Valsts simtgades svinību datumam tuvojoties, esam sapratuši – gaidītās vienotās neatkarīgās Latvijas vietā izveidots ap simts «ķeizariņu» pārvaldītu nelielu teritoriju apvienojums, un daudzās «feodālajās valstiņās» varas turētāju patvaļu neviens nespēj ierobežot, jo pašvaldība stāv ārpus nežēlīgās konkurences, kas valda uzņēmēju ikdienā.
Žurnālisti regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par pašvaldības uzņēmumu darbu. Turklāt reizēm tās ir par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Tomēr bieži neviens iedzīvotājiem palīdzēt nevar. Izrādās – ja pašvaldību pašas dibinātā uzņēmuma darbs apmierina, tad tas var darīt, ko grib, pat neievērot likumu. Nevienlīdzīgās sistēmas negatīvās sekas pamazām kļūst aizvien jūtamākas.
Nevarīgie kontrolieri
«Konkurence ir vērtība, kas ir jāaizsargā,» tā izglītojošajā seminārā «Par godīgu uzņēmējdarbību» Bauskā pauda Konkurences padomes stratēģiskās plānošanas un attīstības vadītāja Jūlija Linkeviča. Viņa uzsvēra, ka konkurenci kropļo vara, kas to ierobežo vai rada nevienlīdzīgus nosacījumus.
«Pašlaik nav veida, kā to pārtraukt. Iedzīvotāji ziņot mums var, bet tieši ietekmēt pašvaldību nespējam. Vienīgi varam lūgt pārtraukt konkurenci ierobežojošos lēmumus, bet piespiest viņus to izdarīt nav mūsu spēkos,» atzina Jūlija Linkeviča.
«Mēs ļoti labi zinām, ka Valsts kontrolei nav iespēju piespiest valsts un pašvaldības iestādes kaut ko darīt. Viņi iesaka daudz labu lietu, bet nav mehānisma, kā piespiest atzinumus īstenot. Mēs paši nevaram nevienu notiesāt – tiesvedību nodod tiesai, tālāko procesu ietekmēt nevaram,» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle.
Secinājums – vienīgais ceļš, kā var pārtraukt pašvaldības radītu negodīgu konkurenci, ir iesniegt pieteikumu tiesā. Process var ilgt vairākus gadus. Pat ja izdosies panākt taisnību, varbūt jau būs cits pašvaldības vadītājs, kurš nāks ar jaunām idejām. Pat kontrolējošās iestādes novadu domēm var tikai norādīt, ieteikt un lūgt izbeigt likumu pārkāpjošas vai konkurenci kropļojošas darbības, bet ieteikumu izpilde ir deputātu un to pilnvaroto struktūru vadītāju ziņā.
Divas neveiksmes
Saeimai šogad divas reizes ir ierosināts radīt nosacījumus pašvaldību komercdarbības praksei, kas ļautu ierobežot gan politisko reklāmu par nodokļu maksātāju līdzekļiem, gan konkurences kropļojumus. Abus grozījumus noraidīja.
Pirmie bija Saeimas deputātu Lolitas Čigānes, Viļņa Ķirša, Ritvara Jansona un Eināra Cilinska februārī iesniegtie likuma grozījumi, kuru mērķis bija definēt, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nav preses izdevumi. Par tiem balsoja tikai 27 deputāti no simta.
Otrs mēģinājums saistīts ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas paredzēja atļaut Konkurences padomei aktīvāk iebilst pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām. Valdība grozījumus mainīja, un tas sākotnējo ideju sabojāja pilnībā – Konkurences padome nevis drīkstēs pieprasīt šādu praksi pārtraukt, bet gan tikai lūgt novada domes deputātus ņemt vērā ekspertu viedokli.
Neriskē ar savu naudu
Pašvaldību informatīvie izdevumi, pilni ar ziņām par to, cik labi novadā ir dzīvot pašreizējā domes priekšsēdētāja paspārnē, dod ievērojamu politisko kapitālu novada vadībai. Tāpēc pašvaldību vadītāju vēlme nosargāt pašu kontrolēto izdevumu formātu, īpaši pirms vēlēšanām, ir saprotama.
