Pēc Līgonakts savāktas visas jāņuzāles, sasietas pušķos un sakarinātas ēnainās vietās kaltēties. Pielietojumu tām varēs atrast visu gadu.
Pēc Līgonakts savāktas visas jāņuzāles, sasietas pušķos un sakarinātas ēnainās vietās kaltēties. Pielietojumu tām varēs atrast visu gadu. Arī vainagi novietoti žāvēšanai, tie lieti noderēs gan zāļu tējām, gan vannām. Meijas sasietas slotiņās, par tām atminēsies, kad ceļš vedīs uz pirti. Taču ne par jāņuzālēm ir šis stāsts, par atmiņām gan.
Šonedēļ avīzei savu bēdu par sabojātiem svētkiem uzticēja kāda ceraukstiete. Pati, Līgas māte būdama, ar vislielāko prieku sestdienas rītā nodevusies svētku mielasta gatavošanai. Lai maltīte būtu gardāka, pēc labumiem saimniece devusies uz Bauzes tirgu pilsētā, kur kāda uzņēmuma stendā noskatījusi smeķīgu kūpinātu kakla karbonādi. Kad laiks pienācis kūpinājumu kārtot uz šķīvjiem, viens naža grieziens sabojājis visu dienu, kā arī jaukākos ģimenes svētkus. Nogrieztais kumoss liecināja, ka gaļa ir dzeltena, smirdīga un veca. Teju ar asarām acīs saimniece to iemetusi kulītē un ar joni devusies pie tās pašas pārdevējas, kur pirkumu bija sagādājusi.
Aiz letes stāvētāja jau ir tikai tirgotāja, kurai nav nekādas teikšanas, tāpēc sazvanījusies ar firmas priekšnieku, kas novīzējis atbildi sniegt sekretārei. Viņa ieteikusi iedot citu gaļas gabalu, taču sieviete ar to nebija mierā, jo pārdevēja nevarēja apgalvot, ka arī pārējie kūpinājumi neatklās tādu pašu ainu. Tad pircējai piedāvāts atdot samaksātos 2,85 latus, bet viņa brīdināta, ka tiks ieturēts desmit santīmu, jo gaļai daži ķiploki nobiruši un striķis sabojāts.
Ceraukstiete ar rūgtumu sirdī devusies mājup, jo viss prieks bija noplacis un roka vairs nav cēlusies ko gādāt. Sieviete tikai brīnījusies, kāpēc valstij jāuztur Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas siltajā laikā neesot uzdevumu augstumos. Savukārt PVD Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite laikrakstam skaidroja, ka svētkos dienesta inspektori strādājuši pastiprinātā režīmā. Viņš uzsvēra, ka dienests vienmēr ir atvērts objektīvai informācijas izvērtēšanai, tāpēc pircējai nevajadzējis doties vis uz tirgu, bet vērsties ar visiem pirkuma apliecinājuma dokumentiem PVD pārvaldē, kur šo lietu izskatītu pēc būtības un tiktu pieņemti attiecīgie soda mēri. Tāpēc šo stāstu pārvaldes vadītājs nosauca par “klaču līmeni”, jo prese nevarot būt tā, kas nodarbojas ar gaļas ekspertīzi.
Gaļas ražotāji atzinuši savu kļūdu un visu produkciju izņēmuši no tirdzniecības. Uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja stāstīja, ka pārgriezts katrs gaļas gabals, taču nekas slikts nav konstatēts un pati esot neziņā, kā šāda kļūme gadījusies. Viņa vēlreiz sazinājusies ar pircēju – atvainojusies un lūgusi, lai atsauc šo sūdzību. Taču ceraukstietei rūp savs gods un cieņa, tāpēc sieviete attraukusi, ka viss jau izteikts, un runās neielaidusies. Rūgtums sirdī glabāšoties vēl līdz nākamajiem vasaras saulgriežiem.
