Turpinām iztirzāt tēmu par šķirto ģimeņu problēmām. Šīs rubrikas iecerētāji uzsver, ka šo sleju veidojat tieši jūs, lasītāji. Tāpēc priecājamies par katru vēstuli un pārdomām, ko esat uzticējuši mums, redakcijai.
Turpinām iztirzāt tēmu par šķirto ģimeņu problēmām.
Šīs rubrikas iecerētāji uzsver, ka šo sleju veidojat tieši jūs, lasītāji. Tāpēc priecājamies par katru vēstuli un pārdomām, ko esat uzticējuši mums, redakcijai. Atgādinām, ka neizpaudīsim jūsu vārdu, ja to vēlēsities. Gaidām arī ierosinājumus, par kādām tēmām «Laimes atslēdziņā» vajadzētu rakstīt.
Manu paziņu vidū ir Vilis – vīrietis pašā plaukumā, tomēr viens dzīvo jau septiņus gadus.
Pats vāra kāpostu zupu, gludina veļu, pērk jaunus aizkarus.
Nedēļas nogalē aiziet uz kafejnīcu, kur spēlē labu mūziku. Patīk dejot, tomēr Vilis pamanās nozust, nevienu no deju partnerēm līdzi neaicinot. Jaunībā viņš esot bijis precējies, jo negribējis pamest draudzeni, kura pateikusi, ka gaidot viņa bērnu. Taču atklājies, ka kopdzīvē viņš pārāk bieži ticis salīdzināts ar citiem vīriešiem. Viņi strādājot mazāk, bet pelnot vairāk. Ticis uzsvērts, ka viņas skaistums un iznesība būtu pelnījuši sevišķu novērtējumu. Vilis centies pārmetumus neievērot, līdz sieva sākusi pierunāt, ka jāšķiras. Tas bijis smags trieciens, jo auguši bērni, bijis iekārtots dzīvoklis. Taču sievas sirdī jau mājojusi jauna, kvēla mīlestība. Tā pielikusi punktu viņu laulībai.
Vilis uzskata, ka pašlaik viņš tikai sevi spēj nodrošināt. Viņš saka: kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā. Turklāt uzticēties vēlreiz, noticēt, ka iespējama laimīga ģimenes dzīve, nē, to viņš nespējot. Tā domāt liekot fakts, ka arī viņa bijusī sieva tagad ir viena, jo, bēgot no vilka, uzskrējusi lācim… Bērniem Vilis palīdzot, satiekot labi, meita braucot ciemos vai katru nedēļu, dēls gan retāk, viņam sākušies jaunības trakumi.
Vilis ir pieradis dzīvot viens un vērtē, ka vienkārši pārgulēšanai sievieti jau vienmēr varētu atrast. Gribētājas būtu, arī tādas, kuras vēlētos palikt, tomēr Vilis to negrib. Apprecēties neesot māksla, viņš saka, gluži kas cits – saglabāt mīlestību. Ja pieaugušie to nespēj, gan garīgi, gan fiziski cieš bērni, kuriem jāaug bez tēva vai mātes. Vienu kļūdu dzīvē Vilis jau ir pieļāvis, to atkārtot viņš nevēloties.
M. SUPE Saulainē