Tomēr – kāpēc pieaug aizraušanās ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas politisko kapitālu nedod? Situāciju komentē Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs: «Tas nav personiskais biznesa risks, kas jāuzņemtas privātajiem uzņēmējiem. Ja sāk komercdarbību ar nodokļu maksātāju naudu, bez draudiem pazaudēt paša līdzekļus, «apetīte» tikai augs. Vai iestāsies brīdis, kad «apetīte» beigsies? Tas nenotiks, un nav nekāda pamata, lai «apetīte» neaugtu. Nav tāda ierobežojuma.»
Problēmu noteica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, Latvijā un Lietuvā vērojot valsts uzņēmumu pārvaldes reformas procesu. Ir vieni un tie paši principi, kas jāievēro gan valsts, gan pašvaldību līmenī. «Valsts līmenī ir daudz risināmu lietu, bet pamatā pārvaldes lietas ir sakārtotas. Pašvaldībās tā nav. Ir daudz pazīmju, kas liecina par lēmumu necaurskatāmību, savu cilvēku iecelšanu amatos pēc partiju piederības,» stāsta A. Grafs.
Nespējīgais 88. pants
Saeimas deputāts Einārs Cilinskis uzskata, ka likums vismaz daļēji ierobežo pašvaldību konkurenci kropļojošas darbības. «Ja pašvaldība konstatē tirgus nepilnību Konkurences likuma izpratnē, pastāv iespēja, ka tā uz tirgus principiem veido kapitālsabiedrību nepilnību novēršanai. Taču šādā gadījumā pašvaldības kā publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā reglamentētu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants. Tāpēc teiktais, ka tagad pašvaldības vēlmes sākt uzņēmējdarbību neierobežo teju nekas, nav gluži precīzs,» pauž
E. Cilinskis.
Tiesa, 88. pants nespēj apstādināt Rīgas domes vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Partijas «Saskaņa» un «Gods kalpot Rīgai» pirms vēlēšanām paziņojušas, ka izveidos Rīgā pašvaldības aptiekas, vēsta ziņu aģentūra LETA. Ieceri jau nosodījusi Konkurences padome, taču tā nevar sodīt pašvaldības, bet tikai ieteikt tām pareizo rīcību. Vai ieteikums tiks ņemts vērā, atkarīgs no deputātu un ierēdņu godaprāta.
«Problēmu apmērs nobriedis tā, ka jāpievērš vairāk uzmanības. Runājām ar ministrijām, par to sāka interesēties Eiropas Komisija, Konkurences padome konstatēja jaunus pārkāpumus. Situācija ir nobriedusi līdz stāvoklim, kad tā ir jārisina. Nevar turēt galvu smiltīs un cerēt, ka sistēma pati sakārtosies,» pauž A. Grafs. Viņš uzsver, ka Saeima un valdība ar likumu grozījumiem var mainīt jomas, kur pašlaik ir ļoti minimāls principu regulējums un tas ļauj pašvaldībām nekontrolēti darboties.
Vajag objektīvu vērtējumu
Iespējams, vairākums novadu vadītāju uzreiz neapjauš, cik neierobežotā varas pozīcijā viņi nokļūst uz četriem gadiem pēc vēlēšanām, tomēr izpratne aug, vērojot citu kolēģu «veiksmīgo» pieredzi. Valdībai un Saeimai noraidot grozījumus likumos, vienīgā godprātīgas darbības cerība ir deputāti, kurus novadu domēs ievēlēs šogad. Citas institūcijas, kas var apturēt domes vadības patvaļīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu un līdzvērtīgas konkurences ignorēšanu, gandrīz nav.
«Ir skaidrs, ka konkurences tiesības ir sarežģīta joma, un nevar sagaidīt, ka visiem deputātiem par to būs izpratne. Tomēr ir jābūt veselajam saprātam, loģiskai spriestspējai. Kopumā deputātiem jābūt savstarpēji papildinošai komandai. Jāspēj nodrošināt tādu vidi, kur pašvaldības darbinieki novada domes sēdē var atnest objektīvu vērtējumu, lai deputāti var pieņemt atbilstīgu lēmumu. Tikai tā var pamanīt riskus un saņemt vērtējumu, ko pašvaldību deputāti paši neizdarīs. Tāpēc galvenais jautājums – vai deputāti veidos vidi, kur iegūs objektīvu vērtējumu, nevis atnāks uz sēdi un nobalsos tā, kā partijas pozīcija saka?» deputātu darba kvalitāti vērtē A. Grafs.
