Kopš senseniem laikiem medus ir viens no Latvijas īpašajiem produktiem, kā arī dravniecības nozarē strādājošo darba tikuma raksturotājs.
Kopš senseniem laikiem medus ir viens no Latvijas īpašajiem produktiem, kā arī dravniecības nozarē strādājošo darba tikuma raksturotājs.
Pagājušajā nedēļā ar pārdomām redakcijā bija ieradies Brunavas pagasta biškopis Jānis Ģīlis. Izteikties viņu rosinājusi “Latvijas Avīzes” 22. janvāra numurā ievietotā publikācija “Daļa ievestā medus – kaitīga”.
Krājamata gudrības
Brunavietis ieteica, lai “Bauskas Dzīvē” publicējam Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra pārtikas kontroles laboratorijas pārbaudē veikto medus analīžu rezultātus. Mūsu laikraksta šī gada 19. janvāra numurā, lappusē “Veselība tikai vie na”, jau ievietota informācija “Atklāj prasībām neatbilstošu medu”. Tajā nosaukti pārbaudi neizturējuši produkti.
Jānis Ģīlis kopš 1976. gada nodarbojas ar biškopību un pēc kopsaimniecību likvidēšanas privatizēja daļu dravas. Interesanti, ka arī viņa dēls Jānis pievērsies dravniecībai, bet katram ir sava saimniecība – seniors strādā Brunavas pagasta “Silmačos”, juniors – “Rožlejās”.
Ilgos darba gados Jānis ir sakrājis daudz profesionālu atziņu un arī ieteikumus medus pircējiem, kuriem, viņaprāt, vēl jāmācās atšķirt vērtīgo no apšaubāmā. Viņš katru gadu piedalās Latvijas biškopju semināros, jo tā iespējams uzzināt nozares jaunumus. Garajā darba mūžā atklājumu bijis gana.
Cena un iedarbība
Ilggadējais biškopis akcentēja vienu domu, proti, patērētājiem jāmācās novērtēt vietējos produktus, arī medu. Jau tagad viņš bažījas, kā būs, kad Eiropas saldā produkcija no maija vēl aktīvāk ienāks Latvijas tirgū. J. Ģīlis spriež: “Ir jāapzinās, ka mūsu zeme atrodas tur, kur tā atrodas. Biškopībai salīdzinājumā ar dienvidu valstīm nav tik labvēlīgu apstākļu, tādēļ arī medus ražošana un pats produkts objektīvi ir dārgāks. Saprotams, daudziem pircējiem pašlaik noteicošā ir preces cena, nevis kvalitāte. Taču zemā cena rada bažas par produkta vērtību, kas medum ir ļoti svarīga. Ļaudis to iegādājas, cerot nostiprināt neuzņēmību pret slimībām, bet no nekvalitatīva medus labuma ir pavisam maz.”
Runājot par dravniecības īpatnībām, brunavietis uzsver: “Mūsu reģionā bites strādā ļoti intensīvi, jo klimatiskie apstākļi nav tik labvēlīgi kā dienvidos. Daba medus nesējas ieprogrammējusi žigli savākt ziedputekšņus un nektāru, tādēļ šiem produktiem ir augsta bioloģiskā vērtība. Jāsaprot – katrs organisms labāk izmanto produktus, kuru izcelsme ir viņam tuvajā dzīvestelpā.”
Nedrīkst pārkarsēt
Kaut arī daudz skaidrots par medus īpašībām, J. Ģīlis vēlējās atgādināt svarīgāko. Viņš uzskata: “Pircēji labprātāk izvēlas nesacukurojušos medu, kaut gan šis process ir dabisks. Pēc medus izsviešanas tam neilgi ir šķidra konsistence, kristalizēšanās tikai liecina par kvalitāti. Ja saldo kārumu karsē līdz 40 grādu temperatūrai, tad produkts nezaudē vērtību. Uzkarsējot līdz 60 – 70 grādiem, medus saglabājas šķidrs, bet tā kvalitāte zūd. Patērētājiem nevajadzētu baidīties pirkt kristalizējušos produktu. Mājās to var novietot siltā vietā, pie radiatoriem vai krāsns, un medus kļūs mīkstāks. Dzerot tēju vai kafiju, labāk ņemt saldumu tējkarotē un lēnām apēst, nevis pievienot karstajam dzērienam, jo tādā gadījumā mazinās produkta iedarbība.”
***
Uzziņai
– Lielākais pārkāpums, kas apstiprina medus kvalitātes neatbilstību nekaitīguma prasībām, ir paaugstināts ķīmiskas vielas – hidroksilmetilfurfurola (HFM) – saturs medū. Analīzes parādījušas, ka importa medū HFM saturs ir augstāks nekā Latvijas dravās ievāktajam.
– Laboratoriski medus paraugiem nosaka arī diastāzes skaitli, kas norāda tā bioloģisko aktivitāti jeb to, cik lielā mērā produkts der kā profilakses līdzeklis veselības uzturēšanai. Jo diastāzes skaitlis augstāks, jo medus bioloģiski vērtīgāks un satur vairāk dabisku fermentu. Diastāzes skaitlis samazinās, medu karsējot.
