Ne velti Iecavu dēvē par dārzeņu audzētāju galvaspilsētu. Daudzi iecavnieki apsaimnieko ievērojamas segtās platības, par tām saņemot valsts subsīdijas.
Ne velti Iecavu dēvē par dārzeņu audzētāju galvaspilsētu. Daudzi iecavnieki apsaimnieko ievērojamas segtās platības, par tām saņemot valsts subsīdijas.
1,15 hektāru zemplēves dārzeņu platību šogad apsaimnieko arī Mārītes un Ivara Vientuļu ģimene. Viņi nolēmuši startēt SAPARD programmā, uzbūvējot vēl divas siltumnīcas, katru 720 kvadrātmetru platībā. Līdz 30. novembrim tām jābūt gatavām.
Naktī – siltumnīcā, dienā – tirgū
«Dārzeņu audzēšanu sākām divās siltumnīcās tepat mājas pagalmā. Paši audzējām, paši tirgojām. Tagad šķiet, ka tolaik peļņa bija jūtamāka. Varbūt to noteica tas, ka cilvēku pirktspēja arī bija lielāka. Nav jau nekāds jaunums, ka tagad izaudzēto atdodam vairumuzpircējiem par nieka santīmiem. Izvēles nav. Lai varētu nopelnīt, jāpalielina ražošanas apjomi. Ja negrib darbošanos šajā nozarē pārtraukt, cita ceļa nav,» skaidroja Mārīte Vientule, kas savulaik absolvējusi tagadējo Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā.
Saimniece stāsta, ka citgad «būdās» izdodoties novākt divas vai trīs dārzeņu ražas. Šī gada vēlais pavasaris ļaus izaudzēt tikai divas.
Vasarā mājas pārvērtušās tikai par «guļamvagonu», jo lielākā dienas daļa no ausmas līdz rietam tiek pavadīta saimniekojot. Mārīte atzīst, ka cenšas tikt galā pašu spēkiem. Viņai un Ivaram palīgā nāk bērni Sandis un Madara, arī citiem radiem darba pietiekot.
Labprātāk iepērk ievesto preci
«Domāju, ka mūsu izaudzētā produkcija ir veselīgāka un ekoloģiski tīrāka par lēto ievesto pārtiku. Mēs nevaram atļauties dārzeņus miglot tā, lai tie mēnešiem ilgi nebojātos. Ir jūtams, kad ievesti Spānijas, Lietuvas vai citas valsts dārzeņi. Tad mūsu produkcijai cenas ir lejā. Lai cik tas būtu paradoksāli, arī vairumbāzēs labprātāk iepērk ievestos tomātus, jo tie labāk glabājas,» stāstīja Mārīte.
Vientuļi izaudzēto produkciju nodod pārstrādei uzņēmumiem «Spilve», «Kronis» un citiem. Daudzos saimniekošanas gados izveidojies savs pircēju loks. Mārīte teica, ka dārzeņu audzēšana lielu peļņu nenes.
«Mēs neesam tik bagāti, lai varētu slikti strādāt vai pieļaut, lai mums kaut kas neizdodas. Pavasarī, kad sākas saimniekošanas sezona, sēklas iepērkam par vairāk nekā 800 latiem. Cenas arvien aug. No peļņas varam iegādāties nelielas preces, bet vairākus tūkstošus jaunam traktoram sakrāt tā arī neesam spējuši, tāpēc ņēmām kredītu,» skaidroja saimniece.
Vientuļi ir kooperatīvās sabiedrības «Iecavas dārzeņi» biedri un izaudzēto produkciju nodod realizācijai arī tur.
Cerība uz ES
Iecavnieku ģimene lauksaimniecības perspektīvu saskata Eiropas Savienībā. «Pašlaik izvirzītās prasības kandidātvalstīm tiešām ir drakoniskas, bet braucieni uz ES dalībvalstīm vairākkārt pierādījuši, ka tur prasības nav tādas, kādas izvirza mums. Varbūt ES nemaz nav tāds bubulis, kā mēs to uztveram,» sprieda saimniece.
Mārīte piekrita, ka Iecavā droši varētu veidot dārzeņu pārstrādes uzņēmumu. Produkciju tam paši spētu saražot.
Kad noskries lielākie darbi un sezona paliks klusāka, Vientuļi dosies atpūsties. Nekur tālu. Tepat pie jūras.
***
Uzziņai
Sazinoties ar k/s «Iecavas dārzeņi» bāzes vadītāju Ivetu Rabcēviču, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka pirmdien bijušas šādas realizācijas cenas:
tomātiem – 65, 50, 40 santīmu,
gurķiem – 35 sant.,
puķkāpostiem cena strauji kritusies un tagad ir 15 sant.,
kartupeļi tiek realizēti par 20, 25 sant. kilogramā.
Vēlā pavasara dēļ līdz Jāņiem «Iecavas dārzeņu» glabātava esot bijusi tukša. Citgad šajā laikā tirgošana ritējusi pilnā sparā.