Kam vajag «Aqua Riga»?
«Aqua Riga», kas ražo dzeramo ūdeni pudelēs, piemērs ir pats zināmākais, kā ieguldīt lielu naudu, bet bizness neiet, secina Andris Grafs. «Kad uzņēmuma vadītājam prasīja, kāpēc neiet, atbilde: «Konkurence ir tik liela!» Kā tad sanāk, ka pašvaldība ienāca tik lielas konkurences tirgū?» vaicā A. Grafs. Viņš atgādina – daudzas institūcijas teikušas, ka tas nav pareizi, bet neko nevarēja izdarīt. Kā uzņēmums sāka savu darbību, tā turpina. Nav nekāda mehānisma, kā to apturēt, ja pašvaldība to atbalsta.
Visus aizvadītos gadus uzņēmums «Aqua Riga», kura izveidē pašvaldība ieguldīja 300 tūkstošus eiro, strādājis ar vairāku desmitu tūkstošu eiro zaudējumiem. Turklāt arī nodokļu jomā tas valstij nav izdevīgs. Kā liecina lursoft.lv datubāzes informācija, 2015. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts 1570 eiro, sociālais nodoklis – 3030 eiro. Turklāt valsts uzņēmumam vairāk ir samaksājusi nekā saņēmusi – kopējā nodokļu maksājumu bilance bija mīnus 660 eiro.
Sociālo funkciju īpatnības
Konkurences padomes pārstāve Jūlija Linkeviča uzsver, ka iztikt bez pašvaldību kapitālsabiedrībām nevarēs – ir situācijas, kad tām jāpilda sociālas funkcijas. Tomēr vienmēr jādomā, vai labāk rīkot iepirkumu un uzticēt funkcijas uzņēmējam vai veidot kapitālsabiedrību. Par Bauskas vēl aizvien aktuālo pirts jautājumu viņa komentēja, ka laikā, kad pakalpojuma piedāvājuma nebija, pašvaldība varēja nodibināt savu uzņēmumu. Tomēr vienkāršāk būtu izsludināt iepirkumu par pakalpojuma sniegšanu, kas ļautu iesaistīties uzņēmējam, reizē nodrošinot sociālās funkcijas.
Vai šajā sarakstā ietilpst «iedzīvotāju nodrošināšana ar informāciju par notikumiem novadā»? Tas ir arguments, ar kuru domes vadība parasti attaisno, kāpēc informatīvos izdevumus papildina ar plašu informāciju par «ideālo» novada dzīvi.
«Pašvaldības uzdevums ir aktīvi informēt iedzīvotājus par pašvaldības darbu. Kultūras ministrija atbalsta aktīvu pašvaldību komunikāciju, kas vairo iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības darbā. Tomēr vietējās varas uzdevumos neietilpst visas publiskās telpas noteikšana ar mediju instrumentiem. Tas demokrātiskā sabiedrībā ir klasisks privātas uzņēmējdarbības formā organizētu, no pašvaldības neatkarīgu mediju uzdevums. Ja pašvaldība uzskata, ka tās pārvaldītajā teritorijā attiecīgie uzņēmēji nespēj pilnvērtīgi nodrošināt demokrātiski plurālistisku informācijas vidi, tad pašvaldībai ir iespējas apsvērt šādas vietējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus,» situāciju vērtē Saeimas deputāts Einārs Cilinskis.
«Svētā govs»
Pašvaldību kapitālsabiedrības uzņēmējdarbības vidē ir savdabīgas «svētās govis» ar teju neaizskaramības statusu, atkarīgas tikai no novada domes lēmumiem.
«Bauskas Dzīve» 2010. gada decembrī rakstīja par situāciju Strautnieku ielā 5 Bauskā, kur apsaimnie-kotājs par nomainīto kāpņu telpas logu prasīja maksāt tikai dažiem dzīvokļiem. «Negribētos ticēt, ka kāds pārvaldnieks tik rupji pārkāpj normatīvo aktu prasības,» izbrīnīts bija Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Tomēr izrādījās, ka vienīgais, kas var likt pašvaldības kapitālsabiedrībai ievērot likumu, ir novada dome. Ja ne – jādodas uz tiesu. «Latvijā nav izveidotas īpašas valsts pārvaldes iestādes, kuras izskatītu strīdus dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka starpā. Tādēļ tie kā jebkurš civiltiesisks strīds ir jāizskata tiesā, kas ir diezgan garš process,» komentē M. Auders.
