestam. Agrāk pārbaudītāji nākuši cits pēc cita, veicot līdzīgas vai gluži identiskas funkcijas.
Kopš 1991. gada zemnieku saimniecībā «Rasas» darbojas gaļas pārstrādes cehs un kautuve. Produkcijas kvalitātes, sanitāro un higiēnas normatīvu ievērošana ražošanas procesā ir ļoti stingra. Ciklu pārrauga veterinārārste Ilga Tīta. Viņa rūpējas, lai dzeramā ūdens, darba virsmu noskalojumu un gatavās produkcijas paraugi noteiktā termiņā tiktu nogādāti laboratorijā. «Mazo uzņēmumu produkcija Eiropas tirgū tik un tā nenokļūs, bet vai pašmāju patērētājs būtu sliktāks par ārzemnieku? Arī viņam nepieciešama kvalitatīva un nekaitīga pārtika,» pārmaiņas uzraudzības sistēmā komentē Emīlija Jurova.
