Zālītē atrodas pasta nodaļa, veikals, bibliotēka un Zālītes speciālās internātpamatskolas sākumklases.
Zālītē atrodas pasta nodaļa, veikals, bibliotēka un Zālītes speciālās internātpamatskolas sākumklases.
Pašlaik ciemā un tās lauku teritorijā dzīvesvieta deklarēta 782 cilvēkiem. Tā informē Iecavas novada Domes iedzīvotāju reģistra speciāliste Gunta Šulca. Tur vēl atrodas apdzīvotas vietas Vanči un Ranķi. Tās ir nelielas māju grupas, ko ģeogrāfi sauc par mazciemiem, atklāj Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece.
Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis teic, ka pašvaldības attīstības plānā Zālīte izdalīta atsevišķā teritorijā. Tās centrs ir Zālītes ciems. Tajā ir septiņas divstāvu un trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkas, 13 Līvānu mājokļu un apmēram 20 individuālo māju. Šogad pašvaldība ieguldīs 2500 latu daudzdzīvokļu māju Dārza ielā 1 un 3 pievienošanai maģistrālajam kanalizācijas tīklam.
Uzņēmums novadā atver filiāli
Daļa Zālītē dzīvojošo ir šoferi tālbraucēji galvaspilsētas transporta uzņēmumos, citi iztiku pelna akciju sabiedrībā “Baticovo”, teic vietējā iedzīvotāja Anna Vlasenkova. Taču vairākums vietējo strādā SIA “Euro Arti”. Iepriekš ļaudis darbā devušies uz Ķekavu, bet apmēram trīs mēnešus ražotnes filiāle atrodas Iecavas novada “Mākonīšos” pirms Sila kapiem. Uz Zālīti pēc strādniecēm atbrauc uzņēmuma autobuss, bet pēc darba viņas aizved atpakaļ uz mājām.
“Uzņēmums ražo lielus gleznu rāmjus, kurus mēs pārvelkam ar drēbi,” pēdējo piecu gadu nodarbi atklāj A. Vlasenkova. Uzņēmumā strādā pat vairāki vienas ģimenes pārstāvji. SIA “Euro Arti” iztiku pelna 25 zālītieši, precizē sabiedrības personāldaļas vadītāja Valija Vidrina. Kopš darbavieta pārcelta uz Iecavas novadu, izremontētajās telpās ar jaunajiem darbarīkiem strādāt kļuvis vieglāk. Ierīkota speciāla telpa, kurā uzvārīt tēju un paēst pusdienas. A. Vlasenkova ir priecīga par iespēju strādāt, par darbadevēja godprātīgo attieksmi – apmaksāto atvaļinājumu, sociālajām garantijām. Pašlaik iedzīvotājas nopelna 110 līdz 120 latu pēc nodokļu nomaksas. Daudzi šejienieši nākotnē skatās cerīgi, proti, darbadevējs solījis atalgojumu palielināt.
No Rīgas raujas atpakaļ
A. Vlasenkova teic, ka ikdienā nepieciešamo informāciju viņa gūst bibliotēkā pie Regīnas Fiļimonovas. Šīs iestādes telpās reizi mēnesī no SIA “Dzīvokļu komunālā saimniecība” atbrauc pārstāvis, lai iekasētu no iedzīvotājiem maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļus ļaudis apkurina paši.
A. Vlasenkovas dēls Aleksejs galvaspilsētā mācās par mūrnieku. “Es gribētu, lai viņš paliek Rīgā, jo tur ir labāk. Te attīstība rit lēni. Daudzi dzer. Vecie ļaudis mirst, un dzīvokļi paliek tukši. Jaunieši mācās, strādā citur. Taču Aleksejs raujas atpakaļ uz mājām, kas viņam ir tuvas dvēselei. Es pukojos un prasu, vai Zālīte ar sviestu apsmērēta,” stāsta A. Vlasenkova. Viņasprāt, vietējie nav slikti, ir strādīgi un izpalīdzīgi.
“Tev jau nesaprast!”
Tie, kas grib atrast darbu, to atrod, teic SIA “Pie Tatjanas” veikala pārdevēja Margarita Carika. Savukārt sliņķi, tāpat kā citur, kā diedelējuši, tā diedelēs. Pārdevēja novērojusi, ka cilvēki izturas dažādi – vieni labi, bet citi saniknoti. “Tie, kas dzer, dusmojas, kāpēc viņiem nav, bet citiem ir. Kad sāc audzināt, viņi atmet ar roku – “tev jau nesaprast!”,” stāsta M. Carika.
Viņa no Urālu pilsētas Čeļabinskas Krievijā uz Latviju dzīvot pārcēlās pirms 20 gadiem. Pirms tam bijusī urāliete šurp braukājusi viesos pie radiem. “Pirms diviem gadiem biju apciemot brāļus. Viņi dzīvo turīgi. Mani sauca atpakaļ, bet es vairs nejūtos Krievijai piederīga,” tā zālītiete.
Ne biznesa, ne perspektīvas
Pāvels Jakovļevs teic: “Dzīvojam, kā visi. Saņemam pensiju, maksājam nodokļus. To, kas paliek pāri, apēdam. Pašlaik vairs lopus neturam, jo piens ir lēts. Tagad neko nav izdevīgi audzēt, toties esam Eiropā, arī cenas turpina celties,” sūkstās pensionārs. Ziemā zālītieši strādā mežā, bet vasarā pie privātajiem. Ņina Pavlova piebilst, ka vietējās zemnieku saimniecībās darbs nodrošināts gan sezonas, gan pastāvīgiem strādniekiem.
Šeit nav nekāda biznesa un perspektīvas. Ko vasarā izaudzējam, to ziemā apēdam, tā uzskata P. Jakovļevs.
Jaunie lielākoties aiziet. Turklāt ciemā stipri zog – pat kastroļus nodod metāllūžņos, sašutis iedzīvotājs. Viņaprāt, dzeršanu un zagšanu sekmē bezdarbs. Tādēļ arī ļaužu vairākumam ir negatīvs noskaņojums.
P. Jakovļevs uz Zālīti no Pleskavas apgabala Krievijā atnācis 1946. gadā. Viņš strādājis par celtnieku. Daudzās ēkās, kas slejas Zālītē, ieguldīts arī viņa darbs.
Jaunā paaudze skolosies tepat
Pašlaik Zālītē ir 19 pirmsskolas vecuma bērnu. Tāpēc novada Dome nolēma īrēt telpas Zālītes speciālajā internātskolā. Šoruden, 1. septembrī, tur atvērs pirmsskolas izglītības grupu.
Zālītieši gribētu, lai sabiedriskais autobuss kursē biežāk. Tad daudzi varētu atrast darbu. Viņi stāsta, ka no rītiem Jelgavas autobuss iebrauc ciemā. Taču pēcpusdienā, braucot atpakaļ, vairs ne. Ziemā ļaudīm grūti iet divus kilometrus garo ceļu tumsā.