Sliktais piemērs
Aizvadītais gads bija smags Jubeļu ģimenei Upmalas ielā Bauskā. Savulaik uzceļot māju, Jubeļu ģimene ievilka ūdensvadu. Kopš 2005. gada iedzīvotāji izmantoja SIA «Bauskas ūdens» pakalpojumus,
11 gadu laikā samaksājot uzņēmumam aptuveni 3700 eiro. Pēkšņi 2016. gadā SIA «Bauskas ūdens» atteicās noslēgt ar Jubeļiem jaunu ūdens apgādes līgumu. Uzņēmuma valdes loceklis Imants Svētiņš skaidro, ka iemesls ir izmaiņas likumdošanā.
Pieslēgums ved caur kaimiņa privāto teritoriju, un SIA «Bauskas ūdens» ir tiesības slēgt līgumu tikai ar to zemes īpašnieku, kura gabalā beidzas uzņēmuma ūdens pieslēgums.
Ja klients vēlas tiešas līgumattiecības ar SIA «Bauskas ūdens», tam piedāvā uzbūvēt jaunu pieslēgumu, kura izmaksas vērtējamas ap 3000 eiro. Tikmēr līgums jānoslēdz ar kaimiņu, caur kura īpašumu pieslēgts ūdensvads.
Līga Jubele uzskata, ka tas ir nedrošs pakalpojuma noformēšanas ceļš, jo kaimiņi var mainīties, bet nekādi argumenti un palīdzības lūgumi neiespaidoja nedz novada, nedz uzņēmuma vadību. «Vietvaras visatļautība, ignorance un augstprātība – tā varu nosaukt Bauskas novada administrācijas attieksmi, (ne)risinot man sasāpējušo jautājumu. SIA «Bauskas ūdens» pirms gada atteicās no mums kā klienta. Iesniegums novada domei netika izskatīts likumdošanā noteiktajā laikā. Saņēmām uzņēmuma valdes locekļa Imanta Svētiņa augstprātīgā tonī ieturētu atbildi. Radušos problēmu neviens no administrācijas augsti stāvošajiem pat netaisās risināt,» pauž Līga Jubele. Viņa uzsver – ģimenes piemērs rāda, ka no šo personu žēlastības vai nežēlastības atkarīga mūsu dzīve.
Kāpēc pieaug pašvaldību «apetīte»?
Andris Grafs uzskata, ka ir trīs galvenās problēmas, kas ir pamatā pašvaldību augošajai «apetītei» iejaukties komercdarbībā.
Netiek ievērotas likuma prasības
Tikai izņēmuma gadījumos pašvaldība drīkst iejaukties komercdarbībā – tirgus nepilnība, stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumi, īpašumi, kas ir stratēģiski nozīmīgi attīstībai un drošībai.
Nav mehānisma, kas liktu nepamatotu pašvaldību komercdarbību pārtraukt
Likuma grozījumi joprojām nav pieņemti, lai ļautu Konkurences padomei apturēt konkurenci kropļojošu darbību valsts un pašvaldību sektorā.
Netiek vērtēta tirgus situācija un ietekme uz konkurenci
Vai ir likumīgs pamats pašvaldību komercdarbībai? Ja pašvaldības darbiniekam vai politiskajai vadībai darboties biznesā šķiet
lieliska ideja, tad tas notiek, objektīvi nevērtējot ieguldījumu pamatotību ietekmi uz konkurenci.
Pašvaldību komercdarbības netipiskās nozares:
Automobiļu apkope un remonts;
Inženierdarbība un tehniskās konsultācijas;
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
Žurnālu un periodisko izdevumu izdošana;
Apbedīšana un ar to saistītā darbība;
Tehniskā pārbaude un analīze;
Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana;
Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos;
Izmitināšana viesu mājās un citās īslaicīgas apmešanas vietās;
Televīzijas programmu izstrāde un apraide;
Būvniecības projektu izstrādāšana;
Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās;
Drošības sistēmu pakalpojumi;
Kabeļu telekomunikācijas un interneta pakalpojumi.
Avots: Konkurences padome.
